Aptauja: 57% vecāku zināšanas par kibermobingu aizvien ir zemas
Kā liecina mobilo sakaru operatora BITE iniciatīvas "Iekod pirkstā!" veiktās aptaujas dati, 57% vecāku Latvijā aizvien vērtē savas zināšanas par kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā kā viduvējas un pat vājas. Tas ir teju divas reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad līdzīgā aptaujā katrs trešais aptaujātais vecāks novērtēja savas zināšanas par šo problēmu kā nepietiekamas. Eksperti norāda, ka rezultātus galvenokārt ietekmējušas mainīgās kibermobinga formas un izpausmes.
Analizējot aptaujas datus, 45% Latvijas vecāku ir norādījuši, ka viņu zināšanas par emocionālo pazemošanu internetā ir viduvējas. Proti, viņiem teorētiski ir nojausma, kas ir kibermobings, taču nav izpratnes, kā tas izpaužas praksē, tāpat vecāki nezina, kā palīdzēt bērnam, kurš no tā cieš. Vēl 12% aptaujāto atzinuši, ka viņu zināšanas par kibermobingu ir vājas – šie cilvēki nespēj ne atpazīt emocionālo pazemošanu internetā, ne palīdzēt tiem, kuri no tā cieš. Vienlaikus 87% no aptaujātajiem atbildējuši, ka ne viņi paši, ne viņu bērni aizvadītā gada laikā nav saskārušies ar kibermobingu.
"Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai teju katrs 10. vecāks norāda, ka pēdējā gada laikā viņš pats vai viņa bērns ir saskāries ar kibermobingu. Tiesa, ir jāņem vērā, ka vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku nespēj pilnvērtīgi atpazīt kibermobingu, tātad – reālo gadījumu skaits, visticamāk, ir krietni lielāks. Jāteic, ka reģistrēto kibermobinga gadījumu skaits jau gadiem ir bijusi vien aisberga redzamā daļa. Liela daļa paliek neatpazīti, nesaprasti un ignorēti. Lai cīnītos pret šo problēmu, līdz šim esam gan izstrādājuši izglītojošus materiālus par kibermobingu bērniem, vecākiem un pedagogiem, gan devušies stāstīt par to uz Latvijas skolām, gan izveidojuši interaktīvu testu. Mums priekšā aizvien ir ilgs un mērķtiecīgs darbs sabiedrības izglītošanā, ko mēs turpināsim darīt," norāda BITES Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna - Ozola.
28% respondentu savas zināšanas par kibermobingu novērtējuši kā labas, un, lai gan viņi prastu atpazīt kibermobingu, zina dažādus tā izpausmes veidus, tomēr šie vecāki nav pārliecināti, kā palīdzēt savam vai citiem bērniem, kuri ar to ir sastapušies. 16% atbildējuši, ka viņu zināšanas ir ļoti labas – viņi spēj gan atpazīt kibermobinga izpausmes veidus, gan zina, kā rīkoties un palīdzēt šādās situācijās nonākušajiem.
Arī Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) vadītāja Maija Katkovska ir vienisprātis. Pēdējos divos gados kibermobinga tematika ir kļuvusi redzamāka un aizvien vairāk vecāku un pedagogu par to ne tikai interesējas, bet arī preventīvi izglīto atvases un audzēkņus.
"Jā, mēs esam uz pareizā ceļa, arvien biežāk aktualizējot jautājumus par emocionālo pazemošanu internetā. Taču kibermobings ir mainīgs – katru gadu bērnu un pusaudžu redzeslokā parādās arvien jaunas platformas, kur tas tiek novērots. Arī kibermobinga formas dažādojas. Piemēram, pirms dažiem gadiem "TikTok" neeksistēja, bet tagad tā ir vide, kur bērni mēdz likt pazemojošus video un aizskarošus tekstus. Arī "Instagram" "storiji", kuru saturs 24 stundu laikā pazūd no publiskas apskates, pirms dažiem gadiem vēl nebija. Līdzīgas iespējas ierobežot pazemojošo tekstu un video saņēmēju loku vai parādīšanās ilgumu, ir arī citos sociālajos medijos, līdz ar to kibermobingu ir grūtāk pamanīt. Tādēļ es vēlos mudināt sabiedrību, jo īpaši vecākus un pedagogus, turpināt ne tikai aktualizēt šo tēmu, izglītot bērnus un izglītoties pašiem par to, bet arī rīkoties, saskaroties ar šo problēmu. Diemžēl emocionāla pazemošana pati par sevi nekur nepazudīs, un, tikai iejaucoties un ziņojot drossinternets.lv vai konkrētās platformas administrācijai, ir iespējams pārtraukt vai vismaz ierobežot bērnu pazemojošā satura izplatību," stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja.
Abas papildina, ka gan skolēniem, gan viņu vecākiem un izglītības iestāžu vecākiem ir pieejama virkne materiālu, lai apgūtu pamata zināšanas par kibermobingu skaidrojot būtiskāko: kas tas ir, kā to atpazīt, kā rīkoties, sastopoties ar to, un kur meklēt palīdzību. Piemēram, mājas lapā "drossinternets.lv" ir pieejami daudzi izglītojoši materiāli, bet iniciatīvas "Iekod pirkstā!" izveidotajā vietnē "bite.lv/kibermobings" ir atrodama ne tikai dažāda informācija par šo problēmu, bet arī interaktīvs tests skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā, kas pieejams https://iekodpirksta.lv/tests, un ļaus pārliecināties par savām zināšanām.
*Aptauju veica mobilo sakaru operators BITE 2020. gada septembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku ar skolas vecuma bērniem visā Latvijā.
**Datu salīdzinājums veikts ar aptauju, kuru 2018. gada septembrī veica BITE un "Norstat Latvija", aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir skolas vecuma bērni.
