Adneksīts ir dzemdes piedēkļu (olvadu, olnīcu) iekaisums, tādējādi slimība skar tikai sievietes. Vairumā gadījumu ar to slimo pieaugušas sievietes reproduktīvā vecumā, no 20 līdz 30 gadiem. Biežākie slimības izraisītāji ir hlamīdijas, gonokoki, stafilokoki un streptokoki. Infekcija dzemdes piedēkļos var nokļūt no dzemdes dobuma, vēderplēves, kā arī pa limfvadiem no aklās zarnas tārpveida piedēkļa, taisnās vai S veida zarnas.

Cēloņi

Visbiežāk adneksīts rodas, tādiem infekcijas ierosinātājiem kā, piemēram, stafilokokiem un streptokokiem, iekļūstot dzimumceļos. Tāpat slimību var ierosināt aborta veikšana ārpus slimnīcas vai arī gadījumā, ja menstruāciju laikā netiek ievērota personiskā higiēna. Inficēšanās iespējama arī gripas, vēdertīfa, tuberkolozes un citu slimību gadījumā, kad šīs slimības ierosinošie mikroorganismi nokļūst asinsritē. Retāk infekcija dzemdes piedēkļos nonāk no blakus esošiem orgāniem (piemēram, sastrutojuša aklās zarnas piedēkļa). Adneksīts var būt gan vienpusējs, gan abpusējs; gonokoku un tuberkulozes mikobaktēriju jeb tuberkulozes nūjiņu ierosināts adneksīts vienmēr ir abpusējs.

Simptomi

Akūtā slimības stadija sākas ar stiprām sāpēm vēdera lejasdaļā un krustos. Ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 38-39°C, nereti ir drebuļi, paātrinās pulss. Var būt bieža, reizēm arī sāpīga urinēšana. Hroniskam adneksītam raksturīgas trulas, velkošas sāpes vēdera lejasdaļā un krustos, pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem. Novērojami menstruālā cikla traucējumi.

Nelabvēlīgu apstākļu ietekmē (pārpūlēšanās, organisma ilgstoša atdzišana, darbs, kas saistīts ar vibrācijām, kā arī hipovitaminozes vai avitaminozes gadījumā) bieži vien notiek hroniskā adneksīta saasināšanās – parādās visas pazīmes, kas raksturīgas akūtam adneksītam, tikai mazāk izteiktas. Hronisks adneksīts nereti rada neauglību. Dažreiz ir traucēta olšūnas pārvietošanās pa olvadu – var rasties ārpusdzemdes grūtniecība.

Ārstēšana

Lai izvairītos no šīs slimības, atbildīgi jāizvēlas seksa partnerus, kā arī jāpiekopj drošs sekss. Tā kā adneksīts ir seksuāli transmisīva infekcija, abiem partneriem vajadzētu veikt izmeklējumus. Tāpat ir būtiski ievērot personisko higiēnu, it īpaši menstruāciju laikā; jāizvairās no abortiem.

Diagnozes precizēšanai vajadzīga pilna asins analīze, jāņem ginekoloģiskās uztriepes, kā arī jāveic ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. Akūts adneksīts jāārstē slimnīcā. Hroniska adneksīta gadījumā lieto fizioterapijas procedūras. Bieži vien nopietna iekaisuma ārstēšanu tiek izrakstītas antibiotikas. Stingri jāievēro gultas režīms, lai infekcija neizplatītos un neattīstītos hroniska forma: nepieciešams atpūsties un lietot daudz šķidruma. Ja iekaisumu pavada stipras sāpes, var tikt nozīmēti pretsāpju līdzekļi.