Apaļā galda diskusija par “Parkinsona slimības ārstēšanas un aprūpes uzlabošanas iespējām Latvijā un visās Baltijas valstīs” Starptautiskā neirologu kongresa BALCONE 2025 ietvaros 

2025. gada 7. novembrī Rīgā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija, kas bija veltīta Parkinsona slimības (PS) ārstēšanas un aprūpes pieejamībai Baltijas valstīs, ar mērķi to uzlabot. Pasākumu organizēja Latvijas Kustību slimību speciālistu biedrība (LKSB) sadarbībā ar Eiropas Neiroloģijas akadēmiju (EAN), apvienojot vadošos Baltijas speciālistus un ārstu profesionālās organizācijas, politikas veidotājus (VM un NVD), PSKUS un RAKUS Neiroloģijas klīniku vadītājus, PS pacientu biedrības (PSSB) pārstāvjus, farmācijas un medicīnas uzņēmumu pārstāvjus, LKSB biedrus, medijus.  

Pasākuma atklāšanā Latvijas Kustību slimību biedrības valdes priekšsēdētāja Dr.med. Ligita Smeltere kopā ar Parkinsona slimības pacientiem sniedza ievadu par slimības būtību – tās ilgstošo, kompicēto norisi, tās ietekmi uz pacientu darbaspējām un dzīves kvalitāti, ceļu līdz diagnozei un atbilstošai ārstēšanai. 

Eiropas Neirologu akadēmijas (EAN) prezidente prof. Elena Moro prezentēja aktuālo Parkinsona slimības ārstēšanas situāciju Eiropā, uzsverot smadzeņu veselības nozīmi, starptautiskās vadlīnijas, mūsdienīgo terapiju nozīmi un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi modernām ārstēšanas metodēm, neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas. 

Baltijas valstu prezentācijas izgaismoja būtiskas atšķirības PS pacientu ārstēšanā un aprūpē.

Igaunijā ir pieejamība visām progresīvajām terapijām (medikamenti; Deep brain stimulation, DBS; pumpju terapijas ar medikamentu ievadi, u.c.) ar 100% kompensāciju, kā arī rehabilitācijas iespējas ir salīdzinoši labas, lai gan pastāv noteikti ierobežojoši kritēriji.  

Lietuvā situācija ir nedaudz sliktāka, taču joprojām ievērojami labāka nekā Latvijā, tā kā 2 centros ir pieejama dziļā smadzeņu stimulācijas (DBS) operācija un medikamenti ir 100% kompensēti.  

Latvijā medicīniskās aprūpes pieejamība Parkinsona slimības pacientiem ir visproblemātiskākā Baltijā: vairākas būtiskas pamata ārstēšanas metodes nav pieejamas, un tām, kas ir pieejamas, valsts nodrošina tikai 75% kompensāciju (Igaunijā un Lietuvā 100%). Tas vidēji smagas un smagas (komplicētas) stadijas PS pacientiem rada vadlīnijām neatbilstošu ārstēšanu, nesamērīgu finansiālo slogu, kas tieši ietekmē dzīves kvalitāti un ārstēšanas rezultātus. 

PS pacientu un viņu tuvinieku viedokļus prezentēja Parkinsona slimības slimnieku biedrības pārstāvji, īpaši uzsverot to, cik smaga un invalidizējoša ir viņu slimība, atņemot darbaspējas, kustību spējas, sarežģīto piekļuvi ārstēšanai, rehabilitācijas pakalpojumiem, psiholoģiskajam un sociālajam atbalstam. Slimības specifikas dēļ pacientiem bieži ir grūti aktīvi aizstāvēt savas tiesības, tādēļ uzstādījums par vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem pacientiem Eiropas Savienībā Latvijā šobrīd nav nodrošināts. Ikmēneša ārstēšanas izdevumi ir ļoti lieli (~300–600 EUR/mēn), tā kā medikamentu kompensācija ir 75% un jaunākie medikamenti nav apmaksāti no VKZ saraksta. Pacienti to sedz no personīgiem līdzekļiem, kas būtiski ietekmē pacientu sociālo drošību un ģimeņu labklājību. 

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Inita Rolava un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, kā arī Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere analizēja sistēmiskos šķēršļus un potenciālos risinājumus progresīvo terapiju ieviešanai un aprūpes sistēmas pilnveidei. 

Farmācijas industrijas skatījumu prezentēja Jevgenija Dubro, Stada Baltics medicīnas vadītāja Baltijā, uzsverot, ka bez stabila un prognozējama valsts atbalsta uzņēmumiem ir grūti nodrošināt medicīnas nozares vajadzībām atbilstošu piegādes un ilgtspējīgas darbības modeli. 

LKSB valdes locekle dr.Krista Lazdovska norādīja, ka 2024. un 2025. gados visi  pacientu iesniegumi (S2 forma), adresēti NVD, ar  neirologu konsīliju slēdzieniem par jaunu papildus medikamentu kompensāciju, ir  tikuši noraidīti, tāpat arī pacientiem atteikta dziļās smadzeņu stimulācijas apmaksa ārvalstīs. 

Diskusijas noslēgumā tika prezentēts kopīgi izstrādāti vienošanās dokumenti: Sadarbības Memorands  Latvijai un Baltijas deklarācija par Parkinsona slimības pacientu ārstēšanas un aprūpes uzlabošanu, kurā paredzēti konkrēti soļi: 

• nodrošināt 100% kompensāciju Parkinsona slimības ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem;
• iekļaut ierīču asistētās progresīvās terapijas (dziļo smadzeņu stimulāciju un pumpju terapijas) valsts apmaksātajā ārstēšanā;
• izstrādāt vienotus kritērijus un algoritmus progresīvo terapiju piešķiršanai;
• ieviest multidisciplināras aprūpes komandas un koordinētu rehabilitācijas sistēmu;
• izveidot valsts Parkinsona slimības reģistru datu kvalitātes un veselības politikas plānošanas uzlabošanai;
• stiprināt Baltijas valstu sadarbību aprūpes harmonizēšanā;
• nodrošināt pacientu un viņu ģimeņu aprūpētāju atbalsta sistēmas;
• integrēt neiroloģiskās paliatīvās aprūpes principus veselības aprūpes sistēmā. 

Pasākumu noslēdza Memoranda un Deklarācijas parakstīšana, kurā piedalījās Baltijas valstu profesionālās un pacientu organizācijas, universitāšu slimnīcas, valsts institūciju pārstāvji un starptautiskie partneri. 

Apaļā galda diskusija un pieņemtie dokumenti apliecina Baltijas valstu kopīgu apņemšanos uzlabot Parkinsona slimības pacientu aprūpi, nodrošinot savlaicīgu, efektīvu un starptautiskiem standartiem atbilstošu ārstēšanu. 

Bažas par politisko atbalstu 

Speciālistu un pacientu vidū radās bažas, jo Veselības ministrijas pārstāvji pagaidām ir atteikušies parakstīt Latvijas memorandu, neskatoties uz diskusijas gaitā vienoti atzīto situācijas nopietnību. Tas rada jautājumus par politiskās gribas un valsts atbalsta pietiekamību, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu ārstēšanu visiem (ap 4500) Parkinsona slimības pacientiem Latvijā. 

“Šī diskusija ir nozīmīgs solis ceļā uz taisnīgu, pierādījumos balstītu un cilvēkcentrētu aprūpi pacientiem ar Parkinsona slimību visā Baltijā,” uzsvēra profesore Elena Moro, Eiropas Neiroloģijas akadēmijas prezidente. 

LKSB aicina Latvijas politikas veidotājus aktīvi iesaistīties memorandā noteikto mērķu īstenošanā un nodrošināt, ka pacientiem Latvijā tiek piedāvāta ārstēšana, kas atbilst Eiropas standartiem un klīniskajām vadlīnijām. 

Vairāk informācijas: BALCONE 2025 / Latvijas Kustību slimību biedrība / Parkinsona slimības pacientu biedrība