Aptauja: 78% Latvijas iedzīvotāju HIV uz sevi neattiecina un trešdaļa domā, ka HIV var pārnest odi

Lai arī Latvijā HIV ik gadu tiek konstatēts ap 300 cilvēku un šis vīruss gada laikā aiznes ap 140 dzīvību, joprojām 78% mūsu valsts iedzīvotāju uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Tāpat sabiedrībā joprojām ir dzīvi ar HIV saistīti mīti un aizspriedumi – par vīrusa pārneses ceļiem, par infekcijas ārstēšanu un dzīvi līdzās HIV pozitīviem cilvēkiem.

SKDS šā gada oktobrī veiktajā aptaujā 78% respondentu norāda, ka viņi nevarētu inficēties ar HIV vīrusu, un tikai 11% respondentu uzskata, ka viņiem pastāv inficēšanās risks. Savukārt vēl 11% nespēj uz šo jautājumu atbildēt vispār. Turklāt zīmīgi, ka augstāko nolieguma procentu uzrāda tieši gados jauni cilvēki, kuri ir seksuāli aktīvi un tāpēc ietilpst augstākajā riska grupā – vecumā no 18 līdz 24 gadiem HIV uz sevi neattiecina 83% aptaujāto, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem – pat 86%. It kā pašsaprotami, ka skeptiski noskaņoti un HIV risku uz sevi neattiecinoši ir arī 64-75 gadus veci seniori (81%), taču realitātē HIV tiek konstatēts arī šīs vecuma grupas pārstāvjiem – proti, Latvijā HIV ir diagnosticēts arī cilvēkam 81 gada vecumā.

Paši savas zināšanas par HIV aptaujas dalībnieki novērtējuši augstu – 89% aptaujāto atbildējuši, ka labi zina vai kopumā zina par inficēšanos ar HIV vīrusu. Diemžēl atbildes uz konkrētiem jautājumiem liecina par pretējo. Tā, piemēram, 38% aptaujāto aizvien nezina, ka HIV nevar tikt pārnests ar dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumiem un skrāpējumiem; 32% nezina, ka ar HIV nevar inficēties ar kukaiņu (odu, blusu, dunduru) kodumiem; 28% nezina, ka ar HIV nevar inficēties, ar HIV pozitīvu cilvēku kopā ejot baseinā vai dušā vai izmantojot kopīgas labierīcības; 23% nezina, ka ar HIV nevar inficēties, koplietojot ar HIV pozitīvu cilvēku sadzīves priekšmetus, piemēram, telefonu, pulti, dvieli, traukus; 17% nezina, ka HIV nevar izplatīties gaisā, HIV pozitīvam cilvēkam klepojot vai šķaudot, un 13% nezina, ka ar HIV nevar inficēties, ēdot pie viena galda ar HIV pozitīvu cilvēku. Kopumā atbildēs redzama tieša korelācija ar izglītības līmeni – izteikti zemākas zināšanas ir cilvēkiem ar zemāku izglītību. Savukārt vecums, dzimums, ienākumi un dzīvesvieta nespēlē tik nozīmīgu lomu.

“Neraugoties uz to, ka HIV infekcijas izplatības “stāžs” Latvijā ir 34 gadi, zināšanas par šo vīrusu diemžēl aizvien nav pietiekamas, un to trūkums kavē infekcijas ierobežošanu. Ja iedzīvotāji skaidri zinātu, ka HIV vīrusa pārnese iespējama tikai nedroša seksa veidā un ar asinīm, iespējams, viņi censtos šos inficēšanās riskus maksimāli kontrolēt, kā arī mazinātu savas bailes un aizspriedumus saskarsmē ar cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV,” uzskata Andris Veiķenieks, HIV pacientu atbalsta biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs.

Aptaujas dati arī liecina, ka 94% respondentu zina, ka HIV tiek pārnests nedroša (bez prezervatīva) dzimumakta laikā; 88% zina, ka pēc izskata vesels cilvēks var būt inficēts ar HIV; 68% zina, ka ar HIV inficētai grūtniecei var piedzimt vesels, no HIV brīvs bērns; 34% zina, ka Latvijas valsts nodrošina bezmaksas HIV ārstēšanu, un tikai 32% zina, ka, HIV inficēts cilvēks, pastāvīgi lietojot zāles, samazina vīrusa slodzi savā organismā un vairs nevar inficēt citus.

Viena lieta ir teorētiskās zināšanas, bet cita – prakse. Tā puse respondentu jeb 51% ir atzinuši, ka neietu pirtī kopā ar HIV pozitīvu cilvēku, vai arī viņiem ir grūti uz to atbildēt. Vēl 43% neēstu HIV pozitīva cilvēka gatavotu ēdienu; 34% negribētu strādāt kopā vienā darba vietā un 23% nepiedalītos viesībās, ja zinātu, ka starp viesiem būs arī cilvēks ar HIV. “Šie dati diemžēl rāda maz zinošu un aizspriedumainu sabiedrību. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēki aptaujās mēdz atbildēt “pareizi”, bet, kā viņi rīkotos dzīvē, mēs nezinām. Neizslēdzu, ka patiesā aina varētu būt vēl sliktāka,” saka Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS vadītājs.

Interesantu ainu rāda arī atbildes uz jautājumu, vai cilvēkam jebkad ir veikta pārbaude uz HIV/AIDS. Gandrīz puse – 47% – no visiem respondentiem nekad nav veikuši pārbaudi uz HIV/AIDS. Pārbaudi ir veicis 41% respondentu, bet 12% vispār nezina, vai viņiem jelkad šāda veselības pārbaude ir veikta. Rezultāti liecina, ka HIV/AIDS pārbaudes biežāk ir veikušas sievietes, respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem un respondenti ar augstāko izglītību un augstāku ienākumu līmeni.

“Šīs atbildes liecina, ka cilvēki nepietiekami zina un rūpējas par savu veselību. Iespējams, pārbaudīto sieviešu īpatsvars ir lielāks, jo Latvijā HIV testu veic visām grūtniecēm. Taču mani uztrauc šie 12% respondentu, kuri vispār nezina, vai ir kādreiz pārbaudīti uz HIV. Mēs, ārsti infektologi, nereti sastopamies ar nostāju – es taču veicu ikgadējās veselības pārbaudes, nododu pilnu asins ainu, tātad noteikti esmu pārbaudīts arī uz HIV! Nē, HIV pārbaudes Latvijā nav ietvertas regulārajās veselības apskatēs, lai arī mēs uzskatām, ka cilvēkiem seksuāli aktīvajā vecumā HIV tests tiešām būtu jāveic reizi gadā, padarot to par regulāras veselības pārbaudes rutīnas sastāvdaļu,” atzīst Dr.med. Inga Ažiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja.

“Mūs, pacientu biedrību, īpaši apbēdina, ka joprojām ir dzīvi paši dīvainākie mīti un aizspriedumi, piemēram, ka HIV var pārnest ar dzīvnieku vai kukaiņu kodumiem vai kopīgiem sadzīves priekšmetiem. Šī pētījuma dati liecina, ka ir jāturpina stāstīt un skaidrot pamatlietas par HIV, lai vairotu izpratni un mazinātu bailes. Protams, arī izglītības sistēmas ietvaros jauniešiem vajadzētu iegūt pamata zināšanas par seksuālo veselību, kas šobrīd diemžēl nenotiek. Ņemot vērā šo informētības trūkumu, AHIGAS novembra beigās un decembra sākumā ik gadu rīko informatīvu kampaņu. Šogad tā būs kampaņa “Vienu reizi gadā”, kas aicinās vismaz reizi gadā noskaidrot savu HIV statusu,” noslēdz Andris Veiķenieks.

Iepriekš teikto papildina arī Ivetas Jukšinskas, Daugavpils reģionālās slimnīcas ārstes infektoloģes, novērotais:
“Strādājot Daugavpilī jau 4 gadus, pakāpeniski pieaug pacientu skaits, kuri HIV aprūpi izvēlas saņemt tuvāk dzīves vietai. Stigmatizācija joprojām pastāv gan sabiedrībā, gan HIV pozitīvu cilvēku vidū. Svarīga ir sabiedrības izglītošana ne tikai par inficēšanās veidu, bet arī par to, ka neizmainīti asins un bioķīmisko analīžu rezultāti, kā arī laba pašsajūta nav pierādījums negatīvam HIV statusam, ka inficēšanās risks pastāv arī neaizsargātā seksuālā kontaktā ar sen vai labi pazīstamu cilvēku. Diemžēl arī HIV pozitīvo cilvēku vidū nākas sastapties ar infekcijas neizpratni un pašstigmatizāciju: atteikšanos regulāri un pareizi lietot medikamentus labas pašsajūtas gadījumā, kā arī bailēm veidot pilnvērtīgu ģimeni un attiecības.”

Novembra pēdējā nedēļa tradicionāli visā pasaulē ir HIV Testēšanas nedēļa, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību HIV infekcijas profilaksei un testēšanai. Nedēļa noslēdzas ar Pasaules AIDS dienu 1. decembrī – tajā pieminam cilvēkus, kuru dzīvības ir izdzēsis AIDS.

Kopš 80. gadu sākuma pasaulē ar HIV ir inficējušies jau gandrīz 75 miljoni cilvēku, un aptuveni 32 miljoni cilvēku ir miruši. 2020. gada beigās pasaulē 38 miljoni cilvēku dzīvoja ar HIV.

Latvijā kopējais HIV reģistrēto gadījumu skaits kopš pirmā reģistrētā gadījuma 1987. gadā šobrīd ir pārsniedzis 8 tūkstošus. Laikā no 2015. – 2020. gadam mūsu valstī vidēji gada laikā ir diagnosticēti 335 jauni HIV gadījumi. Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ES valstu vidū ieņem otro vietu. Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām Latvijā kopumā no HIV/AIDS ir miruši vairāk nekā 2000 cilvēku. 2020. gadā vien – 140 cilvēki.