Aktīvā atpūta ģimenei – kādēļ ir vērts kopīgi izkustēties?
Kopīga aktīvā atpūta ģimenei ir lielisks izklaides veids, taču šoreiz parunāsim par citu atpūtas aspektu – ietekmi uz veselību. Katram ir labi zināms, ka regulāras fiziskās aktivitātes (sporta treniņi, dejošana, pastaigas un citas aktīvās atpūtas iespējas) ir nepieciešamas ikvienam, bet, ja pajautātu “Kāpēc?”, visbiežāk saņemtā atbilde būtu: “Nu, lai būtu vesels”. Bet kādu tieši efektu uz veselību atstāj aktivitātes, kādēļ aktīva atpūta ģimenei ir tik svarīga? Par to vairāk uzzini raksta turpinājumā!
Ko iegūst bērni un jaunieši?
Fiziskās aktivitātes ir svarīgas bērnu attīstībai. Tās ne tikai palīdz uzturēt veselību un labu fizisko formu, bet arī sniedz dažādus sociālos, emocionālos un intelektuālos ieguvumus. Pētījumos ir uzrādīts, ka bērniem ar regulārām fiziskām aktivitātēm var būt:
- uzlabota emocionālā veselība – aktivitātes palīdz bērniem justies pārliecinātākiem, priecīgākiem, relaksētākiem un uzlabo pašvērtējumu un sevis apzināšanos;
- uzlabota veselība – fiziskās aktivitātes veicina pilnvērtīgu bērna ķermeņa augšanu un attīstību; līdzīga ietekme ir arī uz pieaugušajiem;
- uzlabota mentālā veselība – tiek uzlabotas spējas koncentrēties un tikt galā ar trauksmi un stresu;
- uzlabotas sociālās spējas – tiek attīstītas sadarbības un komandas darba spējas, prasme un iespējas veidot draudzības un izbaudīt socializēšanos;
- palielināta mācīšanās un produktivitātes kapacitāte – aktīvi bērni tipiski ir motivētāki un organizētāki nekā pasīvi bērni, turklāt pētījumi rāda, ka fiziskajai aktivitātei ir tieša ietekme uz uzlabotiem mācību rezultātiem;
- pozitīvāka vide skolā – aktīvi skolēni tipiski ir mazāk agresīvi un “rada mazāk problēmu”;
- samazināta antisociālā uzvedība – aktīvi bērni smēķē, lieto narkotikas un veic noziegumus retāk nekā pasīvi bērni.
Tomēr ne vienmēr fiziskās aktivitātes rada pozitīvu ietekmi. Nepiemērotas intensitātes, biežuma, ilguma vai slodzes aktivitātes atstāj negatīvu efektu.
Aktivitāšu ietekme uz bērna optimismu, humoru un skolas dzīvi
Korejā veiktais pētījums atklāj, ka fiziskās aktivitātes atstāj ietekmi uz bērnu optimismu, un tās ir jāpielāgo bērna spējām un interesēm – biežākas un intensīvākas (aizraujošākas, atbilstošākas bērna interesēm) aktivitātes optimismu ietekmē pozitīvi, savukārt nepiemērots aktivitātes ilgums un intensitāte (fiziskā, psiholoģiskā slodze) atstāj negatīvu efektu uz bērna optimismu.
Vēl šajā pētījumā atklāts, ka dalības biežums, ilgums un līdzdalības intensitāte fiziskajās aktivitātēs kopā ar vienaudžiem ietekmē bērna afiliatīvo humoru (joku stāstīšana par tēmām, kas kompānijai varētu likties smieklīgas) un veicina humora prasmes. Tomēr jāpiebilst, ka nepiemērota kompānija bērna fizisko aktivitāšu laikā veicina agresīvo humoru (citu izsmiešana).
Tāpat Korejā notikušais pētījums ir apskatījis bērnu fizisko aktivitāšu ietekmi uz skolas sadzīvi. Tika atklāts, ka pietiekamām fiziskajām aktivitātēm, dalībai tajās, dalības ilgumam un iesaistes intensitātei ir pozitīva ietekme uz skolas un klases biedru savstarpējām attiecībām, noteikumu ievērošanu un apmierinātību ar skolas sadzīvi.
Autors: Pexels.com
Atpūta ģimenei kopā ir svarīga, atklāj pētījums
Ieguvumus skolas dzīvē apstiprina arī Beļģijā veiktais pētījums, atzīmējot, ka skolās notiekošās fiziskās aktivitātes starpbrīžos un ārpusskolas nodarbībās kalpo kā efektīva iespēja attīstīt sociālās un mācību prasmes un spējas. Tiesa, norādot, ka liela nozīme ir ģimenes ietekmei – bērni, kuru vecāki paši nav apmeklējuši dažādas fizisko aktivitāšu norises vietas (bērnu laukumus, piemēram), saviem bērniem nepiedāvā iespēju tās apmeklēt, kā rezultātā bērns arī skolā atsakās no konkrētām fiziskām aktivitātēm. Tādēļ atpūta ģimenei kopā ir ārkārtīgi svarīga.
Aktīvās atpūtas ietekme uz pieaugušajiem
Aktīvā atpūta pozitīvi ietekmē ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Piedaloties regulārās, mērenās fiziskajās aktivitātēs, tu vari pozitīvi ietekmēt veselību un socializēšanās spēju:
- samazināt sirds slimību un infarkta risku;
- samazināt augsta asinsspiediena risku;
- samazināt asinsspiedienu, ja Tev jau ir hipertonija;
- novērst dažus vēža veidus;
- samazināt liekā svara un aptaukošanās riskus;
- samazināt diabēta veidošanās risku un izārstēt ar insulīna injekcijām nesaistītu diabēta tipu (ir noskaidrots, ka 30-50% jaunāko 2. tipa diabēta gadījumu ir bijis iespējams novērst ar piemērotu fizisko aktivitāšu daudzumu);
- uzlabot kaulu un muskuļu attīstību un novērst osteoporozi;
- uzlabot muskuļu spēku, izturību un elastību;
- samazināt priekšlaicīgas nāves risku;
- uzlabot mobilitāti un spēku un samazināt kritienu risku (īpaši svarīgi senjoriem);
- uzlabot miega kvalitāti.
Savukārt sociālajā jomā regulāras, mērenas, pietiekamas fiziskās aktivitātes var palīdzēt:
- iesaistīties sociālajā saskarsmē;
- uzlabot spēju mācīties un koncentrēties;
- palielināt pašpārliecinātību un pašapziņu;
- samazināt depresijas un trauksmes līmeni;
- uzlabot pašvērtējumu;
- uzlabot dzīves kvalitāti.
Par fizisko aktivitāšu ietekmi uz pieaugušā spēju koncentrēties un mācīties runā arī Austrālijā 2019. gadā veiktais pētījums, norādot, ka tā uzlabo cilvēka izpildfunkcijas – darba atmiņu, spēju kontrolēt uzmanību (piemēram, brīdī, kad tiek veikts kāds darba uzdevums, ignorēt kolēģu sarunas, vadot auto, nepievērsties telefonam, kurā nupat atnākusi SMS u.tml.) un kognitīvo fleksibilitāti (spēju pārslēgties starp dažādiem uzdevumiem, veikt vairākus uzdevumus vienlaikus, mainīt darba stratēģijas, kad iepriekšējā izmantotā kļuvusi neefektīva).
Autors: GUNSnLASERS.lv
Fiziskās aktivitātes ietekmē mentālo veselību
Savukārt Kanādā veiktais pētījums par fizisko aktivitāšu efektiem uz stresa ietekmi uz fizisko veselību atklāj, ka aktīvā atpūta vistiešākajā veidā ietekmē fizisko veselību un pašsajūtu un samazina mentālo neveselību kanādiešu vidū. Paaugstināta hroniskā stresa, dzīves notikumu izraisīta stresa un darba stresa gadījumos cilvēku iesaiste aktīvajā atpūtā palīdzēja saglabāt labu fizisko veselību un labsajūtu. Tāpat augstāka iesaiste fiziskajās aktivitātēs palīdzēja efektīvi tikt galā ar darba stresu. Ne velti teicienu “Veselā miesā vesels gars” var apgriezt otrādi – “Kur vesels gars, tur vesela miesa”.
Atpūta ģimenei kopā palīdz bērniem nesabrukt zem stresa spiediena
Kā zināms, psiholoģiskais stress rada palielinātu slodzi un stresu arī ķermenī, samazinot tā aizsargspējas un imunitātes efektivitāti. Tāpēc ir svarīgi bērniem mācīt, kā ar stresu tikt galā. Aktīvā atpūta ģimenei kopā ir lielisks veids, kā to izdarīt, jo tā palīdzēs bērnam:
- sajust, ka viņš nav viens, ka viņam ir atbalsts;
- iemācīties just un ekoloģiski izpaust emocijas;
- iemācīties komunicēt;
- iemācīties sadarboties;
- apgūt vērtīgas prasmes un vēl, un vēl.
Turklāt kopīga aktīvā atpūta ģimenei nozīmē lieliski pavadītu laiku savējo lokā, dodoties ekskursijā pa Latvijas skaistākajām vietām, izbraucot ar velosipēdiem pa parku, apmeklējot dažādas dabas takas vai dodoties uzspēlēt lāzertagu vai izbraukt ar elektrokartingiem kādā no GUNSnLASERS atpūtas parkiem.
Kopīga aktīvā atpūta ģimenei ir foršākais veids, kā uzlabot veselību lieliskā kompānijā. Rūpējies par veselību – izkusties vismaz reizi nedēļā!
