Aptauja: Covid-19 ietekmē 32% iedzīvotāju vairāk rūpējas par savu mentālo veselību

Kopumā 32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas ietekmē viņi sākuši vairāk rūpēties par savu mentālo veselību (10 % – izteikti vairāk, 22 % – nedaudz vairāk), tā secināts "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1400 respondentu.

Tikmēr 59 % šajā ziņā nekas nav mainījies, 2 % par mentālo veselību rūpējas mazāk, bet vēl 7 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Biežāk rūpes par savu mentālo veselību pieaugušas sievietēm – viņu vidū šis rādītājs ir 37 % (11 % – izteikti vairāk, 26 % – nedaudz vairāk), kamēr vīriešiem – 27 % (8 % – izteikti vairāk, 19 % – nedaudz vairāk). Tikmēr 53 % sieviešu un 65 % vīriešu šajā ziņā nekas nav mainījies, 2 % sieviešu un tikpat vīriešu par mentālo veselību rūpējas mazāk, bet vēl 8 % sieviešu un 6 % vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas atklājas, ka biežāk par savu mentālo veselību pastiprināti sākuši rūpēties krievvalodīgie – viņu vidū šis rādītājs ir 46 % (17 % – izteikti vairāk, 29 % – nedaudz vairāk), kamēr latviešiem – 30 % (9 % – izteikti vairāk, 21 % – nedaudz vairāk). Rūpes par mentālo veselību nav mainījušās attiecīgi 44 % krievvalodīgo un 62 % latviešu, kamēr konkrētu viedokli sniegt nevarēja 7 % latviešu un 10 % krievvalodīgo.

Analizējot datus pēc vecuma, biežāk rūpes par mentālo veselību pieaugušas gados jaunākiem cilvēkiem – vecumā no 18 līdz 24 gadiem šādu atbildi sniedza 50 % (8 % – izteikti vairāk, 42 % – nedaudz vairāk), vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – 34 %       (15 % – izteikti vairāk, 19 % – nedaudz vairāk), kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs svārstās no 28 % līdz 29 %.

Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka Covid-19 pandēmija ir bijis nopietns pārbaudījums ikvienam – gandrīz divu gadu laikā saslimšanas riski, uztraukums par savu un tuvinieku veselību, pielāgošanās attālinātajam režīmam un virkne citu pārmaiņu, ar kurām nācās iemācīties sadzīvot, radīja lielu slodzi arī cilvēku mentālajai veselībai. Ekspertes ieteikumi dažādu satraukumu pārvarēšanai un mentālās veselības uzlabošanai:

• Labākās zāles ir kustība – mēģini doties biežāk pie dabas, pastaigājies gar jūru, brauc ar velosipēdu vai sāc nūjošanu! Kustībām katru dienu vajadzētu atvēlēt vismaz 60 minūtes. Papildus tam divas trīs reizes nedēļā ieteicamas vidējas intensitātes sporta nodarbības 45-60 minūšu garumā, piemēram, skriešana, peldēšana vai braukšana ar velosipēdu;
• Atceries par veselīgu uzturu! Augļu un dārzeņu sezonā gatavo sulas, veselīgos smūtijus un izmēģini jaunas receptes!
• Izmēģini jaunas lietas un hobijus, kas ne vien nodarbinās prātu, bet arī sniegs prieku un gandarījuma sajūtu!
• Satiec radus, draugus un iepazīsti jaunus cilvēkus, bet dari to droši un atbildīgi – pandēmijas laiks ierobežoja socializēšanos, tomēr šobrīd tas atkal ir iespējams, tāpēc izmanto iespēju aizpildīt laiku ar kopīgām aktivitātēm un došanos ciemos! Satiekoties neaizmirsti par piesardzības pasākumiem – regulāri mazgā rokas un nedodies ārpus mājas, ja jūti kaut nelielus Covid-19 simptomus;
• Nepārslogo savu prātu un izmanto tikai uzticamus informācijas avotus – ierobežo uzņemtās informācijas daudzumu un sociālajos tīklos pavadīto laiku!
• Ierobežo kaitīgos ieradumus – lai arī var šķist, ka alkohols un tabaka sniedz īslaicīgu relaksāciju, tomēr patiesībā tie nodara postu gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai!
• Ja netiec galā, nekautrējies meklēt palīdzību – situācijās, kad ilgstoši bijusi pārāk liela mentālā noslodze, dažādi satraukumi un parādās trauksme vai nespēja tikt galā, ir jāmeklē speciālista palīdzība, lai neattīstītos nopietnākas mentālās veselības problēmas.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, jūlijā aptaujājot 1478 respondentus.