Pēdējo 25 gadu laikā saslimstība ar melanomu Latvijā ir dubultojies un vēl straujāk pieaug mirsība, līdzīgas tendences ir arī pārējā pasaulē, liecina statistika.

Saslimstība ar dažādām ādas vēža formām Latvijā un pasaulē pieaug ātrāk nekā jebkura cita vēža forma. Pērn Latvijā no šī pamatā ultravioleto staru izraisītā audzēja miruši 118 cilvēki. Savukārt melanoma dažādās tās stadijās 2010.gadā konstatēta vēl 220 pacientiem.

Kā uzsver biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, ņemot vērā šo situāciju, patlaban galvenais uzdevums ir turpmāko gadu laikā saslimstības līmeni vismaz izlīdzināt, lai tas neturpinātu pieaugt. Vēlāk, iespējams, varēs runāt arī par saslimstības mazināšanos.

Pēc viņa un arī dermatoloģes Kristīnes Cīrules sacītā, viens no lielākajiem ādas ienaidniekiem ir ultravioletais starojums. Pastāv arī dažādi ģenētiskie aspekti, tomēr ir svarīgi savu ādu aizsargāt gan no saules negatīvās ietekmes, gan arī atteikties no solārija apmeklējuma, jo tie ir daži no riska faktoriem, kas saslimstības varbūtību var palielināt.

Bērnu un jauniešu āda ir jūtīgāka pret UVS nekā pieaugušajiem, tādēļ, līdz 35 gadu vecumam bieži sauļojoties vai apmeklējot solāriju, risks saslimst ar ādas vēzi dzīves laikā pieaug par 75%, norāda Karls.

Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt ar vienkāršas ādas virsmas apskates palīdzību un to līdz 99% gadījumu likvidēt, ja slimība nav paspējusi jau progresēt. Taču, ja ādas vēzis, īpaši melanoma, tiek diagnosticēta vēlu, pastāv ļoti neliela - tikai 15% - iespēja sekmīgai ārstēšanai. Tieši tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un ādas veidojumu pārbaudi. Cilvēka ādas apskatei vidēji nepieciešamas tikai 70 sekundes, kuras glābj cilvēku no fatālām briesmām, skaidro Karls.

Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka jebkura veida UVS ir kancerogēns un spējīgs ilgtermiņā radīt ādas vēzi. Turklāt laiks, ko cilvēks pavada ultravioletajos staros, atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ādā. Šīs izmaiņas krājas, gadiem ejot, un progresē no minimālām līdz smagām. Ilgu laiku UV staru radītās izmaiņas organisms spēj novērst, ar gadiem šīs spējas pavājinās, kā rezultātā iespējama pirmsvēža un vēlāk arī ādas vēža dažādu formu attīstība.

Cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un cilvēkiem ar vasaras raibumiem ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi. Dabīgi šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna, un āda nav pasargāta no kaitīga saules starojuma. Risks pieaug arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē – piemājas dārziņu īpašnieki, jūrniekiem, makšķerniekiem, dārzniekiem, sētniekiem, celtniekiem, autoceļu būvētājiem, golfa spēlētājiem, sērfotājiem. Protams, ja cilvēks ir iedeguma fans, arī viņam ir lielāks risks dzīves laikā iegūt audzēju. 

Gados jauni cilvēki neapzinās sekas, kādas uz ādu atstāj ikkatra saulē vai solārijā pavadītā reize. Jaunības pilnbriedā acīmredzamie signāli par ādas bojājumiem – apsārtums, sausa āda – šķiet nebūtiski. Taču ikviena sauļošanās reize neatkarīgi no tā – saulē vai solārijā – summējas, turklāt ādas sausums un apsārtums liecina par nopietniem ādas bojājumiem.

Ja agrāk ādas vēzis visbiežāk tika novērots cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, tad plašās solāriju izplatības dēļ tagad ādas vēzis tiek konstatēts jau 25-30 gadus jauniem cilvēkiem, visbiežāk sievietēm. Turklāt UVA stari, kurus izstaro solāriju lampas, nopietni bojā ādas šķiedras, tādēļ to sieviešu āda, kuras regulāri sauļojas solārijā, 25 gadu vecumā ir jau novecojusi un izskatās kā sievietēm, kuras tuvojas 40 gadu vecumam, solāriju laikmeta graujošās sekas atklāj dermatoloģe Cīrule.

Cīrule arī papildina, ka viņas praksē tiek novērota tendence, ka uz solārijiem pārsvarā dodas 25 – 35 gadus vecie cilvēki, bet līdz 20 gadu vecumam jaunieši tomēr ir citās domās un ir diezgan skeptiski pret solāriju apmeklējumiem.

Cīrule arī uzsver, ka ļoti būtiski no saules un UV starojuma sargāt bērnus, īpaši zīdaiņus līdz 3 gadu vecumam, jo tad āda vēl nav izveidojusi aizsardzību pret UV starojumu.

Ilze Mežniece