Afāzija ir traucējumi, kuru rezultātā cilvēks nav spējīgs sazināties; afāzija var ietekmēt spēju runāt, rakstīt un uztvert valodu kā mutiski, tā rakstiski. Visbiežāk slimības cēlonis ir insults vai galvas trauma, tomēr traucējumi var attīstīties arī pakāpeniski smadzeņu audzēja vai slimības, kas izraisa progresējošus, pastāvīgus bojājumus, rezultātā. Afāzijas smagums ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem.

Afāzija izpaužas divās galvenajās formās: nespējā runāt, lai gan runas aparāta funkcija pastāv (motoriskā afāzija), un nespējā saprast dzirdēto un uzrakstīto (sensoriskā afāzija).

Cēloņi

Afāzijas gadījumā tiek bojātas tās smadzeņu daļas, kas atbild par valodas izmantošanu komunikācijā. Var būt traucēta spēja saprast valodu un / vai izteikt savas domas, izmantojot valodu. Motoriskā afāzija rodas, ja tikusi bojāta galvas smadzeņu pieres daivas garoza. Slimnieks nespēj runāt, tomēr dzirdēto saprot un dažreiz var izteikt atsevišķus vārdus un frāzes. Sensoriskā afāzija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu deniņdaivas garoza. Var būt traucēta arī uzmanība, atmiņa, domāšana.

Afāzija vienmēr liecina par kādu galvas smadzeņu bojājumu – labročiem kreisajā puslodē, bet kreiļiem labajā. Afāzija parasti novērojama vienlaikus ar agrāfiju. Īpaša forma ir amnestiskā afāzija, kad slimnieks nevar atrast vārdu, ko vēlas izteikt, neatceras priekšmeta nosaukumu. Smagu traucējumu gadījumos cilvēks nespēj saprast atsevišķus vārdus un nespēj sazināties runājot, rakstot, zīmējot vai izmantojot žestus.

Simptomi

Daļējas motoriskās afāzijas gadījumā slimnieks izsakās īsām frāzēm, nepareizi veidojot vārdus. Slimnieks, kas cieš no sensoriskās afāzijas, var nesaprast cita runu un pats nespēj kontrolēt savējo, kā arī jauc vārdus, burtus, zilbes. Cilvēki, kam ir sensoriskā afāzija, runā daudz, bet nesaprotami, bieži atkārtojot vienu un to pašu, nereti izkropļotu vārdu.

Runa var būt īsa, veidota no nepilnīgiem teikumiem; teikumos var nebūt jēgas. Viens vārds vai skaņa var tikt aizstāti ar citu. Runa var sastāvēt no neatpazīstamiem vārdiem, tāpat arī uzrakstītais. Cilvēkiem ar afāziju ir grūti piedalīties dažādās ikdienas aktivitātēs, tādās kā saruna, lasīšana vai televīzijas skatīšanās, kā rezultātā viņi var justies nomākti.

Ārstēšana

Afāzija ir nopietni traucējumi, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti, apgrūtinot cilvēka iespēju komunicēt ar citiem, radot traucējumus gan ikdienas saskarsmē, gan juridisku jautājumu lemšanā.

Ja smadzeņu bojājumi nav smagi, cilvēks var atjaunot valodas zināšanas bez papildu ārstēšanas. Tomēr lielākajā daļā gadījumu ar afāziju sirgstošajiem tiek nozīmēta un veikta runas un valodas terapija, lai atjaunotu valodas prasmes un uzlabotu komunikācijas pieredzi. Valodas spēju atgūšana parasti ir samērā lēns process. Afāzijas gadījumā runas un valodas terapijas mērķis ir uzlabot personas spēju sazināties, atjaunojot pēc iespējas vairāk valodas prasmju, mācot, kā kompensēt zaudētās, un atrodot citas saziņas metodes.