Jau daudzus gadus pasaulē ir vērojama tendence adipozitātei jauniešiem un bērniem. Kļūstot straujākam dzīves ritmam, augot pieprasījumam pēc neveselīgā uztura, kā arī mazkustīgais dzīvesveids ir sekmējis šīs problēmas attīstību arī Latvijā. Vecāki bieži uzdod jautājumu, kāpēc adipozitāte netika novērota kā bieža parādība pagātnē. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs, vecāki varēja daudz vairāk pievērst laiku savu atvašu dienas režīmam, ēšanas paradumiem, aktivitāšu daudzumam. Protams, vaina jau nav tikai vēcākos, bet 21. gadsimta tendencēm kopumā, steidzīgajam dzīves ritmam, sēdošam, mazkustīgam dzīves veidam, stresa līmenim darbā, skolā, pārtikas kvalitātei un piedāvājumam, tam, ka vecāki spiesti pavadīt ļoti ilgu laiku darbā, lai nodrošinātu iztiku, domu gājienam, ka jāsasniedz maksimāli rezultāti pēc iespējas īsākā laikā. Šādus piemērus var minēt daudz un dažādus, taču katram vecākam uz bērnu adipozitāti jāvērš uzmanība jau problēmas sākumā, jo tā nav tikai svara problēma, no tās var izrietēt arī citas sekas, piemēram, balsta un kustību aparāta, sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas orgānu sistēmas problēmas. Bieži vien skolas vecuma bērni, tai skaitā arī pusaudži, pat neapjauš, ka sirds veselība cieši saistīta arī ar nervu sistēmas darbību (Āboltiņa M., 1998).

Lai cīnītos ar šo problēmu noteikti ir jāizvērtē bērna vai jaunieša uzturs, paradumi un režīms. Ja uzturu nekoriģēs, tad ar fiziskajām aktivitātēm vien nepietiks, tikai šīs abas lietas kompleksi risinot varēs vērot uzlabojumus. Protams, cita lieta ir endokrīnās sistēmas un vielmaiņas saslimšanas, šīs problēmas ir jārisina un jākontrolē ārsta klātbūtnē. Tātad, ja bērnam ir problēmas ar lieko svaru un, jūsuprāt, ēšanas paradumi ir atbilstoši un fiziskā aktivitāte ir pietiekama, tad jākonsultējas un jārisina problēmas ar endokrinologu, bet ja viņš problēmas nekonstatē, tad vaina ir jāmeklē jūsos pašos, dienas režīmā un paradumos. Normāls svara pieaugums bērniem un jauniešiem atkarībā no vecuma ir redzams 1. attēlā.

1. att. Normāls svara pieaugums bērniem atkarībā no vecuma.

Bērniem un jauniešiem ļoti nozīmīga uzturviela ir olbaltumvielas, jo tā stimulē augšanas procesus. Jāpiemin, ka labāk pārstrādājas un uzsūcas piena produkti nevis gaļas produkti. No piena produktiem arī varēs iegūt vajadzīgo tauku daudzumu. Bērnu gremošanas sulas satur mazāk fermentu, kas šķeļ taukus, un žults spējas emulģēt taukus arī ir vājākas nekā pieaugušajiem (Pontaga I., 2012). Ogļhidrātus izmanto enerģijas iegūšanai, šī uzturviela ir neatņemama uztura sastāvdaļa, no kura vairāk jāizmanto pilngraudu produkti un dārzeņi. Saldumi ir vajadzīgi bērna uzturā, taču ar tiem nevajadzētu aizrauties, jo tie var izraisīt vielmaiņas traucējumus, kas ir adipozitātes viens no cēloņiem. Kā laba alternatīva kūkām un konfektēm ir saldie augļi, kuri ir vērtīgāki uzturvielu ziņā gan arī labāk tiek pārstrādāti. Bērna gremošanas trakts vēl nefunkcionē pieaugušā līmenī, tas tikai attīstās un pielāgojās, tādēļ vajadzētu likt uzsvaru viegli sagremojamai pārtikai, kas ir bagāta ar šķiedrvielām (Pontaga I., 2012). Būtiska lieta, kas varētu izraisīt vielmaiņas traucējumus ir garšas pastiprinātāji un krāsvielas, tāpēc vajadzētu izvairīties no krāsainiem, nedabiskiem un pārlieku saldinātiem ēdieniem un dzērieniem. Pārtikas ķīmiskās vielas var izraisīt ne tikai izmaiņas vielmaiņā, bet arī elpceļos, sirds un asinsvadu sistēmā, palielināt dažādu alerģiju risku, kas, starp citu, mūsdienās arī ir ļoti aktuāla problēma utt. Daudzas E vielas ir arī ar kancerogēnu risku, kā arī stimulē šī gadsimta izteiktu tendenci – bērnu un jauniešu uzvedības traucējumus, kas ir dēvēti par hiperaktivitāti un agresiju.

Protams, neatņemama sastāvdaļa bērnu un jauniešu ikdienā ir fiziskā aktivitāte, diemžēl, attīstoties informācijas tehnoloģijām, mazkustīgs dzīvesveids ir problēma ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Dažādos zinātniskajos rakstos ir minēts, ka bērnam ieteicamais soļu skaits dienā ir 12 000, bet pieaugušajiem 9 000. Pamatskolas vecuma bērniem tiek rekomendētas daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ar dažādu līmeņu slodžu intensitāti (Pontaga I., 2012). Pamatskolas vecuma bērniem fiziskai slodzei vajadzētu būt stundu dienā, bet ar stundu dienā vien nepietiek, ja bērnu ved uz nodarbībām ar automašīnu, un mājās viņš visu vakaru sēž pie galda un mācās vai spēlē datorspēles. Ieteicamas ir arī nodarbības ūdenī. Ūdens un vingrojumi, kas iesaistīti spēlēs un rotaļās ir lielisks veids, kā bērniem pavadīt jautri laiku, vingrot un kustēties vienlaicīgi. Ūdens rada patīkamas emocijas un pildot vingrinājumus, pārvarot ūdens pretestību tiek pielikts vispusīgāks muskuļu darbs nekā uz sauszemes. Labs variants, kā cīnīties ar lieko svaru, ir kombinēt nodarbības ūdenī ar sauszemes aktivitātēm.

Rodas jautājums, kāpēc organismam ir tik ļoti nepieciešamas kustības. Cilvēka attīstība ir noritējusi ciešā saistībā ar darba procesu, ar muskuļu kustību, un tam ir piemērojušās organisma atsevišķo orgānu un sistēmu funkcijas. Kustības pastiprina vielmaiņas intensitāti organismā, bet intensīvāka vielmaiņa stimulē asinsriti un elpošanu. Intensīvāka asinsrite, savukārt, sekmē visu orgānu – skeleta muskuļu, nervu sistēmas, gremošanas orgānu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru u.c. – labāku darbību (Valtners, 2001)

Ķīpsalas peldbaseinā piedāvājam nodarbības bērniem ar adipozitātes iezīmēm. Nodarbības notiek gan zālē, gan ūdenī. Uzdevumi tiek balstīti uz kustību prieka palielināšanu. Vingrošana un uzdevumi ir iesaistīti rotaļās, šķēršļu joslās, uzdevumos. Izmantojam gan bērnu trenažierus, dažādu inventāru izvirzīto mērķu sasniegšanai. Nodarbībās tiek ievērotas bērna vecumposma fizioloģiskās īpatnības, tiek kontrolēts pulss, un radīts kustību prieks.

Ja problēmas ar lieko svaru nav medicīniska rakstura, tad tām ir jāvērš pastiprināta uzmanība, kritiski izvērtējot fizisko aktivitāšu un ēšanas paradumus. Šie paradumi bērniem rodas agrīnā bērnībā, sekojot vecāku piemēram un izveidotajam režīmam ikdienā. Ne velti saka, ka tu esi tas, ko tu ēd un dari, tad jācenšas uzturēt veselīgs dzīvesveids jau agrīnā bērnībā, lai turpmākos gados nerastos grūtības ar sevis mainīšanu un pielāgošanu!

Izmantotā literatūra:
1. Āboltiņa M. Kā aug mūsu bērns. Rīga, Datorzinību centrs, 1998., 200. lpp.
2. Pontaga I. Vecumposmu fizioloģija 1.daļa. Rīga, 2012., 52., 82.lpp.
3. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloģija. 2001., 124.lpp.

"Ķīpsalas peldbaseins", SIA
Ķīpsalas 5, Rīga, LV-1048
Tālr. 67616989
www.baseins.lv

Publicitātes foto