Aptauja: 58 % iedzīvotāju sliecas domāt, ka sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras
Vairāk nekā puse jeb 58 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sliecas domāt, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras (20 % – jā, 38 % – drīzāk jā), kas ir nedaudz vairāk nekā jūnija sākumā, kad šādu atbildi sniedza 56 % respondentu (21 % – jā, 35 % – drīzāk jā) un ievērojami vairāk nekā šī gada sākumā, kad šādi domāja 34 % respondentu (8 % – jā, 26 % – drīzāk jā), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1400 respondentu.
Tāpat jūlijā 21 % domā, ka sliktākais pandēmijas posms vēl nav aiz muguras (8 % – nē, 13 % – drīzāk nē), bet vēl katrs piektais jeb 21 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr šī gada sākumā 42 % sliecās piekrist, ka ļaunākais Covid-19 periods vēl nav aiz muguras (11 % – nē, 31 % – drīzāk nē), bet vēl 24 % konkrētu viedokli nesniedza. Tāpat gada sākumā 34 % respondentu (8 % – jā, 26 % – drīzāk jā) sliecās piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras, bet 24 % konkrētu viedokli nesniedza.
Salīdzinot datus atkarībā no respondentu dzimuma, optimistiskāk noskaņoti ir vīrieši – viņu vidū 62 % domā, ka sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras (23 % – jā, 39 % – drīzāk jā), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 53 % (17 % – jā, 36 % – drīzāk jā). Pretēji noskaņoti ir 19 % vīriešu (7 % – nē, 12 % – drīzāk nē) un 24 % sieviešu (7 % – nē, 13 % – drīzāk nē), bet vēl 19 % vīriešu un 22 % sieviešu konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tikmēr šī gada janvārī būtiskas atšķirības starp dzimumiem nebija novērojamas – abās grupās 33 % sliecās domāt, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras, 47 % vīriešu (15 % – nē, 32% – drīzāk nē) un 39 % sieviešu (8 % – nē, 31 % – drīzāk nē) bija pretējās domās, bet vēl 20 % vīriešu un 27 % sieviešu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas atklājas, ka latvieši nedaudz biežāk sliecas piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras – viņu vidū šādu viedokli pauž 57 % respondentu (18 % – jā, 39 % – drīzāk jā), kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 55 % (22 % – jā, 33 % – drīzāk jā). Pretēju viedokli pauda 23 % latviešu (9 % – nē, 14 % – drīzāk nē) un 24 % krievvalodīgo (5 % – nē, 19 % – drīzāk nē), bet vēl 21 % latviešu un tikpat krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Arī šī gada sākumā bija novērojama līdzīga situācija – nedaudz optimistiskāk uz Covid-19 raudzījās latvieši – viņu vidū 34 % domāja, ka sliktākais Covid-19 posms ir aiz muguras (8 % – jā, 26 % – drīzāk jā), kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs bija 32 % (4 % – jā, 28 % – drīzāk jā). Vēl janvārī 41 % krievvalodīgo (17 % – nē, 24 % – drīzāk nē) un 42 % latviešu (10 % – nē, 32 % – drīzāk nē) nepiekrita, ka sliktākais pandēmijas posms ir aiz muguras, bet 28 % krievvalodīgo un 23 % latviešu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Analizējot datus pēc vecuma, pesimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem 42 % sliecas domāt, ka sliktākais pandēmijas posms ir Latvijai garām (15 % – jā, 27 % – drīzāk jā), kamēr citās vecuma grupās šis rādītājs ir robežās no 52 % līdz 73 %.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1478 respondentus.
