Aptauja: Kā pēdējā gada laikā ir mainījusies Latvijas iedzīvotāju atmiņas darbība?

Vērtējot savas atmiņas darbību pēdējā gada laikā, gandrīz katrs otrais jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka tā viņiem ir pasliktinājusies (ievērojami pasliktinājusies – 6%, nedaudz pasliktinājusies – 40%), tā secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Tikmēr 44% norāda, ka viņu atmiņas darbība pēdējā gada laikā nav mainījusies, 7% tā  kopumā ir uzlabojusies (ievērojami uzlabojusies – 5%, nedaudz uzlabojusies – 2%), bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Kopumā biežāk sievietes ir norādījušas, ka viņu atmiņas darbība pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies – viņu vidū šādu atbildi sniedza 52% (ievērojami pasliktinājusies – 7%, nedaudz pasliktinājusies – 45%), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 39% (ievērojami pasliktinājusies – 4%, nedaudz pasliktinājusies – 35%). Tāpat aptaujas datos parādās sasaiste starp atmiņas pasliktināšanos un respondentu vecumu, respektīvi, gados vecāki iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka viņu atmiņas darbība pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies, piemēram, starp iedzīvotājiem vecumā no 64 līdz 75 gadiem šādu atbildi sniedza 59% (ievērojami pasliktinājusies – 7%, nedaudz pasliktinājusies – 52%), iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 63 gadiem – 51% (ievērojami pasliktinājusies – 6%, nedaudz pasliktinājusies – 45%), iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 50% (ievērojami pasliktinājusies – 6%, nedaudz pasliktinājusies – 44%), kamēr visretāk šādu viedokli pauda respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 32% (ievērojami pasliktinājusies – 6%, nedaudz pasliktinājusies – 26%).

Īsumā par atmiņu

RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe Dr. Psych. Jeļena Harlamova skaidro, ka atmiņa ir spēja glabāt un pielietot iegūto informāciju un zināšanas. Šī spēja palīdz kodēt, glabāt un atjaunot informāciju. Mūsu atmiņa ir cieši saistīta ar citām psihiskām funkcijām, piemēram, uzmanību, uztveri u. tml., tas nozīmē, ka, piemēram, uzmanības koncentrēšanas spēju pavājināšanās ietekmēs arī atmiņu. Tāpat eksperte skaidro, ka mūsu atmiņu var ietekmēt gan fiziskās, gan psihiskās veselības stāvoklis, piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumi, kā arī depresija vai miega traucējumi var palēnināt mūsu kognitīvās spējas. Arī pārslodze un izdegšana negatīvi ietekmē mūsu spējas saglabāt informāciju. Vienlaikus atmiņu veicinošie faktori ir pilnvērtīgs miegs, sabalansēts darba un atpūtas režīms, kā arī līdzsvarota fiziskā un intelektuālā slodze.  

Atmiņas veidi

Psiholoģe skaidro, ka pastāv vairākas atmiņas klasifikācijas pēc iegaumējamiem stimuliem, informācijas saglabāšanas laika u. c. – izšķir tēlaino, emocionālo, motoru un semantisko atmiņu, mehānisko un asociatīvo, ilglaicīgu un īslaicīgu atmiņu, kā arī izdala darba atmiņu (operatīvo) – informācijas saglabāšanu un manipulēšanu ar to dažu sekunžu laikā. Vēlāk šī informācija tiek „izdzēsta” vai tiek saglabāta ilglaicīgajā atmiņā.

Tāpat ir deklaratīvā un nedeklaratīvā atmiņa. Deklaratīvā atmiņa glabā enciklopēdisko informāciju un zināšanas par pasauli, autobiogrāfiskiem datiem, kamēr nedeklaratīvā atmiņa ir saistīta ar mūsu iemaņām – gan kognitīvām, gan darbības un uztveres iemaņām. Semantiskā atmiņa piešķir nozīmi vārdiem, objektiem, situācijām u. c.

Kā atmiņu saglabāt labā formā?

Eksperte atgādina, ka mēs visi kādreiz kaut ko aizmirstam un tā ir normāla parādība, bet, ja aizmāršība pieaug, sāk traucēt ikdienā un cilvēks kļūst izklaidīgs, tad būtu jākonsultējas ar speciālistu, piemēram, ģimenes ārstu, kurš novērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie citiem speciālistiem. Tāpat jārēķinās, ka ar vecumu jaunu zināšanu apguve var kļūt sarežģītāka, jo informācijas apstrāde ar laiku paliek lēnāka, tomēr, ja cilvēks regulāri nodarbina savas smadzenes, apgūst jaunu informāciju, zināšanas un tās pielieto, tad laba atmiņas darbība saglabājas ievērojami ilgāk.

Tāpat kā mēs rūpējamies par savu fizisko veselību, nedrīkstam aizmirst arī par psihisko veselību un kognitīvajām spējām. Kopumā nav vienas receptes, kā uzturēt atmiņas darbību, drīzāk jābūt kompleksai pieejai, kas ietver:

• regulāras fiziskās aktivitātes (sports, dejošana, nūjošana u. tml.) – tās palīdz apgādāt mūsu smadzenes ar pietiekamu skābekļa daudzumu;
• sabalansētu uzturu;
• regulāru mācīšanos un jaunas informācijas apguvi (piemēram, grāmatu lasīšana, jaunu ēdiena recepšu izmēģināšana, profesionāla attīstība);
• pilnvērtīgu atpūtu un miegu;
• jārūpējas arī par patīkamām emocijām, iespaidiem, jāvelta laiks saviem hobijiem.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.