Apstiprina kārtību kādā ārstniecības iestādes izsniedz izziņu aizgādnības nodibināšanai
Rīga, 18.jūl., LETA. Noteikta ārstniecības iestādes izziņas izsniegšanas un samaksas kārtība aizgādnības nodibināšanas un nākotnes pilnvarojuma gadījumā, liecina šodien valdībā apstiprinātais noteikumu projekts.
Veselības ministrija (VM) projektu izstrādājusi, lai noteiktu kārtību, kādā ārstniecības iestāde aizgādnības nodibināšanas un nākotnes pilnvarojuma gadījumā izveido ārstu komisiju, kādā ārstu komisija sniedz atzinumu par personas spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt to, kādā ārstniecības iestādes vadītājs, pamatojoties uz atzinumu, izsniedz attiecīgu izziņu, kā arī atzinuma un uz tā pamata izsniegtās izziņas izmaksu segšanas kārtību.
Pēc VM paustā, projekta mērķis ir tiesiskā regulējuma noteikšana ārstniecības iestādes izziņas izsniegšanai un samaksas kārtībai aizgādnības nodibināšanas un nākotnes pilnvarojuma gadījumā, tādējādi paātrinot personas tiesību un interešu aizsardzības nodrošināšanu personas garīga rakstura un nopietnu veselības traucējumu gadījumos.
Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā teikts, ka nākotnes pilnvarojuma un aizgādnības nodibināšanas gadījumā ārstu konsilijs sniedz atzinumu, uz kura pamata iestādes vadītājs izsniedz izziņu, lai varētu konstatēt personas veselības stāvokli, un, pamatojoties uz izziņā ietverto informāciju, ka persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt to, sāks darboties nākotnes pilnvarojums vai arī tiesa lems par aizgādnības nodibināšanu.
Izziņu par personas veselības stāvokli, pamatojoties uz iesniegumu, izsniegs stacionārās ārstniecības iestādes vadītājs vai ambulatorās ārstniecības iestādes vadītājs, taču, ja persona pie esošā ģimenes ārsta ir reģistrēta mazāk nekā sešus, izziņu var izsniegt personas iepriekšējais ģimenes ārsts.
VM skaidro, ka Ārstu komisiju personas veselības stāvokļa izvērtēšanai izveidos ārstniecības iestādes vadītājs, tās sastāvā iekļaujot vismaz divus ārstus, kuri atbilstoši personas veselības stāvoklim un noteiktajai diagnozei ir kompetenti sniegt atzinumu, kā arī iecels komisijas priekšsēdētāju. Turklāt vismaz vienam no ārstu komisijas locekļiem būs jābūt psihiatram vai neirologam, anesteziologam, reanimatologam vai citas specialitātes ārstam, atbilstoši personai noteiktajai diagnozei.
Ziņojumā teikts, ka Ārstu komisijas darba organizācija būs līdzīga kā ārstu konsilijam, kas ir ne mazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, proti, ārstu komisija būs pacienta veselības stāvoklim atbilstošo medicīnas nozaru speciālistu viedokļu apmaiņa, kas satur medicīniski pamatotus secinājumus, lai, izvērtējot personas pašreizējo veselības stāvokli, vienotos par personas spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt to, sniedzot ārstu komisijas vienotu atzinumu.
Papildus VM norāda, ka jaunais regulējums neatceļ līdzšinējo kārtību, ka personas garīga rakstura traucējumu gadījumos ir iespēja noteikt arī attiecīgu tiesu ekspertīzi. Līdz ar to pagaidu aizgādnības gadījumā atkarībā no lietas apstākļiem ir izvērtējams, vai pieprasīt izziņu no ārstniecības iestādes vai noteikt ekspertīzi.
Kā skaidro ministrija, projekts jaunas tiesības vai pienākumus nerada, bet paredz Civillikumā un Ārstniecības likumā nostiprināto tiesību realizēšanas mehānismu.
