Autors: Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Izlasīju ziņu, ka Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", un jau gatavojos rakstīt slinku atsauci, ka mīļotā Veselības ministrija tikai stratēģijās ir drosmīga, bet likumprojektā gļēvi iztop tabakas industrijai. Jaunais likums gandrīz nekādu reālu uzlabojumu cīņā pret smēķēšanu neparedz. Šķiet, likumprojekta gatavošanā tabakas tirgotāji bija kā rēgi klīduši pa Veselības ministriju un neuzkrītoši no likuma "izravējuši" virkni tirdzniecības un lietošanas ierobežojumu.

Tomēr tajā pašā dienā kāda Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas pārstāve Marita Jansone paziņoja, ka Veselības ministrijas rosinātie tabakas tirdzniecības un smēķēšanas ierobežojumi radot nopietnas bažas par nodokļu ieņēmumiem un nelegālās produkcijas izplatības pieaugumu un vispār neatbilstot likuma vienīgajam mērķim – pārņemt Eiropas Parlamenta Padomes direktīvas "Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu" prasības.

Likuma mērķis nav iztapt Eiropas Padomes direktīvai, bet gan nepieļaut cilvēku slepkavošanu ar smēķiem. Mūsu mērķis ir padarīt Latviju par teritoriju, kas brīva no cigarešu dūmiem.

Tad nu definēsim – nav legālas un nelegālas tabakas tirdzniecības – ir visaptveroša cilvēku slepkavošana, ko ar šīs Maritas Jansones atbalstu veic tabakas ražotāji. Katru dienu Latvijā 20–30 smēķētāji pāragri kļūst par patologanatoma klientiem – viņi vienkārši nomirst 7–10 gadus priekšlaikus. Mēs mēdzam satraukties par viena cilvēka nāvi avārijā, bet izliekamies neredzam, ka katru nedēļu tabakas dēļ Latvijā mirst tikpat, cik mirtu, ja nokristu 2 AirBaltic lidmašīnas.

Tabakas smēķēšana ir galvenais riska faktors vēzim, insultam un infarktam, aizsērējušām artērijām un tamdēļ nogrieztām kājām. Smēķētājiem nav izredžu izvairīties no hroniskas elpošanas un sirdsdarbības mazspējas.

Likumā nekavējoši jāaizliedz smēķēt cita cilvēka klātbūtnē

Smēķētājs apdraud ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību. Tad, kad blakusstāvētājs ievelk piesmēķētu gaisu, tā būtībā ir tāda pati smēķēšana. Otrreizējie tabakas dūmi ir gandrīz tikpat kaitīgi kā tiešie. Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks – cenšas nogalēt citus kopā ar sevi. Vissliktāk, ja pieaugušais smēķē bērna klātbūtnē – viņš šādi nolemj bērnu (bieži vien – savējo bērnu) slimībām vai pāragrai nāvei. Tie, kas smēķē grūtnieces klātbūtnē, pakļauj vēl nedzimušo bērnu riskam – nedzimušais bērns ļoti cieš no smēķēšanas indēm, smēķētājām 100 reižu biežāk grūtniecība beidzas ar bērna nāvi. Patiesībā mums Latvijā ir nopietni panākumi cīņā ar otrreizējiem dūmiem – pie mums nevar smēķēt kafejnīcās, restorānos, kultūras un sporta iestādēs, sabiedriskās vietās. Desmit gadu laikā Latvijā daudzkārt samazinājies otrreizējo dūmu izraisītais risks.

Jāaizliedz smēķēt telpās, kurās mēdz atrasties bērni

Smēķēšana ir bīstama ne tikai ar nikotīnu, bet arī ar darvas un pelnu daļiņām, kas izgulsnējas uz alveolu iekšējās sienas plaušās, izklājot tās un neļaujot skābeklim uzsūkties asinīs. Hroniska smēķētāja plaušas nespēj uzsūkt pietiekami daudz skābekļa, tādēļ vecumdienās viņam ir izteikts skābekļa bads smadzenēs un citos vārgākos orgānos. Tieši tāda pati plāna, gandrīz nemanāma darvas un pelnu kārtiņa smēķētājam noklājas istabā uz grīdas, aizkariem, žalūzijām, mašīnā uz sēdekļiem, apšuvuma. Bērni, spēlēdamies uz grīdas, uzjunda šo kārtiņu un ieelpo šajā brīdī jau trešējos dūmus.

Protams, atsauksies tabakas tirgotāji – nevajag rāpot pa grīdu. Un vispār, šajos darvas putekļos kancerogēno vielu taču ir mazāk nekā pirmreizējos vai otrreizējos dūmos. Kaislīgu smēķētāju istabās šo trešējo dūmu ir gana daudz, un pētījumos pierādīts, ka dažā mājā ar tiem piesūkusies bērna gultas veļa tādā apjomā, ka guļot bērna deguns uz spilvena ievelk darvu, kas atbilst daudzumam, ja bērns naktī izsmēķētu vairākas cigaretes.

Dīvaini, bet labākais rādītājs trešējiem dūmiem ir tirgus. Autotirgotāji zina, ka lietota automašīna, ar kuru braucis smēķētājs, pārdodama par 10–15% lētāk, jo pircējs instinktīvi smēķētāja lietotu automašīnu nepērk. Līdzīgi ir ar nekustamo īpašumu – pat svaigi izremontēts smēķētāju dzīvoklis ir grūtāk pārdodams nekā nesmēķētāju, bet neremontēta smēķētāja dzīvokļa cena var būt par 15–20% lētāka par analogu dzīvokli, kurā neviens nav smēķējis.

Latvijas Ārstu biedrība iesaka likumdošanā iestrādāt aizliegumu smēķēt grūtniecēm, kā arī slimniekiem (sirds un elpošanas sistēmu slimniekiem, vēžiniekiem), kuru slimību izraisījusi smēķēšana.

Vācijas kolēģi ziņo, ka viņiem izdodoties piespiest smēķēšanu pārtraukt visām grūtniecēm. Visvieglāk esot to izskaidrot turcietēm, visgrūtāk – ieceļotājām no Austrumeiropas. Vācietes smēķēšanu parasti pārtraucot 6.–8. grūtniecības nedēļā. Latvijā 2/3 no smēķētājām grūtniecības laikā smēķēšanu pārtrauc, bet līdz dzemdībām smēķē 11% grūtnieču, īpaši vecuma grupā līdz 20 gadiem, īpaši ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.

Nekas bērnam nav sliktāks par mātes smēķēšanu grūtniecības laikā – rodas atkarība no nikotīnu, bērnam ir hroniska hipoksija, attīstības traucējumi. Lielākās problēmas rodas nervu sistēmas un smadzeņu attīstībai. Daudz pētījumu pasaulē pierāda, ka milzīgu iespēju iedzimtu vai pārmantotu slimību attīstībai rada tabakas (arī alkohola) intoksikācija tieši bērna ieņemšanas brīdī. Sasmēķējusies meitene savu olšūnu ir saindējusi un samazinājusi tai skābekļa saturāciju. Ja šādā brīdī notiek apaugļošanās, ir liela iespēja rasties hromosomāliem defektiem.

Ja mēs uzskatām, ka bērns nav mātes vai tēva privātīpašums, kā tas likās pašsaprotami 12. gadsimtā, bet gan cilvēks ar tiesībām, tad mātei nav tiesību šī bērna veselību apzināti bendēt – neatkarīgi no tā, vai šis bērns ir mātes miesās vai jau ārpus tām.

Par mazu, taisnīgu samaksu noalgoti cilvēktiesību eksperti tūlīt kliegs, ka nedrīkst aizliegt cilvēkiem viņu brīvības, ka nevarēs atšķirt – kura ir grūtniece, kura ne. Atradīsies eksperti, kas teiks, ka valsts nepietiekami finansē smēķēšanas atmešanu, kaut smēķēšana ir paša radīts netikums. Tabakas industrija noalgos jaunus sabiedrisko attiecību speciālistus, kas mēnešiem nomelnos Ārstu biedrību (esam to pieredzējuši). Ārstu biedrība atgādina: smēķēšanas ierobežošanu pasaulē neatbalsta trīs politiķu un parlamentu deputātu grupas: (1) nekompetentie; (2) bērnus nīstošie un tie, kuri apskauž nākamo paaudzi; (3) korumpētie.

Ir vērts paraudzīties uz smēķēšanu kā ekonomisku problēmu. Salīdzināt dažu tabakas tirgotāju nopelnītos Jūdasa grašus ar citu cilvēku nāvi. Ienākumi valsts budžetā no tabakas akcīzes ir simtkārt mazāki par ārstēšanai un sociālajiem pabalstiem tērētiem līdzekļiem.

Tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk nekā summa, ko valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro. Smēķētājam nav tiesību gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda "aizplūst" no Latvijas. Eiropas Savienības Baltajā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24–32%) valsts veselības aprūpes izdevumu ir saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka.

No mediķa viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients. Mēs gadā Latvijā nogriežam 1000 kājas, kam smēķēšana aiztrombozējusi artērijas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem tiek uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Smēķētājs vairāk slimo, šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nauda. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu.

Un galu galā smēķētāji nodedzina mūsu valsti. Trešo daļu visu ugunsgrēku (vairāk nekā 300 mājas, meži, lauksaimniecības un ražošanas ēkas) izraisa smēķēšana, bet daudzos gadījumos vienkārši smēķēšanu kā ugunsgrēka ieganstu nevar pierādīt.

Puse no dzīvi sadegušajiem (80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai aizmiguši ar degošu cigareti. Pērn smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos sadeguši divi mazi bērni.

Cigarešu tirgotājs ir slepkava. Neatkarīgi no tā, vai tirgo cigaretes uz galda vai zem galda.

Ik pēc 6 sekundēm pasaulē kāds nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Jūs šo rakstu lasījāt 10 minūtes. Šajā laikā nomira 60 smēķētāju.