Alerģija - ko darīt?

Klāt ir silts laiks, viss sāk ziedēt. Neskaitāmi cilvēki pavasari sagaida ar zināmām bažām. Iemesls? Ziedputekšņu alerģija jeb polinoze. 

Tie ir cilvēki, kuriem pavasarī vai vasarā parādās alerģiskas reakcijas-šķaudīšana, deguna tecēšana, aizlikts deguns, acu niezēšana un asarošana, klepus, elpas trūkums. Simptomi var būt dažas nedēļas, bet var arī turpināties visu pavasari, vasaru, pat līdz septembra mēnesim. Reizēm cilvēki domā, ka ir saaukstējušies vasaras vidū, bet jāpievērš uzmanība, ja saaukstēšanās parādās katru gadu vienos un tajos pašos mēnešos, tad jāmeklē speciālists alergologs.

Simptomi ir atkarīgi no ziedputekšņu koncentrācijas gaisā, tā jūtami mazinās lietus laikā vai tieši pēc lietus, palielinoties gaisa mitrumam. Lietus laikā ziedputekšņi nonāk uz zemes un gaisā vairs neceļas. Siltā un sausā laikā augi putekšņus izdala pastiprināti. Aukstajās dienās putekšņu daudzums mazinās, toties pagarinās augu ziedēšanas ilgums. Vējainā laikā putekšņi tiek pārnesti tālu.

Maldīgs ir arī uzskats, ka pilsētnieki necieš no polinozes, tieši viņiem vairāk ir izpausmes - iespējams, ka tas ir saistīts ar ekoloģisko apstākļu pasliktināšanos pilsētās. Jo lielāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes.
 
Ziedēšanas periodi Latvijā
Pirmie sāk ziedēt koki - alksnis, lazda, kuri sāk ziedēt marta beigās, aprīļa beigās zied bērzs. Vīksna, kastanis un priede zied maija mēnesī. Bieži vien papeli uzskata par bīstamāko alergēnu, tomēr tā tas nav. Papeles pūkas pārnes citu koku un graudzāļu ziedputekšņus. Nākamais alergēnu ziņā riskantais periods ir vasara, kad zied graudzāles – timotiņš, kamolzāle, auzene, skarene, graudi. Parasti šis laiks iekrīt ap Jāņiem un ilgst līdz augusta vidum. Trešais periods ir jau vasaras nogalē un agrīnā rudenī, kad uzzied balanda, vērmele, ceļteka, skābenes, vībotne – augustā un septembrī. Var būt arī nelielas nobīdes laika ziņā, jo tas atkarīgs no laika apstākļiem. Precīzas ziņas par ziedēšanas laiku var uzzināt mājas lapā www.zied.lv

Ziedputekšņu alerģija ir jāārstē
Ja ir radušās aizdomas par slimības alerģisko izcelsmi, nav vēlams mēģināt izārstēt sevi pašam. Ja asaro acis, niez, vai nepārtraukti šķaudām, vai ir aizlikts deguns, nieze - nevaram normāli koncentrēties, izgulēties, pasliktinās mācības, darba spējas, var parādīties galvas sāpes. Jāatceras, ka izvēlēties pareizu ārstēšanas līdzekli jums palīdzēs alergologs

Jānoskaidro ir alerģijas izraisītājs
Lai uzzinātu, kādu augu ziedputekšņi izraisa pavasara iesnas, nepieciešams veikt speciālus izmeklējumus, ko veic alergologs (ādas testus, analīzes). Kad noskaidrojies, kas vainojams alerģisko iesnu izraisīšanā, var jau laikus sākt lietot zāles, kuras mazinās alerģiskās izpausmes.

Lai sasniegtu maksimālo efektu, ieteicams ārstēšanu sākt aptuveni divas nedēļas pirms paredzamās ziedputekšņu sezonas un turpināt zāļu lietošanu visu ziedēšanas sezonu. Pēdējos gados pierādījies, ka pastāvīga ārstēšana ir ievērojami efektīvāka nekā pretalerģijas zāļu lietošana pēc vajadzības. Turklāt, ilgstoši ārstējoties, var izpausties antihistamīna līdzekļiem piemītošais nelielais pretiekaisuma jeb ārstējošais efekts, ko nekādā gadījumā neizdodas iegūt, lietojot zāles epizodiski.
Antihistamīnu grupas medikamenti (arī lokālie antihistamīni) palīdz pret alerģiskām iesnām un konjunktivītu, bet nav derīgi bronhiālās astmas ārstēšanai.

Būtiski atcerēties, ka antihistamīni labi palīdz pacientiem ar vieglas pakāpes alerģiskām iesnām un tie lietojami kopā ar glikokortikoīdiem smagu alerģisku iesnu gadījumā. Labāk tie palīdz pacientiem ar alerģiju pret ziedputekšņiem,

Ja ar iepriekšminētiem līdzekļiem iesnas neizdodas kontrolēt, vai arī simptomi bijuši ļoti smagi, var izmantot lokālos jeb topiskos kortikosteroīdus. Tie palīdz novērst deguna gļotādas pietūkumu un izdalījumus, bet turpmākais kontakts ar alergēnu vairs nav ar tik izteiktu reakciju. Šīs zāles gļotādu nomierina, nevis bojā, kā tas nereti notiek, ilgstoši lietojot bezrecepšu asinsvadus sašaurinošos deguna pilienus. Bērniem medikamentus noteikti vajadzētu izvēlēties ar ārsta palīdzību, jo ir vecuma ierobežojumi medikamentu lietošanai.

Alergēnspecifiskā imūnterapija
Metode, kas palīdz modificēt slimības gaitu – aizkavē un novērš slimības progresēšanu, mazina simptomus. Metodes pamatā ir noteiktā alergēna injekcijas, kāpinot alergēna koncentrāciju. Terapijas kurss 3-4 gadi.

Profilakses pasākumi:
1.Alerģiskās iesnas pastiprinās, izejot laukā no telpām. Ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augstāka, ja laiks ir sauss, nav lijis lietus. Vislielākā tā ir rīta pusē līdz pulksten desmitiem, tāpēc, lai izvairītos no alerģijas, ziedēšanas periodā būtu jāatsakās no rīta skriešanas vai pastaigas.
2.Aukstajās dienās ziedputekšņu koncentrācija ir zemākā, bet pagarinās ziedēšanas periods.
3.Ziedputekšņi ir ļoti viegli, gaistoši, tie var pārvietoties pat 400 kilometru attālumā, tas arī var ietekmēt ziedputekšņu koncentrāciju.
4.Ejot ārā, valkājiet saulesbrilles, kas kaut nedaudz aizkavēs ziedputekšņu iekļūšanu acīs, .
5.Vēdinot telpas, svarīgi ievērot, lai nerastos caurvējš, kas vieglos ziedputekšņus var ienest telpās. Mazāk vēdināt saulainā un vējainā laikā.
6.Ja mājās ir dzīvnieki, tad pēc āra pastaigas, vēlams iztīrīt viņu kažokus, jo ziedputekšņi var pielipt dzīvnieka spalvām.
7.Lai ziedēšanas laikā pasaudzētu deguna gļotādu, ieteicams to mitrināt ar aptiekās nopērkamo jūras sālsūdens aerosolu.
8.Dodoties ceļojumā uz citu valsti, vēlams uzzināt, kāda konkrētajā vietā ir ziedputekšņu koncentrācija.
9. Mazgāt rokas, pirms aizskarat acis, kā arī matus pirms gulētiešanas.

Ineta Grantiņa ,
Bērnu klīnikās universitātes slimnīcas alergologs pulmonologs