Aknu slimību pavadone - portāla hipertensija
Portāla hipertensija rodas tad, ja cilvēka portālajā (vārtu vēnas) sistēmā ir paaugstināts spiediens. Portāla vēna ir galvenā vēna, pa kuru asinis virzās uz aknām. Izplatītākais portālas hipertensijas cēlonis ir aknu ciroze (sarētošana).
Portāla hipertensijas simptomi
Ja tu slimo ar kādu aknu slimību, tev jārēķinās ar paaugstinātu portāla hipertensijas rašanās risku. Ja parādās kādi neierasti simptomi, pievērs tiem uzmanību un ziņo par tiem savam ārstam. Portāla hipertensijas simptomu un pazīmju vidū ir:
• gastrointestināla asiņošana; paplašinātu vēnu noārdīšanās dēļ var būt asins piejaukums izkārnījumiem, asins izvemšana;
• pietūkums, ko radījis ascīts – šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā;
• encefalopātija, kas izpaužas kā apjukums un aizmāršība;
• dzeltenā kaite – ādas un acābolu dzelte;
• kāju tūska (pietūkums);
• paplašinātu vēnu tīklojums ap nabu.
Portāla hipertensijas diagnostikas paņēmieni
Pastāv vairāki veidi, kā diagnosticēt portāla hipertensiju. Ja slimnieks sirgst ar kādu aknu slimību pēdējā stadijā un ārsts tam konstatē ascītu un varikozas vēnas, nav nepieciešams veikt diagnostikas pārbaudes, un ārsts var noteikt diagnozi, vadoties pēc simptomiem.
Ārsts slimnieku, iespējams, nosūtīs uz šādām diagnostikas procedūrām:
• Izmeklēšana ar attēlveidošanas metodi (imaging studies)
• Spiediena mērījumi
• Endoskopija
Izmeklēšana ar attēlveidošanas (imaging) metodi
Attēlveidošanas metodes izmantošana ļauj diagnosticēt portāla hipertensiju. Tā ir neinvazīva metode, kas ļauj ārstam iegūt detalizētu informāciju par cilvēka portālo vēnu sistēmu. Kā pirmo parasti veic doplerogrāfiju.
Doplerogrāfija ļauj ar skaņas viļņiem noteikt informāciju par asiņu plūsmu caur cilvēka portāla vēnu. Izmantodams ultraskaņu, ārsts iegūst asinsvada un tā tuvumā esošo orgānu attēlu, noskaidro arī asiņu plūsmas ātrumu un virzienu portāla vēnā.
Spiediena mērījumi
Radiologs veic spiediena mērījumus, lai izvērtētu spiediena līmeni aknu vēnā.
Endoskopija
Ja cilvēkam ir akūta gastrointestināla hemorāģija, visticamāk, nepieciešams veikt endoskopiju. Cirozes slimniekiem asiņošana visbiežāk saistīta ar barības vada vēnu varikozi (paplašinātām barības vada vēnām).
Ar endoskopijas metodi iespējams noteikt slimības galīgo apstiprināto diagnozi; tā uzlabo asiņošanas mazināšanas iespējas. Gastrointestinālas endoskopijas gaitā ārsts redz augšējā gastrointestinālā trakta (barības vada, kuņģa un tievās zarnas sākumā esošās divpadsmitpirkstu zarnas) gļotu slāni.
Augšējās endoskopijas laikā:
1. Slimnieks saņem anestēzijas devu, kas novērš vemšanas refleksu. Iespējams, ka slimnieks saņem arī atsāpinošas un nomierinošas zāles.
2. Slimnieks guļ uz kreisā sāna (kreisā laterālā pozīcija).
3. Ārsts caur slimnieka muti un rīkli ievieto endoskopu (tievu, elastīgu caurulīti ar apgaismojumu) barības vadā.
4. Ar endoskopu tiek iegūts barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas attēls, un ārsts to vēro ekrānā.
5. Ja slimniekam novērota asiņošana, šai problēmai nekavējoties tiek meklēts risinājums.
Ja nepieciešams, procedūras laikā izmanto enteroskopu. Tas ir īpašs endoskopa paveids, kas ļauj ārstam ielūkoties vēl tālāk slimnieka gastrointestinālajā sistēmā.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija būvniecības, arhitektūras un interjera portālā abc.lv
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā building.lv - par būvniecību Latvijā
Informācija portālā visaigimenei.lv
