Aprīlī Jūrmalā atkal tiksies Veselīgo pilsētu kustības dalībnieki
Jūrmalā šī gada aprīlī notiks Baltijas reģiona Veselīgo pilsētu asociācijas organizēta starptautiska konference par aktīvu novecošanu – tika paziņot piektdien, 2008. gada 8. februārī, Jūrmalas pilsētas domē notikušajā sanāksmē "Veselīgās pilsētas un veselības veicināšana Latvijā". Sanāksmes mērķis bija ar prezentāciju un praktisku piemēru par Veselīgo pilsētu kustību Baltijas jūras reģionā palīdzību iepazīstināt asociācijas dalībniekus ar sadarbības partneru pieredzi.
Sanāksme notika sadarbībā ar Baltijas reģiona Veselīgo pilsētu asociāciju – PVO Veselīgo pilsētu un pilsētu veselības sadarbības centru Baltijas reģionā, kas atbalsta pilsētas, īstenojot Veselīgo pilsētu mērķus.
Kā sanāksmē norādīja Baltijas reģiona Veselīgo pilsētu asociācijas izpilddirektore Rīta Asanti (Riitta Asanti), veselīga pilsēta nav rezultāts, bet gan process, kas mudina pašvaldību un tās iedzīvotājus pilnveidot vidi un dzīves kvalitāti. Veselība, kā tiek atzīts veselīgo pilsētu kustības dokumentos, ir fiziskās, sociālās un garīgās veselības kopums nevis vienkārša slimību neesamība.
Ar Somijas pilsētas Turku pieredzi, kā veselības profilaksē iesaistīt cilvēkus un nevalstiskās organizācijas, dalījās Somijas Veselīgo pilsētu koordinatore Heini Parkunena (Heini Parkkunen). Par pašvaldību veikumu un problēmām šajā jomā Latvijā informēja Veselīgo pilsētu koordinatores Ina Behmane no Saldus un Laima Grobiņa no Jūrmalas.
L. Grobiņa bija apkopojusi Jūrmalas pilsētas padarīto veselības profilakses un aktīva dzīvesveida veicināšanā. Asociācijas vadība viennozīmīgi augsti novērtēja pilsētas attieksmi un iespējas, risinot Veselīgas pilsētas būtiskos jautājumus.
Ar interesantiem atzinumiem, kas izriet no Interreg III B "Fokuss uz Veselību un labklājību Baltijas jūras reģionā" veiktā akadēmiskā pētījuma Veselības profila pārskata (HEPRO) iepazīstināja Rīgas P.Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultātes profesore Anita Villeruša. Pētījumā brīvprātīgi bija iesaistījušās trīs Latvijas pilsētas – Jūrmala, Saldus un Cēsis.
Uz sanāksmi bija ieradušies pārstāvji no Latvijas lielākajām pilsētām, jo ir nepieciešamība veidot nacionālo veselīgo pilsētu tīklu, kāds jau ir vairākās citās Baltijas jūras piekrastes valstīs, arī Igaunijā. Turpretī Latvijā un Lietuvā kustībā iesaistījušās pa vienai pilsētai – attiecīgi Jūrmala un Kauņa. Aktivitāti šobrīd izrāda arī Saldus, Jelgava, Ogre un vairākas citas pilsētas, taču, kā sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece sociālajos un veselības jautājumos Silvija Šimfa, valsts līmenī interese par sabiedrības veselību kopumā pagaidām pat nedaudz mazinājusies, vairāk uzmanības veltot ārstniecībai.
Veselīgo Pilsētu kustība darbojas no 1987. gada. Jūrmala ir Eiropas tīkla locekle kopš 2005. gada. Oficiālajā PVO Veselīgo pilsētu tīklā iesaistījušās 22 pilsētas, savukārt Baltijas jūras reģiona 10 valstīs Nacionālā veselīgo pilsētu tīkla locekles ir vairāk nekā 200 vietējās pašvaldības.