Aptauja: Covid-19 vakcīnu drošumam uzticas 6 no 10 Latvijas iedzīvotājiem
Kopumā 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas Covid-19 vakcīnu drošumam (19% – pilnībā uzticas, 41% – drīzāk uzticas), 29% tās drošumam neuzticas (15% – drīzāk neuzticas, 14% – pilnībā neuzticas), savukārt 11% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Ievērojamas atšķirības joprojām saglabājas dalījumā pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latviešu vidū Covid-19 vakcīnu drošumam uzticas 62% (20% – pilnībā uzticas, 42% – drīzāk uzticas), bet starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 40% (13% – pilnībā uzticas, 27% – drīzāk uzticas), secināts jaunākajos "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos.
Analizējot datus pēc dzimuma, secināms, ka Covid-19 vakcīnu drošumam vairāk uzticas vīrieši. Sieviešu vidū vakcīnu drošumam uzticas 57% (14% – pilnībā uzticas, 43% – drīzāk uzticas), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 63% (25% – pilnībā uzticas, 38% – drīzāk uzticas). Vīrieši attiecībā pret Covid-19 vakcīnu drošumu kopumā pauž kategoriskāku viedokli, proti, biežāk norāda, ka pilnībā uzticas vai pilnībā neuzticas Covid-19 vakcīnu drošumam – Covid-19 vakcīnai neuzticas 31% sieviešu (drīzāk neuzticas – 18%, pilnībā neuzticas – 13%) un 28% vīriešu (drīzāk neuzticas 12%, pilnībā neuzticas – 16%).
Vakcinācijas nozīme
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja prof. Baiba Rozentāle uzsver, ka vakcinācija ir efektīvākais lipīgo slimību specifiskās profilakses veids. Lai apturētu Covid-19 pandēmiju, vakcinācijas aptverei pieaugušo cilvēku populācijā jāpārsniedz 70%. Eksperte piebilst, ka, pateicoties vakcinācijai, pasaule ir brīva no īstajām bakām, Eiropa un Ziemeļamerika brīva no bērnu triekas (poliomielīta). Latvijā bērnu vakcinācijas aptvere ir robežās starp 92% -98% (tas neattiecas Covid-19 vakcīnu, kas bērniem nav indicēta), kas liecina, ka Latvijas sabiedrība izprot profilakses nozīmi un ir atsaucīga vakcinācijai.
Vakcīnu izstrāde
Speciāliste skaidro, ka Covid-19 vakcīnas tāpat kā visas citas vakcīnas izstrādā lielās farmaceitiskās kompānijas, kuru sastāvā ir zinātniski pētnieciskie institūti vai arī tās slēdz sadarbības līgumus ar pētnieciskajām institūcijām. "Pfizer-BionTech" kompānijā ir apvienota ASV "Pfizer" vakcīnu ražojošais farmaceitiskais uzņēmums, bet laboratorija, kurā zinātnieki izstrādāja aktīvo vielu un viņas nesēju organismā, ir vācu pētnieki kompānijā "BionTech". Līdzīgi sadarbojās Zviedrijas farmācijas kompānija "AstraZeneca", kas spēj nodrošināt vakcīnu ražošanu, bet vakcīnas radīšanu nodrošināja Oksfordas universitātes pētnieki. Eiropā visus medikamenti, t. sk. vakcīnas, apstiprina Eiropas Zāļu aģentūra. Bieži tiek teikts, ka Covid-19 vakcīnas ir reģistrētas paātrinātā kārtā. Tā ir taisnība, bet tas nozīmē, ka klīnisko pētījumu rezultāti tika pakāpeniski iesniegti izskatīšanai Eiropas Zāļu aģentūrā, un tieši tādēļ pētījumu dati bija detalizēti izanalizēti brīdī, kad paziņoja, ka vakcīnas ir reģistrētas. Šobrīd Eiropā ir reģistrētas četras Covid-19 vakcīnas:
- "Pfizer/Biontech";
- "Moderna";
- "AstraZeneca";
- "JohnsonJohnson".
Vakcīnu drošums un efektivitāte
Vakcīnu drošums un efektivitāte ir obligāti nosacījumi, lai vakcīna tiktu reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā. Vakcīnu drošumu un efektivitāti noskaidro klīniskajos pētījumos, kas tiek veikti pirms vakcīnas reģistrācijas procesa. Klīniskajos pētījumos iesaistās desmitiem tūkstoši brīvprātīgo, kas saņem vakcīnu un pēc vakcīnas saņemšanas tiek pārbaudīti antivielu veidošanās laiki, daudzums, kā arī noteikta virkne laboratorisko izmeklējumu, kas var apliecināt vai noliegt vakcīnu iespējamos blakusefektus organisma šūnu līmenī. Tai pat laikā tiek reģistrētas visas nevēlamās blakusparādības pēc vakcīnas ievadīšanas. Tā statistiski var aprēķināt, cik daudziem no vakcinētajiem ir lokālās reakcijas ar pietūkumu, apsārtumu, sāpīgumu vakcīnas injekcijas vietā, un cik daudziem no vakcinētajiem ir vispārējas organisma reakcijas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, sāpēm locekļos, nelabu dūšu un vispārēju vājumu. Klīniskajos pētījumos vakcīnu saņēmušie tiek salīdzināti ar placebo grupas pacientiem, proti, tiem, kuri vakcīnas injekciju nesaņem. Tā var salīdzināt saslimušos ar Covid-19 vakcinēto grupā un nevakcinēto grupā un noteikt vakcīnas efektivitāti. Šobrīd reģistrēto vakcīnu efektivitāte ir no 82% līdz 95%. Visas reģistrētās vakcīnas ir izgājušas 3 klīnisko pētījumu fāzes. 4. klīnisko "pētījumu fāze" paredz turpināt reģistrēt katru sīkāko blakusefektu pēc vakcīnas saņemšanas. Tas tiek darīts visā pasaulē, kur notiek vakcinācija pret Covid-19. Par konstatētajām nevēlamajām blakusparādībām Latvijā jāziņo Valsts Zāļu aģentūrai, atgādina prof. B. Rozentāle.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, marta beigās un aprīļa sākumā aptaujājot 1747 respondentus.
