medicine.lv skaitļos

Lietotāji online0
Aktīvie uzņēmumi12813
Nozares raksti1616
Ekspertu atbildes21477
Apinis: Par priekšlikumu visiem ārstiem strādāt slimnīcās un kompensēt slimnīcas ārstu trūkumu : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Apinis: Par priekšlikumu visiem ārstiem strādāt slimnīcās un kompensēt slimnīcas ārstu trūkumu

Foto: Ieva Čīka / LETA

Raksta autors: Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Lai kompensētu mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu valsts slimnīcās, televīzijas ekrānā teica veselības ministrs Guntis Belēvičs. Valsts slimnīcās, kurās trūkst kāds speciālists, noteiktu dežūru skaitu nāksies strādāt privātās praksēs un klīnikās strādājošajiem speciālistiem. Ministra satraukuma iemesls ir ginekologu trūkums, bet tieši tāpat slimnīcām trūkst citu speciālistu.

Ministrs ir identificējis problēmu un meklē risinājumu. Tiesa- lai šādu risinājumu sasniegtu, vajag veikt dažus priekšdarbus- pamainīt Ārstniecības un Darba likumus, kā arī dažas Eiropas regulas. Šobrīd piespiest privātārstus strādāt valsts slimnīcās ar labiem panākumiem izdodas tikai Baltkrievijā.

Problēma ir nopietna. Ministrs norāda uz dežūrārstu trūkumu valsts slimnīcās, kas gandrīz visas atrodas Rīgā (valsts slimnīcas ir arī vairākas psihiatriskās slimnīcas reģionos). Vēl sliktāk iet reģionālās slimnīcās -trūkst ginekologu, acu ārstu, ausu, kakla, deguna speciālistu, neirologu, kas būtu gatavi dežūrēt reģionālajās slimnīcās. Bērnu ar zirni ausī vai degunā neatliekamās palīdzības brigādei jāved uz Rīgu, bet vecākiem pēc pusstundas rosības bērnu slimnīcā- jāved atpakaļ uz Latgali vai Kurzemi. Līdzīgi- no visas Latvijas uz Rīgu nereti nākas vest pacientus ar acu traumu, ginekoloģisku asiņošanu vai insultu. Ja mēs runājam par dežūrspeciālistu, piemēram dežūrginekologu, mēs domājam operējošu ginekologu, nevis cienījamu kolēģi, kas izcili pieņem savā praksē, diagnosticē vēzi, vada grūtniecības, nozīmē hormonaizvietojošo terapiju. Bet tiklīdz kāds ginekologs ir labi apguvis operēšanas prasmes, ārvalstu klīnikas viņam piedāvā 10 reiz lielāku samaksu kā Latvijā. Būsim godīgi- darbs slimnīcā par dežūrspeciālistu ir daudzkārt sliktāk apmaksāts par darbu ambulatoriskajā dienestā.

Banner 280x280

Par četrsimts eiro algu neviens operējošs speciālists (6 kursi studijas, pieci gadi rezidentūras, specializācija, pieredzes un prakses uzkrāšana- kopā vismaz 12 gadi personīgu ieguldījumu savā izglītībā) uz reģionālo pilsētu X. vienkārši tāpat nebrauks. Vienīgā iespēja reģionālajā slimnīcā piesaistīt uz dežūrām operējošu speciālistu ir- maksāt viņam konkurētspējīgu algu.

Reģionālās slimnīcas nav valsts slimnīcas, tās pieder pašvaldībām. Iedomājieties reģionālo slimnīcu Kurzemes pilsētā X, kur slimnīcas valdes priekšsēdētājs dodas pie sava akcionāra, pilsētas mēra un saka:

- mēs nevaram piesaistīt mūsu slimnīcai dežūrējošu LORu (lai nosegtu dežūru grafikus 24 stundas 31 dienu mēnesī vajag 4 LORus). Lai šādu speciālistu piesaistītu mums vajadzētu viņam maksāt algu 2500 eiro mēnesī.

Pilsētas mērs, kurš pats saņem ievērojami lielāku algu, jautā- cik akūtu pacientu dienā no viņa pilsētas vēršas pie šā dežūrējošā LORa. Izrādās- viens vai divi, bet pārējos ātrā palīdzība ved no citām pilsētām, citiem novadiem plašajā Kurzemē. Par šo slimnieku ārstēšanu NVD maksā tik maz, ka neatmaksātos dežūrārstu uzturēt pat par 500 eiro mēnesī. Mērs, protams, negrasās maksāt savā slimnīcā kādam ievērojami lielāku algu tikai tāpēc, ka jāārstē plašās Kurzemes pacienti- lai neatliekamās palīdzības brigādes turpmāk visus akūtos slimniekus ved uz Rīgu.

Guntis Belēvičs skatās skaitļos, kasa pakausi un brīnās- viņa jaunās glaunās neatliekamās palīdzības mašīnas nobrauc ar slimniekiem tūkstošus kilometru kā autotakši no reģiona uz Rīgu.

Rīgā valsts slimnīcās ārstiem ir vēl mazākas algas kā reģionālajās slimnīcās, tādēļ katrs sevi cienošs kolēģis piestrādā privātpraksē, veselības centrā vai specializētā klīnikā. Pēc kāda laika saprot, ka dežūrdarbs slimnīcā viņam rada tikai zaudējumus, un viņš iet no stacionāra darba prom. Rīgas lielajos stacionāros dežūras palīdz nosegt rezidenti.

Tiem, kas paliek par atbildīgajiem speciālistiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ slimnīcā turpina strādāt nākas dežūrēt 12-20 diennaktis mēnesī. Vēl trakāk ir ar reti kur palikušajām operācijas un anestezioloģijas māsām- viņas mēnešiem strādā vairāk par 20 dežūrām mēnesī. Pacientiem par labu tas nenāk- noslogots ārsts un pārgurusi māsa nav veiksmes stāsts.

Vai Eiropā ir vērotas līdzīgas situācijas? Jā, vissmagāk gadus 10- 20 atpakaļ klājās Polijā, kur visi operējošie ārsti izvēlējās braukt uz Austrumvāciju dežūrēt par ievērojami lielāku algu. Un Polijas valdība bija spiesta soli pa solim celt atsevišķu ārstu un māsu specialitāšu algas- sākotnēji anesteziologiem 4- 6 reizes, pēc tam visām operējošajām specialitātēm, bet pēc tam arī neatliekamās palīdzības speciālistiem. Šobrīd akūtās palīdzības ārsti Polijā saņem vismaz trīskārt vairāk nekā Latvijā. Un rezultāts bija acīmredzams- kaut algu līmenis ar Austrumvāciju joprojām atšķiras, ārsti un māsas atgriezušies savās slimnīcās, vēl vairāk- atgriezušies kolēģi no Zviedrijas un Anglijas, arī tādi, kas svešajās zemēs apguvuši jaunas zinības.

Bet Latvijā medicīnai naudas nav. Valsts Saeimas, Ministru kabineta, finanšu ministra personā vienmēr ir glābusi "Parex", "Air Baltic", "Liepājas metalurgu" un citus uzņēmumus, ko blēži ir nolaiduši. Šie valstsvīri ir būvējuši oranžos "zelta" tiltus, VID ēku un Iekšlietu ministrijas ēku, viņi ir pirkuši dārgākās mašīnas, autobusus un tramvajus, gandrīz nopirkuši vilcienus, ar kuriem neviens nebrauks.

Visi ministri kopā, aci nemirkšķinot, piesvieda 80 miljonus "Air Baltic", bet šāda summa pilnībā atrisinātu visas iepriekšaprakstītās problēmas par neesošiem speciālistiem Latvijas slimnīcās vai otrādi- par talantīgiem Latvijas ārstiem Anglijas, Vācijas un Skandināvijas slimnīcās.

Es pietiekami labi zinu, ka šajā brīdī Guntis Belēvičs un Jānis Reirs tālāk šo rakstu nelasa, tāpat tālāk nelasa liela daļa ierindas lasītāju- vienkārši visiem apnikusi gaušanās par naudas trūkumu. Iespaids radies, ka visiem naudas par maz, visās jomās Latvijai naudas mazāk nekā citās Eiropas valstīs. Veselības jomai tiešām Latvijā vismazāk Eiropā gan attiecībā pret IKP, gan vismazākā solidārā veselības aprūpes nauda. Savukārt kultūrai un izglītībai tas nebūt nav tā- finansējums gan pret IKP, gan valsts budžetu atrodams Eiropas valstu vidējā līmenī. Bet ceļu būvei Latvija vidēji uz vienu iedzīvotāju tērē ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropā. Vienkārši- mums ir pārāk daudz ceļu uz mazu iedzīvotāju skaitu. Tāpat valsts "atbalsts" biznesam ir proporcionāli pārāk liels.

Valsts varas noziedzīgā attieksme pret veselības budžetu ir Latvijas lāsts. Solidārā maksājuma daļa veselības budžetā ir mazāka par pusi- lielāko daļu naudas maksā paši pacienti kā līdzmaksājumu, pacienta iemaksu vai par maksas pakalpojumu. Patiesībā jau Latvijas iedzīvotāji tērē veselībai tikpat cik igauņi, bet Latvijā nedarbojas sistēma- veselais maksā par slimo, bagātais par nabago, jaunais par veco. Visi maksājumi tiek uzkrauti pašam slimniekam, kura finansiālais stāvoklis slimības dēļ tāpat jau ir termināls.

Vai visu to, ko es šeit aprakstīju, zina Guntis Belēvičs? Protams zina. Tad kāpēc viņš tautai stāsta pasakas?

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Lauma Medical kompresijas izstrādājumi

Lauma Medical kompresijas izstrādājumi

Kompresijas izstrādājumi ir viens no galvenajiem līdzekļiem vēnu varikozes slimību profilaksei un ārstēšanai. Uzzināsim vairāk par Lauma Medical kompresijas izstrādājumiem! 

Aktuālie piedāvājumi

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ja, ilgstoši sēžot, jums nogurst un sāp mugura, pievērsiet uzmanību, kādu krēslu ikdienā izmantojat. Situāciju var uzlabot, parasta krēsla vietā izvēloties ergonomisku krēslu. Uzzināsim vairāk par Bambach ® Saddle Seat ergonomiskajiem krēsliem! 

Kā sagatavoties vasarai? Un ne tikai…

Kā sagatavoties vasarai? Un ne tikai…

Pavisam drīz mūs sagaida vasara, kad dzīve šķiet vienkāršāka, patīkamāka, interesantāka un garšīgāka. Šajā rakstā aplūkosim svarīgus gremošanas trakta slimību profilakses aspektus un sniegsim praktiskus padomus, kas palīdzēs rūpēties par savu organismu. 

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: "Kaleja Silks" zīda matu ruļļi veselīgām salona kvalitātes lokām

Testa rezultāti:

Martā Medicine.lv sadarbībā ar "Kaleja Silks" piedāvāja testēt zīda matu rulli veselīgai matu ieveidošanai.

MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvā testēt dabīgo matu toniku ar rozmarīnu, keratīnu un zīda proteīniem.

RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai "Liepa"

RUUTe pieniņš sejas ādas attīrīšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar dabiskās kosmētikas zīmolu RUUTe® piedāvā testēt sejas ādu attīrošo pieniņu "Liepa", kas domāts jebkuram sejas ādas tipam un ko var izmantot arī acu zonai. 

“Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

“Ginerra” gremošanas sistēmas veselībai

Aprīlī Medicine.lv sadarbīobā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvā testēt uztura bagātinātāju “Ginerra”.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Vismaz reizi dzīvē ir jāpārbauda sava sirds! No aprīļa šo izmeklējumu veic arī Dinsbergas klīnikā ar jaunāko un modernāko aparatūru Latvijā. Izstāsti Latvijai dodas vizītē pie kardioloģes ar 20 gadu pieredzi - dr. Santas Vilteres.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova:  Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Patrīcija Ivanova ir asinsvadu ķirurgs, flebologs, Dr.med., docente LU Ķirurģijas katedrā, Latvijas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Latvijas Invazīvās radioloģijas asociācijas biedre, Eiropas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Eiropas Kardiovaskulārās un invazīvās radioloģijas biedrības biedre, nokārtojusi eksāmenu asinsvadu ķirurģijā...