Dabas "farmaceits" – spārnotā bite – sagādā mums vērtīgus dabas produktus un dabas dotas zāles. Senās kultūras apliecina to, ka cilvēks no sirmās senatnes medu lietoja kā pārtikas un ārstniecības līdzekli. Arī mūsu senči bija zinoši un lietoja šo Dieva dāvanu, ka arī sacerēja daudz dainas par bitīti.

MEDUS ĶĪMISKAIS SASTĀVS

Lai izprastu medus vērtību cilvēka veselības uzlabošanai un ķā apiterapijas metode var palīdzēt atrisināt daudzas fizioloģiskas un psiholoģiskas problēmas kaut elementāri jāzina medus ķīmiskais sastāvs.

Medus ir neaizvietojams veselības produkts, pēc dažādiem uzskatiem satur pat līdz 455 dažādas cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Galvenā medus sastāvdaļa ir ogļhidrāti : glikoze un fruktoze medū ir ne mazāk par 82 %, saharoze jeb t.s. parastais cukurs ne vairāk par 6 % . Ir sastopami arī citi cukuri – 11 dažādi disaharīdi un 12 polisaharīdi.

Glikoze ir ne tikai galvenais enerģijas avots, bet piedalās arī vielmaiņā šūnās. Fruktozi šūnas uzņem ātrāk nekā glikozi. Fruktozei ir vēl kāda svarīga loma – tā palīdz pilnībā izmantot organismā dzelzi, kas nepieciešama normālai asinsradei.

Olbaltumvielu medū nav daudz – no 0,1 līdz 1,5 %. Tās visas pieder pie ūdenī šķīstošām un arī viegli uzsūcās organismā. Olbaltumvielu sastāvā medū ir albumīni, globulīni un peptoni.

Liela nozīme medū ir fermentiem jeb enzīmiem. Fermenti ( lat. Fermentum – ieraugs ) ir sarežģītas organiskas vielas ar olbaltumvielu dabu, kuras ir dzīvnieku un augu organismos un miļjoniem reižu paātrina organismā notikošos ķīmiskos procesus – tas viss ir ļoti svarīgi vielmaiņā. Bez tam fermenti piedalās šūnu dalīšanās, muskuļu saraušanās, elektrisko potenciālu veidošanās audos. Šie pēdējie faktori ir ļoti svarīgi pie ārējās apiterapijas pielietošanas. Muskuļu un audu stāvoklis un protams problēmas ar tiem – tas ir viens no galvenajiem riska faktorim pie muguras, mugurkaula un locītavu problēmām.

Medū ir 15 fermenti – invertāze, diastāze jeb amilāze, skābā fosfotāze, glikooksidāze, esterāze, polifeniloksidāze, katalāze, peroksidāze, proteolītiskie enzīmi un citi fermenti.

Bez tam medū ir arī daudz dažadu makro- un mikroelementu. Daudzi elementi medū ir tādā pašā vai ļoti tuvā attiecībā, kādā tie ir cilvēka asinīs – šis svarīgs apstāklis arī raksturo vienu no pašām galvenām apiterapijas koncepcijām ārstējot daudzas un dažādas organisma problēmas.

Medus sastāvā atrodams nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors, magnijs, mangāns, dzelz, hlors, jods, kobalts, sērs, alumīnijs, niķelis u.c. elementi.

Medus satur arī organiskās skābes- līdz 0,43 %. Medum vienmēr ir skāba reakcija – skābuma pakāpe ( p H ) vidēji 3,78. Nelielāsdevās medū ir 20 aminoskābju, to skaitā arī neaizvietojamās.

Medū ir arī vitamīni, tie labi saglabājās, jo medus ir labs konservants. Medū ir C vitamīns, B1, B2, B 3, B6, Bc, ka arī PP un H vitamīni, nedaudz arī A, E, K un citi .

Medū atrodamas baktericīdās un aromātiskas vielas, kurām ir īpaša nozīme ārstniecībā un ar savu augstvērtīgo sastāvu ir labs dakteris novājinātiem organismiem, gan cilvēkiem, kuru nodarbošanās prasa smagu garīgu un fizisku piepūli, ka arī sportistiem.

MEDUS FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Tūkstošgadīgie mūsu un citu tautu medicīnas, ka arī mūsdienu klīniskie novērojumi ar pilnām tiesībām ļauj medu pieskaitīt pie dabas produktiem ar ļoti lielu ārstniecisku iedarbību. Šī iedarbība ir ļoti daudzveidīga un svarīgākais rādītājs ir spēja iznīcīnāt mikrobus, kas slimībām rada hronisku raksturu. Ir zinātniski pierādīts, ka medus satur vielas, kuras kavē šo mikrobu vairošanos un attīstību. Medus baktericīdās īpašības norāda, ka tās var iznīcināt streptokokus, stafilokokus un citas baktērijas. Pēdējos gados veikti pētījumi par medu atrodamo fermentu un baktericīdu – lizocīmu, ko izdala darba bites siekalu dziedzeri.

{IMAGE NR=1}

Lizocīma izdalīšanās daudzums ir atkarīgs no augu veida un viņa klātbūtne ir galvenais faktors, kas nosaka medus lielas ārstnieciskās spējas un iedarbību slimību ārstēšanā un profilaksē. Medum ar augstāku skābes reakciju arī lizocīma aktivitāte ir lielāka.

Medus dezinficējošās īpašības mēs zinam jau sen. Liela arī antioksidantiskā iedarbība, kas neitralīzē organismā nellabvēlīgos radikāļus. Zinams ka brīvie radikāļi veidojās daudzkaloriju rafinētās barībās, vājas fiziskās aktivitātes un arī bioantioksidantu trūkuma ietekmē.

Bišu medū ir apmēram 0,1 % bioflavonoīdu ar augsti bioloģisko aktivitāti. To trūkuma dēļ var rasties asinsrecēšanas traucējumi, sevišķi kapilāros. Medus nostiprina kapilāru sieniņas un novērš iekaisumus. Tāpēc austrumu medicīnā kapilāru sistēmu nosauca par otru sirdi. Ja mēs attīram un nostiprinam kapilārus, tad tas ir ļoti liels solis uz organisma atveseļošanos. Ar apiterapijas palīdzību mēs to varam izdarīt, jo šo procedūru laikā kapilāri attīrās pirmie.

Bišu medus veicina sekrēcijas veidošanos un augu valsts izcelsmes medus biostimulātori paātrina lēni dzīstošo brūču epitelizāciju.

Medus paaugstina leikocītu fagocitāro aktivitāti, pavairo eritrocītu un trombocītu skaitu, samazina holesterīna līmeni asinīs. Veicot pētījumus apiterapijā varu droši apgalvot ka pēc 5 – 7 procedūrām holesterīna līmenis pacientam sāk samazināties.

Medū atrodas arī biogēnie stimulātori, kuri spēj paaugstināt organisma tonusu. Ir arī augšanas vielas – biosi.

Nobeidzot stāstījumu par medus farmakoloģiskām īpašībām, gribētu pateikt vēl ka medus nostiprina organisma vispārējo stāvokli, uzlabojās visi fiziskie un psihiskie parametri. Pēc fiziskās slodzes atjaunojās un uzlabojās sirds un asinsvadu darbība, nostiprinās veģetatīvā nervu sistēma, protams arī imūnā sistēma ir daudz spēcīgāka.

Manas apiterapijas koncepcija, kā jau minēju balstās uz biškopības produktu izmantošanu - medus un dabīgā propolisa savienojuma. Šī metode iedarbojās uz organismu polivalenti – ārstējot var skart daudzus orgānus un sistēmu projekcijas un punktus.

Medū ir viss, kas ir vajadzīgs cilvēka organismam, ir arī zemes un dabas enerģijas informātīvās matricas. Tas viss iedarbojās ne tikai uz cilvēka fizisko ķermeni, bet arī uz viņa visiem smalkajiem ķermeņiem – ēterisko ( visu mūsu fiz. sistēmu un orgānu matricām ), astrālo, mentālo un ct. Tāda holistiska ārstēšanas koncepcija vienmēr ir bijusi Tibetas, Ājurvēdas, Ķīnas un Indijas medicīnas pamatos.

APITERAPIJA – ĀJURVĒDAS MEDICĪNAS METODE.

Ājurvēda ir holistiska medicīnas sistēma. Tā ir senākā dabiskās medicīnas sistēma uz Zemes. Tās sākums meklējamssenajos Austrumos, galvenokārt Indijā 5000 gadus pirms mūsu ēras. Tulkojumā no sanskrita valodas nozīmē zināšanas par dzīvi.

Ājurvēdas ārstēšanas sistēma – fizioloģisku attīrīšanas procedūru kompleks – PANČAKARMA. Ar šo terminu apzīmē pančakarmas trīs stadijas (sagatavošanas, pamata un nostiprināšanas ) un vēl dažādus papildus terapijas veidus. Āpiterapijā tās ir ājurvēdiskās masāžas izmantojot siltu, dažādu šķirņu medu ka arī kvalitatīvu propolisu visām ķermenim un speciālās attīrošās procedūras izmantojot tikai medu.

Mūsdienu modernā medicīnā ir divas slimības stadijas: kad slimību diagnosticē un otrā ir tās sarežģijumi. Ājurvedā izšķir 5 slimības stadijas :

• Sanshaija – uzkrāšanās
• Prasara - izplatīšanās
• Sthana samshraija – nogulsnēšanas stadija
• Vjakta - klīniskā stadija
• Bheda - sarežģījumi

Sanshaija, jeb uzkrāšanās, mūsu ķermenī notiek katru dienu. Mēs taču katru dienu elpojam, ēdam, lietojām negatīvās vielas (alkohols, tabaka u.t.), uzturamies enerģētiski vai fiziski negatīvās vietās. Bet ir vēl neredzāmais faktors – mūsu negatīvās un pat netīrās domas… Tas viss krājās visos mūsu ķermeņos, sākot ar fizisko.

Prasara (izplatīšanās) un sthana samshraija (nogulsnēšanās) - katrā no mums šīe processi notiek individuāli. Protams cilvēkam ir ķermeņa daļas, kurās uzkrāšanās, nogulsnēšanās un izplatīšanās procesi notiek atbilstoši katra cilvēka konstitucionālajam pamattipam, jeb došām – PITTA, KAPHA vai VATAI.

Pančakarma, atkarībā no slimības dabas, to gaitas, ka arī paša pacienta specifikas izmanto divus terapijas veidus : simptomātisko ārstēšanu – simptomātiskas procedūras ( shamana čikitsa) un izdzīšanas (etioloģiskā) – slimības cēloņu novēršana (shodhana čikitsa).

Simptomātiskās ārstēšanas pamats ir attīrīšanas terapija – purifikācija, kura ir vērsta uz iekšējo attīrīšanos (galvenokārt tie ir caurejas līdzekļi). Toties apiterapija domāta vairāk ķermeņa ārējam attīrīšanas procesam. Tanī pašā laikā, procedūras iedarbība skar arī organisma iekšējos slāņus. Vjakta (kliniskā stadija) un Bheda (sarežģījumi) ir atkarīgi no pacienta diagnozes.

Atkarībā no lietotās terapijas ir arī novērojamās blaknes.

Arī mūsdienās ar apiterapijas metodi var ārstēt gan profilaktiski iedarboties uz ļoti plašu slimību loku. Latvijā apiterapijas metode var cieši sadarboties ar tradicionālo medicīnu.

Pēc konsultācijas pacients apsver vai viņš vēlās un būs spējīgs sekot apiterapijas metožu noteikumiem, vai nē. Ārstēšanu var pārtraukt un atsākt, kad vien pats pacients vēlās, tomēr jāzina, ka apiterapijas iedarbība ir lēnāka, ilgstošaka bet arī efekts un rezultāti ir stabili. Ja pacients tomēr ir izvēlējies ārstēties ar apiterapijas metodi, tad viņam ir jābūt gatavam strādāt ar sevi, dažreiz krasi mainīt savu uzvedības un domāšanas modeli, pat līdz ēšanas ieradumiem.

APITERAPIJAS IZMANTSANA DAŽĀDU SLIMĪBU ĀRSTĒŠANĀ

Mūsdienās apiterapijas ārstēšanu izmanto papildus vai kombinējot ar parasto terapiju. Ar apiterapijas metodi var ārstēt gan ārējās gan iekšģīgās slimības : muskuļu hipotonusu un hipertonusu, osteohondrozi, skoliozi, spondilozi, reimatisko artrītu, starpskrimeļu disku un citas mugurkaula, locītavu problēmas, ka arī kapilāru, asinsvadu un limfas sistēmu saslimšanas. Pēc pirmām procedūrām var noņemt dažādas parestezijas (skudriņu skraidīšana, tirpšanas un citas sajūtas). Apiterapiju var izmantot pie cellulīta problēmām ka arī kosmetoloģijā. Sejas attīrīšana ar šo metodi dod ļoti efektīgus rezultātus, jo attīrās sejas kapilāri, akumpuktūras punkti, meridiāni kuri atrodās galvā ka arī marmas punkti. Ņemot vērā, ka uz sejas atrodās visu orgānu un sistēmu projekcijas, tas dod iespēju reflektori iedarboties uz konkrētām problēmām.

Svarīgi ir nekaitēt pacientam, izmantot visu apiterapijas arsenālu, lai nodrošinātu viņa efektīvāko un drošāko izārstēšanu.

Apiterapijas metodes tiek pielitotas pirmsoperācijas perodā ka arī pēcperaciju rehabilitācijā.

Pateicoties medus un propolisa ūnikālajai spējai iekļut ļoti dziļi cilvēka audos un protams visos organisma šķidrumos, viņš var mainīt daļēji orgānu un sistēmu informāciju. Jo sen ir zināms ka šķidrums pieraksta visu informāciju (asinis, sviedri, urīns, limfa u.c.). Tātad, ja mūsu asinīs ir negatīva informācija, mes ar medus un propolisa palīdzību varam transformēt to uz pozitīvo pusi. Lielākus panākumus varētu sasniegt, ja mēs palīdzam izprast un mainīt paša pacienta uzvedības un domāšanas modeli, jo tas ir pamats mūsu Arahata stabam ( tas ir mūsu mugurkauls!) Vēl ir tāda smalka nianse - ka medus un propoliss var atbrīvot no iespējamām nākotnes slimību enerģiju matricām. Zinot arī to ka mūsu kaulos atrodās ļoti daudz informācijas, kuru nevaram saņemt apzinātā līmenī, jo viņu nobloķē mūsu netīrie audi.

Atļaušos mazu atkāpi…Es ieminējos par cilvēka uzvedības un domāšanas modeli, par Arahata stabu, bet ir vēl arī citi iemesli kas veido cilvēkam negatīvo psihosomatiku. Cilvēkam primāro riska faktoru ir ļoti dauz, kas veido cilvēkam problēmas – fiziskajā un smalkajos ķermeņos, izmaiņas apziņā un zemapziņā, enerģetikā un disharmoniju meridiānos, došās, sistēmu un orgānu patoloģijā. Galvenie riska faktori – sākot ar negatīvām domām un negatīvām igrammām (prenatālā perioda, zīdaiņa, bērnības zemapziņas iekapsulētie stresi u.c.) un programmām, beidzot ar čakru patoloģiju, iekšejām negatīvām struktūram (ēteriskās, aurālās srtuktūras, neirovīrusi u.c. ). Un ja pašam cilvēkam ir iedarbināta pašiznīcināšanas programma - tad ir ļoti grūti to apturēt, bet ja viņš ir ar mieru cīnīties, mainīt sevī , transformēt savu būtību, tad ir cerība ka "bumba ar laika degli" tiks apturēta.

Par medus un propolisa psihosomatisku iedarbību uz cilvēka organismu, es pētu jau 13 gadus un vienmēr ar katru nākošo pacientu atklājās kaut kāda jauna nianse, kas padziļina jau kādas līdz šīm esošām zināšanām. Strādājot ar cilvēkiem, mani vienmēr interesēja un nedeva mieru jautājums – kāpēc dažiem cilvēkiem ir alerģiska reākcija pret medu vai kādu citu biškopības produktu un daži ir brīvi no šīs informācijas ? Vai tāpec, kā šīm vielām ir ļoti spēcīga zemes informātīvā lauka informācija, ar kuru cilvēks netiek galā ? Acīm redzot viņa ir par spēcīgu vai sarežģitu lai viņu "sagremotu" mūsu zemapziņa, vai arī cilvēka dvēsele vēl ir par "jaunu" tādai informācijai ? Varbūt arī pacienta asins grupai ir nozīme ? Piemēram viss vecākā asins grupa ir pirmā ( o grupa), kura tika izveidota jau 400 000 gadus (mednieku grupa) un kura ir savienojama ar visām pārējām…? Tās ir manas pārdomas, jo atbildi meklējot un vācot zināšanu zelta graudus, pētot gan izotēriku, cilvēka psihi un austrumu medicīnu jau 30 gadus, varu tikai secināt cik maz mēs vēl zinam un cik daudz vēl jāpēt un jāatklāj …!

APITERAPIJA – ĶIRURGS BEZ SKALPEĻA.

Mūsu ķermenis ir ļoti gudrs, tāpēc visas vielas ko satur medus viņam ir ļoti vajadzīgas, tēlaini izsakoties viņš ka "putekļu sūcejs" iesūc visu iekšā. Visi medus "labumi" ļoti ātri nonāk kapilāru, asinsvadu un limfu sistēmās, mainot to ķīmisko sastāvu, vibrāciju un protams informāciju. Strādājot ar ķermena problēmātiskām vietām (mugurkaulu, rokām, kājām u.c.), medus pakāpeniski šķīdina visus osteofītus (veidojumi uz skriemeļu malām), sāļu nogulsnējumus, pakāpeniski likvidē holesterīnu, normalizē cukura līmeni asinīs un to spiedienu, palīdz izvadīt citus sārņus un smagos metālus, neitralizē indīgas vielas organismā. Medus spēja šķīdināt, izvilkt, samīkstināt, dezinficēt un atjaunot tiek plaši izmantota apiterapijā.

Uzliekot siltu medu uz sāpošām un problēmātiskām vietām, maigi iemasējot (bet ne pliķējot kā esmu lasījusi dažos rakstos), mēs pakāpeniski "piesūcinam" ķermeni ar visām labām vielām, ko satur bišu medus. Ķermenis ļoti atsaucīgi reāģē un ir protams pateicīgs, jo saņem tās vielas kas viņam ilgu laiku pietrūka.

Izvelkot ar rokas plaukstas palīdzību izšķīdinātus osteofītus un citas kaitīgas vielas ir iespējams palielināt atstarpi starp skriemeļiem. Mugurkaula smadzeņu saknītes tiek atbrīvotas, kas palīdz samazināt sāpes mugurā. Attīrīšanas kurs notiek lēnām, bet ar stabiliem rezultātiem. Tiek attīrīti un "pabaroti" visi skriemeļi, skrimšļi un saites ar katru procedūru paliek elastīgākas. Pie tam, ja ņem vērā to, ka pašam skrimslim nav iekšējo asinsvadu, nav arī augšanas zonu regenerācijai,ir ļoti svarīgi viņam paļidzēt. Un to var izdarīt augšanas vielas kas atrodās medū. Skrimšļi atjaunojās lēnam un pakāpeniski uzaugot no malām. Uzlabojās un palielinās asinsrite un limfas attece, kas palīdz pašregulācijas sistēmai veikt tālāko organisma rehabilitāciju. Ja mugurkaula skriemeļi pakāpeniski tiek atkaļķoti pašregulācijas sistēma sāk viņus "bīdīt" savā vietā. Parasti tas notiek pēc 4-5 tīrīšanas procedūras. Nav ieteicams veikt skriemeļu korekciju un manuālo terapiju bez mugurkaula attīrīšanas, jo tad var traumēt pašu skrimeli – var rasties mikroskopiskas plaisas, saišu sastiepums un citas mikrotraumas.

Mugurkauls pēc attīrīšanas paliek lokanāks, "muskuļu korsete" atgriežās darba stāvoklī. Ķermenī jūtams siltums un vieglums (sajūtas, kā pēc pirts).Ja pacientam ir stresa stāvoklis, pēc api-terapijas "pabarotās" nervu šūnas izlīdzina un stabilizē nervu sistēmu.

Ļoti efektīga api-terapijas pielitošana ir pēcoperāciju rehabilitācijā. Neveidojās tik lieli saaugumi, ātrāk uzlabojās asinsvadu un kapilāru darbība, ka arī labs rētu kosmetoloģiskais efekts.

Šīs attīrīšanas procedūras ir ieteicams veikt jau bērnībā no 5-7 gadu vecuma, lai mugurkauls veidotos plastiski un pareizi. Atcerēties- līdz 13 gadiem notiek visu audu augšana mugurkaula diskam, gan augstumā, gan platumā. Tas palīdzēs Jūsu bērniem saglabāt stabilu, stipru nervu un imūno sistēmu darbību un protams aiztaupīs nepatīkāmās sajūtas mugurkaulā līdz 22-25 gadu vecumam, kad mugurkaula diski būs izauguši un nobrieduši. Padomājiet par to savlaicīgi, jo ne jau Jums sāpēs, bet Jūsu bērnam !

Pieaugušiem profilaktisko mugurkaula un ķermeņa tīrīšanu ieteicams veikt 2-3 reizes mēnesī. Bet ārstēšanas kurs katram protams ir ļoti individuāls.

Ļoti efektīgi ir api-terapijas attīrīšanas kursu savienot ar ĀJURVĒDAS VISA ĶERMEŅA MASĀŽU. Tas tikai pastiprinās tās efektu, jo mašāžas laikā tiek masēti visi akumpuktūras un marmas punkti, orgānu un sistēmu projekcijas, enerģētiskie kanāli un meridiāni.

Vēl gribētu pieminēt api-terapijas kosmetoloģisko sejas, kakla un dekoltē daļas attīrīšanu, kura ir savienojama ar ājurvēdas masāžu. Kosmetoloģiskais efekts ir veinkārši pārsteidzoš .

VĒLOT JUMS VESELĪBU, GARĪGO SPĒKU UN DVĒSELES GUDRĪBU, A. BAHMANE