Leikēmija ir balto asins šūnu vēzis, kas sākotnēji attīstās muguras smadzenēs, izplatoties asinīs, limfmezglos, liesā, centrālajā nervu sistēmā un citos orgānos. Slimībai ir vairāki tipi un apakštipi, kas nosaka leikēmijas attīstības tempu un ārstēšanas veidu. Novērojot vairākus saslimšanai raksturīgos simptomus, nekavējoties dodies pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes un laikus sāktu atbilstošu terapiju.

Balto asins šūnu vēzis rodas, ja asins cilmes šūnas sāk patoloģiski strauji dalīties, kā rezultātā vairojas nenobriedušas un funkcionāli nepilnvērtīgas šūnas, kas izplatās citos ķermeņa orgānos. Vēža šūnas var skart ne vien asinsrades orgānus, piemēram, liesu un limfmezglus, bet arī citas ķermeņa daļas, piemēram, aknas un nieres. Procesa ietekmē palielinās organisma leikocītu jeb balto asins ķermenīšu daudzums, un samazinās eritrocītu jeb sarkano asins ķermenīšu skaits.

Leikēmija ir komplicēta slimība, ko iespējams iedalīt limfātiskajā un mieloīdajā leikozē, atkarībā no tā, kāda veida šūnas saslimšanu izraisījušas. Leikēmija tāpat var būt akūta vai hroniska – attīstīties strauji vai tieši pretēji – veidoties ilgā laika posmā, pacientam ilgstoši saglabājot labu pašsajūtu.

Akūtā leikēmija var skart gan pieaugušos, gan bērnus, taču precīzi saslimšanas cēloņi līdz šim nav noskaidroti. Tiek uzskatīts, ka slimību veicina ilgstoša pakļautība radiācijai un ķimikāliju iedarbībai, smēķēšana, kā arī iedzimtība, proti, atsevišķi pārmantoti gēni, kas palielina saslimšanas risku.

Leikēmijas ārstēšana atkarīgā no tā, kurš saslimšanas veids pacientam diagnosticēts, kā arī no virknes individuālu faktoru, tai skaitā vecuma, slimības attīstības stadijas un pacienta kopējā veselības stāvokļa. Leikēmijas ārstēšanai tiek izmantota gan medikamentozā, gan ķīmijterapija un aizstājējterapija, kaulu smadzeņu transplantācija, kā arī citas metodes.

Leikēmijai raksturīgās pazīmes tāpat var liecināt arī par citām saslimšanām, tāpēc, saskaroties ar nepatīkamiem simptomiem, nepieciešams pieteikt vizīti pie ārsta, lai noskaidrotu to cēloni.

Nogurums

Izteikts nespēks raksturīgs vairākām saslimšanām, tai skaitā visiem onkoloģisko slimību veidiem, arī leikēmijai. Pacienti nereti sūdzas par fizisku vājumu un spēku izsīkumu, turklāt nogurums nemazinās arī tad, ja tiek veltīts pienācīgs laiks atpūtai un naktsmieram. Leikēmijas gadījumā tāpat var attīstīties anēmija jeb mazasinība, kas rodas, samazinoties sarkano asinsķermenīšu skaitam. Šūnām un audiem trūkst skābekļa, kā rezultātā cilvēku moka nespēks un miegainība.

Elpas trūkums

Sarkano asinsķermenīšu galvenā funkcija ir skābekļa transportēšana no plaušām uz audiem. Samazinoties eritrocītu daudzumam, organismam rodas skābekļa bads, un cilvēks var piedzīvot elpas trūkumu pie nelielas slodzes vai pat, atrodoties miera stāvoklī.

Pastiprināta zilumu veidošanās

Attīstoties leikēmijai, organismā samazinās trombocītu daudzums. Šie asinsķermenīši palīdz aizsargāt organismu no asiņošanas, izveidojot nelielu trombu bojātajā vietā. Ja cilvēkam trūkst trombocītu, uz ķermeņa pastiprināti veidojas zilumi pat tad, ja nav bijusi nekāda fiziska trauma.

Neierasta asiņošana

Trombocītu skaita samazinājums un asins recēšanas traucējumi var izraisīt neierastu asiņošanu, piemēram, no deguna vai smaganām. Akūtas leikēmijas gadījumā smaganas var ne vien asiņot, bet arī palielināties un piepampt. Tāpat iespējams novērot izteikti spēcīgu asiņošanu pat pie neliela ievainojuma.

Vēdera uzpūšanās

Bojātajām šūnām skarot liesu, orgāns palielinās, radot papildu spiedienu kuņģim. Pacients piedzīvo diskomfortu vēdera apvidū, "pilnuma sajūtu" pat pēc nelielas maltītes un vēdera pūšanos. Tāpat iespējams apetītes zudums.

Sāpes vēdera kreisajā pusē

Liesa atrodas vēdera augšdaļas kreisajā pusē, un, tai palielinoties, pacients šajā apvidū var just dažādas intensitātes sāpes. Lai gan orgāns atrodas zem ribām, palielinātu liesu iespējams iztaustīt.

Drudzis

Aptuveni ceturtā daļa akūtas leikēmijas pacientu piedzīvo drudzi – izteiktus karstuma un aukstuma viļņus, kas liecina par slimības izraisītu infekciju organismā.

Pietūkuši limfmezgli

Infekciju gadījumā ķermeņa limfmezgli palielinās, taču pēc tam tie atkal atgūst normālu stāvokli. Ja kakla, padušu vai cirkšņu limfmezgli ir pietūkuši ilgstošu laika periodu, turklāt turpina palielināties, vērsies pie ārsta, lai izslēgtu leikēmijas vai limfomas iespējamību.

Regulāras infekciju saslimšanas

Palielinoties leikocītu daudzumam, novājinās organisma imūnsistēma, kā rezultātā rodas regulāras infekciju saslimšanas, turklāt no slimības neizdodas izārstēties arī, lietojot atbilstošus medikamentus un veicot citas ārsta nozīmētās darbības.