medicine.lv skaitļos

Lietotāji online97
Aktīvie uzņēmumi12814
Nozares raksti1637
Ekspertu atbildes21477
Aptauja: Cik daudzi spētu atpazīt depresiju? : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Aptauja: Cik daudzi spētu atpazīt depresiju?

Freepik.com/ freepik
Foto: Freepik.com/ freepik

Kopumā ¾ jeb 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka viņi spētu atpazīt depresijas pazīmes (jā – 23%, drīzāk jā – 52%), 18% atzīst, ka to nevarētu (nē – 3%, drīzāk nē – 15%), bet vēl 7% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete rezultātus vērtē piesardzīgāk, norādot, ka, lai arī Covid-19 pandēmija palīdzēja aktualizēt mentālās veselības problēmas, tomēr, pat zinot depresijas pazīmes, to ir grūti novērtēt saviem spēkiem, jo depresijai ir dažādas formas un smaguma pakāpes, tāpēc ieteicams meklēt profesionālu palīdzību, jo pretējā gadījumā depresijai var būt ļoti nopietnas sekas.

Cik izplatīta Latvijā ir depresija?

Termins “depresija” tiek lietots ārkārtīgi plaši un dažādās nozīmēs. Latvijā šī problēma vispārējā populācijā nav pienācīgi novērtēta, netiešā veidā par depresijas izplatību signalizē pašnāvību rādītāji [1], kas Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas valstīs. Pētījumā [2], kas veikts vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, tika secināts, ka depresijas izplatība Latvijā kopumā bija 6,7%. Tā bija biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem, respektīvi, 7,8%  un 5,6%. Balstoties uz ģimenes ārstu prakšu datiem, tika secināts, ka ar depresiju jebkad dzīves laikā ir saskārušies 22,4% pacientu.

Savukārt ārkārtas situācijas laikā veiktajā pētījumā [3] (2020. gada pavasarī, interneta aptauja) tika secināts, ka depresijas izplatība Latvijas iedzīvotāju vidū bija 5,6%, sievietēm ‒ 7,2% un vīriešiem ‒ 4,2%. Respondenti ar depresiju bija jaunāki par cilvēkiem bez depresijas, turklāt vīrieši bez depresijas bija ievērojami vecāki par sievietēm bez depresijas. Depresija bija vairāk izplatīta to respondentu vidū, kas dzīvoja pilsētās, izņemot Rīgu, kā arī tiem, kuriem nebija attiecību vai nodarbinātības. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā ir izteikta dzimumu atšķirība – vīriešu depresijas gadījumi pie mums tiek diagnosticēti salīdzinoši retāk nekā citviet [4]. Tomēr augstais pašnāvības risks tieši vīriešu vidū Latvijā liek domāt par to, ka depresijas problēmas vīriešiem netiek laikus atpazītas, kā arī pastāv sociāli un kulturāli aizspriedumi, kas neļauj vīriešiem laikus meklēt palīdzību.

Pandēmijas ietekme

Klīniskā psiholoģe skaidro, ka Covid-19 izraisītās ilgstošās ārkārtas situācijas laikā sabiedrībā kopumā ir vairāk ticis runāts par mentālo veselību. Būtiski, ka jauniešu vidū depresija vairs nav tabu temats, pateicoties arī angļu valodā pieejamo videoblogu ietekmei. Tomēr, pat zinot depresijas simptomus, to ir grūti novērtēt pašu spēkiem, jo depresijas formas un smaguma pakāpes ir ļoti dažādas ‒ tie var būt atsevišķi simptomi, depresīvs stāvoklis, depresijas traucējumi, t. s. “mazā depresija” vai klīniska depresija kā slimība. Depresijai izšķir smaguma pakāpes, kā arī vairākus sindromoloģiskus variantus (adinamiskā, disforiskā, anestētiskā u. c.). Tādēļ, arī esot zinošam par depresijas pazīmēm, ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību.

Pazīmes un riska faktori

Banner 280x280

Depresijas trīs pamata simptomi ir pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla, pazemināta interese un spēja izjust prieku, kā arī nogurums un enerģijas trūkums. Depresijas papildu simptomi: pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta, pazemināts pašvērtējums, pašnāvības domas vai uzvedība, grūtības pieņemt lēmumus, plānot vai koncentrēties, psihomotorās aktivitātes traucējumi, jebkādi miega traucējumi, pazemināta ēstgriba. Lai diagnosticētu depresiju, svarīgs ir laika kritērijs ‒ traucējumu ilgumam jābūt vismaz divas nedēļas, lielāko dienas daļu.  Atkarībā no simptomu skaita un smaguma pakāpes tiek noteikts, vai tā ir viegla, vidēji smaga vai smaga depresijas epizode.

Depresijas veidošanās tiek skaidrota ar vairākiem faktoriem, piemēram, ar funkcionālām izmaiņām galvas smadzeņu struktūrās, kas piedalās garastāvokļa regulācijā, neirotransmiteru (dopamīna, serotonīna, noradrenalīna) darbības traucējumiem, ko rada ilgstošs vai atkārtots stress, kā arī ar ģenētiskiem jeb iedzimtības faktoriem. Ir noskaidrota arī alkohola atkarības, trauksmes un depresijas ģenētiskā saistība.

Eksperte skaidro, ka līdztekus bioloģiskajiem faktoriem liela nozīme depresijas attīstībā ir dažādiem psihosociāliem faktoriem, piemēram, agrīnām psihotraumām, svarīgu cilvēku un attiecību zaudējumiem bērnībā, kas rada indivīda “ievainojamību”. Pamestības un nedrošības sajūta, konflikti ģimenē, vecāku nespēja apmierināt bērna emocionālās vajadzības rada nelabvēlīgu ietekmi turpmākai indivīda sociālai funkcionēšanai un spējai adekvāti apmierināt savas vajadzības pieaugušā vecumā. Depresijas attīstību veicina arī pašvērtējuma zaudēšana dažādu apstākļu ietekmē, negatīva pārliecība par sevi, iemācīta bezpalīdzība, pārmērīgs kritiskums pret sevi un citi faktori.

Riska grupas

Balstoties pētījumos, var secināt, ka lielāks risks saslimstībai ar depresiju ir sievietēm, īpaši jaunām, bet šī attiecība gadu laikā mazinās. Tāpat augstāki depresijas riski ir cilvēkiem bez darba un ar zemu ienākumu līmeni. Lai arī sociāli ekonomiskiem faktoriem ir būtiska loma saslimstībā ar depresiju, tomēr tā nereti tiek uzskatīta arī par augsti attīstītu, pārtikušu valstu problēmu, kas liek pētījumu rezultātus izvērtēt ar zināmu piesardzību, kontekstuāli. Pretrunīgi ir arī rezultāti par izglītības līmeņa saistību ar depresiju. Latvijā veiktajā pētījumā [5] depresija biežāk ir tikusi diagnosticēta cilvēkiem, kam ir viduvējs vai slikts veselības pašvērtējums, ir novērota veselības pasliktināšanās pēdējo 12 mēnešu laikā vai ir alkohola atkarība. Kopumā cilvēkiem ar depresiju ir augstāks komorbīdu (līdzās pastāvošu) somatisku un psihisku saslimšanu risks.

Pastāvīgas attiecības ir svarīgs aizsargfaktors. Depresijas saikni ar attiecību trūkumu var skaidrot divējādi – pirmkārt, cilvēki, kas cieš no depresijas, retāk veido attiecības un, otrkārt, attiecību zaudējums var sekmēt depresiju.

Joprojām virkne aizspriedumu

Iespējams, viena no biežākajām pārliecībām ir tā, ka “ar depresiju katram ir jātiek galā paša spēkiem ‒ “vienkārši” saņemoties, domājot pozitīvas domas”. Eksperte uzsver, ka tas diemžēl nestrādā, turklāt nereti iekšējā kritika, kas pieprasa neiespējamo, vēl vairāk pasliktina situāciju. Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka “depresija pāriet pati no sevis”. Reizēm tā var notikt, jo katram no mums ir unikālas adaptīvas pašregulācijas spējas, tomēr nereti ar tām nepietiek. Svarīgi ir atzīt, ka nepieciešama profesionāla palīdzība ‒ līdzīgi kā citu saslimšanu gadījumā. Vēl joprojām valda daudz aizspriedumu arī par antidepresantu kaitīgo ietekmi.

Pirmie ārstēšanās soļi

Svarīgi ir apzināties, ka depresija ir slimība (vai vieglākā formā ‒ psihisks traucējums), kas prasa mērķtiecīgu ārstēšanu. Un depresija ir ārstējama. Lielai daļai pacientu ir vērojama depresijas un trauksmes simptomu samazināšanās, uzsākot antidepresantu kursu, kas, veicinot neirotransmiteru regulāciju smadzenēs, divu nedēļu laikā ļauj piedzīvot pirmo jūtamo uzlabojumu. Citi pacienti izvēlas psihoterapiju kā primāro palīdzību, norāda eksperte. Kognitīvi biheiviorālās terapijas vadlīnijas depresijas ārstēšanā balstās uz trīs pamatprincipu integrāciju: pirmkārt, tā ir precīza diagnostika un atbilstoša medikamentozā terapija, otrkārt, svarīga ir depresijas simptomu mazināšana fokusētā psihoterapijā un, treškārt, biheiviorālā aktivizācija (dienas ritmu sakārtošana, veselīgu paradumu un regulāras fiziskās aktivitātes pakāpeniska ieviešana).

Katra cilvēka atveseļošanās ceļš ir dziļi individuāls, tāpēc nav vienas receptes visiem. Tomēr svarīgākais un visiem kopīgais princips ir nenorobežoties un nepalikt vienam ar slimību.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

[1] [1] WHO, SDR(0-64), Suicide and intentional self-harm, per 100 000 - European Health Information Gateway (who.int)

[2] Vrubļevska, J. (2018). Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā: Promocijas darbs: apakšnozare – psihiatrija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-09_pd

[3] Rancāns, E., Martinsone, K. et al. (2021). Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas populācijā Covid-19 pandēmijas laikā, turpmākās vadības virzieni. Projekts "COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. https://www.vm.gov.lv/lv/media/6491/download

[4] https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/EDN-20181010-1

[5] Vrubļevska, J. (2018). Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā: Promocijas darbs: apakšnozare – psihiatrija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-09_pd

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Psihoterapija / psihiatrija":

Uzņēmumi nozarē "Psihoterapija / psihiatrija"

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Vērtīgi padomi par veselību, uzturu, rehabilitāciju, skaistumkopšanu, farmāciju, veselīgu dzīvesveidu kā iedzīvotājiem, tā profesionāļiem. Portālā ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu ārstiem-speciālistiem, piedalīties foruma diskusijās, kā arī atrast vajadzīgo preci vai pakalpojumu - pieejama informācija par vairāk nekā 12 000 nozares uzņēmumu. Ja tev ir medicīnas jomas uzņēmums vai esi nozares profesionālis - tava mērķauditorija ir portālā medicine.lv! Pastāsti par savu pakalpojumu vai preci, uzlabo atrodamību, stiprini reputāciju un iegūsti jaunus klientus, izvietojot portālā biznesa profilu, rakstus un banerus, kā arī izmantojot citus digitālā mārketinga risinājumus!

Nedēļas tēma

Operēt vai nogaidīt? Ārsti iesaka – operēt!

Operēt vai nogaidīt? Ārsti iesaka – operēt!

Kā rīkoties, ja jums noteikta diagnoze, kas agri vai vēlu prasīs ķirurģisku ārstēšanu, bet pašlaik īpaši netraucē? Doties uz operāciju pēc iespējas drīzāk, nogaidīt vai kaut kā sadzīvot ar simptomiem un cerēt, ka bez operācijas varbūt varēs iztikt? Par to vairāk pastāstīs ķirurgs Dr. Ilmārs Tračums.

Aktuālie piedāvājumi

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Mūsdienu pasaulē rūpes par izskatu un veselību iegūst aizvien lielāku nozīmi, un katra sieviete cenšas pēc iespējas ilgāk saglabāt jaunību un skaistumu. Uzziniet, kā atgūt jaunību un pašpārliecību ar progresīvu pārveidošanās tehnoloģiju palīdzību estētiskās medicīnas un skaistumkopšanas klīnikā GESR!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Glabājot pārtikas produktus vakuumā, produkti ilgāk ir svaigi, saglabājot savu smaržu un uzturvērtību. Iespēja ilgāk saglabāt svaigus pārtikas produktus ļaus jums retāk apmeklēt veikalu un iegādāties lielāku daudzumu produktu, ieekonomējot gan jūsu laiku, gan finanses. Kas ir VacSy®, un kādas ir VacSy® vakuuma pārtikas uzglabāšanas sistēmas priekšrocības?

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: "Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Testa rezultāti:

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvāja testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un KERELAST 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Testa rezultāti: Aknu sargs

Testa rezultāti: Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvāja izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvāja testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

"Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvā testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un "Keralast 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.

Uzņēmums, kura darbības sfēra var būt līdziga raksta tematikai:

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Medicine.lv, Latvijas veselības portāls

Kontakti

  1. +371 67770711
  2. +371 67770727
  3. serviss@latvijastalrunis.lv
  4. https://medicine.lv/
  5. +371 67770557
  6. redakcija@medicine.lv

Darba laiks

  • P.800-1700
  • O.800-1700
  • T.800-1700
  • C.800-1700
  • P.800-1600
  • S.-
  • Sv.-

Juridiskie dati

  1. 40003050681
  2. 27.12.1991
  3. 17.10.2003
  4. Rīga, Blaumaņa iela 38/40, LV-1011
  5. 2023

Apraksts

Vērtīgi padomi par veselību, uzturu, rehabilitāciju, skaistumkopšanu, farmāciju, veselīgu dzīvesveidu kā iedzīvotājiem, tā profesionāļiem. Portālā ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu ārstiem-speciālistiem, piedalīties foruma diskusijās, kā arī atrast vajadzīgo preci vai pakalpojumu - pieejama informācija par vairāk nekā 12 000 nozares uzņēmumu. Ja tev ir medicīnas jomas uzņēmums vai esi nozares profesionālis - tava mērķauditorija ir portālā medicine.lv! Pastāsti par savu pakalpojumu vai preci, uzlabo atrodamību, stiprini reputāciju un iegūsti jaunus klientus, izvietojot portālā biznesa profilu, rakstus un banerus, kā arī izmantojot citus digitālā mārketinga risinājumus!

 
Vairāk

Atslēgvārdi

Medicīna, farmācija, rehabilitācija, veselība.

Medicīna, farmācija, rehabilitācija, veselība, ambulatorā palīdzība, ambulance, stacionārs, acu ārsts, ārstu komisijas, ārstu privātprakses, privātprakses, doktorāti, speciālisti, poliklīnika, poliklīnikas, veselības centri, dermatoloģija, diagnostika, elpceļu, plaušu slimības, endokrinoloģija, diabēts, fitoterapija, fleboloģija, vēnu saslimšana, gastroenteroloģija, gremošanas sistēma, ginekoloģija, dzemdības, kardioloģija, sirds un asinsvadu slimības, laboratorija, medicīnas iekārtas, instrumenti, piederumi, palīglīdzekļi, medicīnas literatūra, narkoloģija, atkarību ārstēšana, neiroloģija, nervu sistēmas saslimšanas, onkoloģija, ļaundabīgie audzēji, osteopātija, osteoporoze, otorinolaringoloģija, otolaringologs, LORS, pediatrija, bērnu veselība, plastiskā ķirurģija, rekonstruktīvā ķirurģija, podoloģija, pēdu aprūpe, vakcinācija, psiholoģija, psihoterapija, psihiatrija, reimatoloģija, kaulu, locītavu un saistaudu slimības, seksopatoloģija, seksuālā veselība, slimnīca, slimnīcas, stacionārs, traumatoloģija, ortopēdija, ķirurģija, triholoģija, matu veselība, uroloģija, veneroloģija, ādas veselība, zobārstniecība, mutes veselība, farmācija, homeopātija, medikamentu ražošana, aptiekas, rehabilitācija, fizioterapija, pirts, sauna, skaistumkopšanas salons, SPA, Biokosmētika, frizētavas, sanitārie dienesti, sociālā aprūpe, solārijs, veselības apdrošināšana, veselīgs uzturs, produktu testi, produktu atsauksmes, ziņas, medicīna enciklopēdija, digitālie pakalpojumi, reklāmraksti, baneri, biznesa profils, SEO, medicīnas ziņas, veselības padomi.


Vairāk

Saistītie resursi

Foto 7

medicine.lv aktuālie piedāvājumi
medicine.lv jautājumi un atbildes
medicine.lv meklēšana uzņēmumos
medicine.lv populārā medicīnas enciklopēdija pme
medicine.lv raksti
medicine.lv vizuālā reputācijas kampaņa
medicine.lv ziņas

Mājas lapa internetā