Aptauja: Covid-19 ietekmē arī zobārstu un higiēnistu apmeklējumi kļuvuši retāki

Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiski apmeklē 41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir kritums salīdzinājumā ar 2020. gada augustu, kad šādu atbildi sniedza 50% respondentu, atklāts "BENU Aptiekas Veselības" monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tāpat samazinājies arī to cilvēku īpatsvars, kas vismaz reizi gadā apmeklē zobu higiēnistu – 2020. gada augustā to darīja 29% (vismaz reizi ceturksnī – 1%, vismaz reizi pusgadā – 5%, vismaz reizi gadā – 23%) aptaujāto, kamēr šī gada septembrī šādu atbildi sniedza 26% (vismaz reizi ceturksnī – 1%, vismaz reizi pusgadā – 6%, vismaz reizi gadā – 19%).

Jaunākie dati atklāj, ka 17% respondentu zobārstu apmeklē reizi divos gados, 8% – vidēji reizi trīs gados, 6% – vidēji reizi četros gados vai retāk, 21% zobārstu apmeklē tikai tad, kad parādās sāpes, 3% zobārstu nekad nav apmeklējuši, bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Savukārt zobu higiēnistu reizi divos gados apmeklē 13%, reizi trīs gados vai retāk – 23%, kamēr 30% zobu higiēnistu nav apmeklējuši, bet vēl 8% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pandēmijas sekas

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse skaidro, ka pandēmija ir atstājusi savu iespaidu arī uz zobārstniecību. “Tā ir medicīnas sfēra, kur pacients un ārsts atrodas tuvā kontaktā, tāpēc, sniedzot zobārstniecības pakalpojumus, epidemioloģiskā drošība un pacienta un ārsta veselība ir galvenās prioritātes. Pandēmijas sākumā, vadoties pēc Latvijas Zobārstu asociācijas vadlīnijām, lai minimizētu potenciālo inficēšanās risku, tika ierobežota plānveida zobārstniecības pakalpojumu sniegšana, proti, tika sniegta tikai akūta palīdzība zobu sāpju gadījumā, kā arī bija praktiski paralizēta pieņemšana pie higiēnistiem. Šie aspekti ir skaidrojums tam, kādēļ iedzīvotāji zobārstu un higiēnistu apmeklē retāk,” skaidro D. Ķīse. Tāpat speciāliste norāda arī to, ka krīzes apstākļos cilvēki nereti atturas no apjomīgiem zobu ārstēšanas darbiem un pārliek tos uz vēlāku laiku, kad ir lielāka skaidrība par ekonomisko situāciju. Šobrīd zobārstniecības pakalpojumu sniegšana notiek drošā vidē, kur pastiprināta uzmanība tiek veltīta virsmu dezinfekcijai un instrumentu sterilizācijai, savukārt ārsti lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.

Apzinīgākie – sievietes un jaunieši

Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka zobārstu un higiēnistu biežāk apmeklē sievietes. Vismaz reizi gadā zobārstu apmeklē 33% vīriešu un 48% sieviešu, savukārt higiēnistu – attiecīgi 22% vīriešu un 28% sieviešu. Raugoties pēc vecuma, zobārstu un higiēnistu profilaktiskos nolūkos biežāk apmeklē gados jaunāki cilvēki, piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem zobārstu vismaz reizi gadā apmeklē 50% respondentu, kamēr vecuma grupās no35 līdz 44 un no 55 līdz 63 gadiem šis rādītājs ir attiecīgi 42% un 35%. Higiēnistu vismaz reizi gadā apmeklē 34% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 33% – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 31,5% – no 35 līdz 44 gadiem, 26% – no 45 līdz 54 gadiem, 18% – no 55 līdz 63 gadiem un 16% respondentu grupā no 64 līdz 75 gadiem. Tāpat veidojas sakarība starp zobārsta un higiēnista apmeklējuma biežumu un iedzīvotāju ienākumu līmeni, respektīvi, piemēram, respondentu grupā ar augstiem ienākumiem higiēnistu vismaz reizi gadā apmeklē 40%, kamēr starp zemu ienākumu grupā šis rādītājs ir 20%.

Profilakses nezūdošā nozīme

Zobārsta apmeklējums būtu jāieplāno reizi gadā, bet pavisam optimāli to būtu darīt reizi sešos mēnešos, un līdzīgi ir arī ar vizīti pie higiēnista. Profilaktiskās vizītes pie zobārsta palīdz kontrolēt mutes dobuma stāvokli, konstatēt agrīnos bojājumus un novērst to tālāko attīstību, kas var novest pie zobaudu zuduma, iespējamiem sarežģījumiem ārstēšanas gaitā un izmaksu palielinājuma, savukārt regulāras vizītes pie higiēnista novērš smaganu slimību attīstību un izplatību, kas tālāk varētu novest pie smaganu kabatu rašanos un zobu kustīguma. “Higiēnista apmeklējums ir tikpat svarīgs kā zobu labošana, jebkurā zobārstniecības pacienta ārstēšanas plānā tieši higiēnista apmeklējums un mutes dobuma higiēnas uzlabošana ir pirmais svarīgais punkts,” uzsver zobārste. Vienlaikus speciāliste skaidro, ka katrs pacients ir individuāls, tādēļ atsevišķos gadījumos vizītes var būt biežākas – pat reizi trīs līdz četros mēnešos. Īpaši svarīgi tas ir pacientiem ortodontiskās ārstēšanas procesā.

Līdztekus profilaktiskiem zobārsta un higiēnista apmeklējumiem zobārste izceļ pacienta atbildību par savu veselību. “Maldīgs ir uzskats, ka tikai higiēnists ir atbildīgs par pacienta aplikuma un zobakmens noņemšanu – higiēnists noņem cieto aplikumu un zobakmeni, ko pacients nevar noņemt mājās, bet regulāras rūpes par higiēnu ir pacienta atbildība savā priekšā, ievērojot zobārsta un higiēnista sniegtās rekomendācijas par zobu tīrīšanas regularitāti, ar pacientam piemērotu mutes dobuma higiēnas komplektu – zobu birsti, zobu pastu, zobu diegu, starpzobu birstītēm, irigatoru. Mutes dobuma higiēnas ieradums sākas mājās, tīrot zobus, nevis higiēnista krēslā,” uzsver zobārste.

Veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2021. gada augusta beigās un septembra sākumā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.