Adatu terapija
Akupunktūra nav atdalāma no austrumu filozofijas un dabiska, garīgās vērtībās balstīta dzīvesveida.
Jau vairāk nekā 19 gadus strādāju pēc austrumu medicīnas metodēm, kas uz cilvēku lūkojas kā nedalītu veselu sistēmu, cieši saistītu ar apkārtējo pasauli. Viedie austrumnieki uzskata, ka dzīvības enerģija (Ci) organismā pārvietojas un apgādā ar spēku tā šūnas, pateicoties komplicētam meridiānu tīklam. Viena orgāna veselība ir atkarīga no kopējās organisma vitalitātes. Ja dzīvības enerģija Ci ir traucēta, nav sabalansēta vai kāda iemesla pēc tie sagrauta, rodas veselības traucējumi. Lai noregulētu Ci plūsmu, austrumu medicīnas speciālisti iedarbojas uz jutīgiem punktiem, ko sauc par akupunktūras punktiem.
Kur un kad radās refleksoterapija – iedarbošanās uz bioloģiski aktīviem punktiem –, neviens īsti nezina, vien skaidrs, ka piededzināšana, punktu masāža un sekojošā adatu terapija ir ārkārtīgi senas ārstēšanas metodes, kas, iespējams, radās vēl pirms cilvēks sevi sāka apzināties kā homo sapiens.
Pirmatnējais cilvēks instinktīvi paberzēja sāpošo vietu, un lieta darīta – sāpes mazinājās. Ticot varenajam uguns spēkam, cilvēki sāka piededzināt brūces un koduma vietas. Starp citu, čūlas un asiņojošas brūces dažas tautas piededzina arī mūsdienās. Senie cilvēki pamanīja, ka īslaicīga, aktīva iedarbība uz noteiktiem punktiem, lai arī reizēm ļoti nepatīkama, mazināja turpmākās sāpes, respektīvi, viņi atrada veidu kā ar mazām sāpēm uzveikt lielās. Viņi lika lietā to, kas bija pie rokas – akmens lauskas, koka gabaliņus, gliemežvākus.
Pētnieki saka, ka akupunktūras pirmsākumi meklējami 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Tieši tik senas adatas no akmens un zivju asakām, kas kalpojušas akupunktūrai, arheologi ir atraduši Korejas pussalā. Tulkojumā no latīņu valodas saliktenis "akupunktūra" nozīme "adatu terapija". Jau tuvāk mūsdienām, 2000 gadu pirms mūsu ēras adatu terapija uzplauka Ķīnas imperatora galmā. Tūkstošgadīgie traktāti atklāj punktu karti uz cilvēka ķermeņa un akupunktūras iedarbību. No tiem mēs uzzinām par organisma enerģijas ceļiem – meridiāniem.
Pirmajā adatu terapijai veltītajā grāmatā, kas tapa Ķīnā 221. gadā pirms mūsu ēras, ir aprakstīti deviņi metāla adatu veidi un 295 punktu topogrāfija. Aizraujošus stāstus par brīnumainu atveseļošanos no dažiem adatu dūrieniem uz Eiropu 12. gs. atveda Marko Polo. Nopietnāk austrumos praktizētajai atveseļošanai ar adatām pievērsās franču jezuītu misionāri. Viduslaiku Eiropā aizmirstības periodiem sekoja pastiprināta interese par refleksoterapiju. Lai gan par adatu terapijas dzimteni tiek uzskatīta Ķīna, mūsdienu pētnieki domā, ka tā nebūt nebija ķīniešu īpašums. Vienā no Londonas muzejiem glabājas senās Ēģiptes papiruss, kurā redzama adatu ieduršanas punktu shēma. Zīmējums datēts ar 1550. gadu pirms mūsu ēras. Adatu terapija līdzās piededzināšanai eksistēja arī Nepālā, Indijā un Tibetā. Par akupunktūras atmodas periodu var uzskatīt 20.gs. 20.–30. gadus, kad neparastā, veselību dāvājošā durstīšanās ar adatām no Francijas izplatījās pa visu Eiropu un Ameriku.
Īpaša loma akupunktūras ienākšanai Eiropā bija franču ārstam Žoržam Sulī de Moranam (1878–1955), kurš jau bērnībā iemācījās ķīniešu valodu un rakstību un 20 gadus Pekinā apguva akupunktūru un austrumu kultūru. Atgriezies Francijā, viņš ar unikālajām zinībām aizrāva rietumu mediķus, mudinot uzsākt svešādās, bet acīmredzami efektīvās metodes izpēti. Tā radās pasaulē pazīstamā franču akupunktūras skola.
Latvijā pirmais akupunktūras kabinets tika atvērts 1960. gadā Rīgas 1. poliklīnikā. Akupunktūras attīstības veicināšanā vislielākie nopelni pieder profesoram Nikolajam Nikolajevam, kura skolniece esmu. Senās Ķīnas medicīnu An turpināju apgūt Maskavā un Ļeņingradā, aurikulārajā terapijā specializējos pie pazīstamā pašmāju daktera Jura Vecvagara, bet ājurvedu apguva SRI LANKĀ. No senatnes nākusī austrumu medicīna līdz pat 20. gs. 60. gadiem Ķīnā bija vienīgā oficiālā un tā ar labiem panākumiem atveseļoja miljards ķīniešu. Tikmēr materiālistiski noskaņotajos rietumos uz to ilgus gadus lūkojās ar aizdomām, līdz beidzot 1979. gadā Pasaules Veselības organizācija izveidoja sarakstu ar slimībām slimības, kuras sekmīgi ārstē ar akupunktūru, to vidū ir bronhiālā astma, nātrene, deguna gļotādas slimības, sejas nerva paralīzes, jostas-krustu osteohondrozes, sāpes no nervu iekaisuma, miega traucējumi, migrēnas, potences traucējumi vīriešiem utt. PVO akupunktūras efektivitāti atzinusi 43 gadījumos.
Akupunktūra tiek izmantota arī grumbu izlīdzināšanai, turklāt ne tikai sejai, bet arī visam ķermenim. Metodei ir grumbu izlīdzinošs un liftinga (noslīdējušo vaibstu pacelšanas) efekts. Iedarbība ir jaušamāka, ja papildus tiek izmantota masāža un citas kosmētiskās procedūras. Mūsdienās aizvien biežāk tiek runāts par to, ka tūkstošiem gadu senā akupunktūra ir nākotnes medicīnas virziens, jo praksē apliecina mūsdienu kvantu fizikas atklājumus un minējumus. Tā liek darboties dabas enerģijai, kas ir visur – Kosmosā, mums apkārt un mūsos. Enerģija plūst un rada, turklāt katrai šūnai ir starojums. Emocijas, atmiņas un domas ir piepildītas ar sīkiem elektriskiem impulsiem. Ķermeņa enerģētiskā sistēma izdala elektromagnētisko gaismas enerģiju. Akupunktūra darbojas enerģētiskā līmenī, radot mijiedarbību starp fizisko un ēterisko plānu. Austrumu medicīnas filozofijā enerģija ir Visuma uzbūves pamatā – matērija bez enerģijas nevar pastāvēt, tās ir cieši saistītas, tāpat kā pastāv saikne starp fizisko un smalko ķermeni. Akupunktūra tāpat kā citi enerģētiskās medicīnas veidi, piemēram, lūgšana, distancētā dziedniecība, fitoterapija, aromterapija, krāsu un kristālu terapija, homeopātija, strādā ar organisma smalko enerģētisko sistēmu. Tieši tāpēc adatu terapija (komplektā ar citu metodi) spēj iedarboties uz enerģētisko nelīdzsvarotību mūsos, palīdzot atbrīvoties no sāpēm, arī fobijām, bailēm, stresa, psiholoģiskām traumā un sāpīgām bērnības atmiņām. Brīnumaini, bet adatas palīdz mums tikt galā ar baktērijām, vīrusiem un alerģijām.
Tradicionālajā rietumu medicīnā primāri tiek noņemts simptoms. Piemēram, cilvēkam sāp galva. Ārsts izraksta zāles. Kamēr cilvēks gaida garā rindā uz diagnostiku, viņš turpina lietot medikamentus, kas nepalīdz, bet vaina netiek diagnosticēta. Akupunktūra kompleksā ar aromterapiju, psihoterapiju – metodēm, ko speciālists izvēlas rūpīgi izpētot pacientu, atver enerģijas vārtus, kas slimības laikā ir aizvērušies, līdz ar to slimība netiek ārā no ķermeņa, un medikamenti nepalīdz. Vizītes laikā akupunktūras speciālists noskaidro, kādām negatīvajām emocijām cilvēks bijis pakļauts – skumjām, rūpēm, raizēm, bailēm utt. Pēc tam emocijas tiek salīdzinātas ar sistēmām, kuras tās ietekmē. No malas varētu šķist, ka akupunktūras speciālists ir brīnumdaris, bet diagnostika apvīta ar mistikas elementu. Patiesībā tā ir tradicionālajā ķīniešu medicīnā balstīta, dziļa un sarežģīta cilvēka fiziskās, emocionālās un garīgās būtības izpēte.
Foto: sophiawilliam299.deviantart.com