Līdz ar siltā laika iestāšanos pieaugusi ērču aktivitāte – tās sastopamas ne vien mežos un pļavās, bet arī pilsētu parkos un zālienos. Ērces kodums cilvēkam var izraisīt ne vien encefalītu, bet arī Laima slimību – bīstamu infekcijas saslimšanu, kas progresējot spēj radīt nopietnus centrālās nervu sistēmas, sirds un locītavu bojājumus.

Laima slimību jeb Laima boreliozi izraisa īpašas baktērijas, kas atrodamas ērces zarnu traktā.  Pirmie boreliozes simptomi var parādīties dažu dienu līdz trīs nedēļu laikā, un par saslimšanu liecina ādas apsārtums – 3-5 centimetrus liels aplītis ar tumšāku vidusdaļu vai apsārtums ar blāvu vidusdaļu, kas līdzinās gredzenam. Apsārtums novērojams aptuveni 60% pacientu, kamēr daļai cilvēku slimības sākotnējā stadijā nekādas izpausmes nav konstatējamas. Nesaņemot atbilstošu terapiju, baktērijas izplatās ķermenī, skarot nervu sistēmu, locītavas, ādu, sirdi un citus orgānus.

Lai sekmīgi diagnosticētu saslimšanu, kā arī laikus uzsāktu ārstēšanu, ir būtiski fiksēt ērces piesūkšanos un pievērst pastiprinātu uzmanību simptomiem, kas novērojami mēnesi pēc koduma. Ja ērces piesūkšanās palikusi nepamanīta, Laima slimību atklāt ir sarežģīti – tai raksturīgie simptomi nav specifiski un var liecināt par virkni citu saslimšanu.

Ja novēro vairākas Laima saslimšanai raksturīgas pazīmes, vērsies pēc palīdzības pie ārsta. Speciālists veiks atbilstošas analīzes un nepieciešamības gadījumā nozīmēs antibiotiku kursu. Ielāgo, ka pret Laima slimību neveidojas imunitāte, un ar to iespējams saslimt atkārtoti. Atgriežoties no aktivitātēm brīvā dabā, rūpīgi pārbaudi savu ķermeni un apģērbu, tādējādi laikus atklājot piesūkušos ērci.

Gripai līdzīgi simptomi. Saslimšanas sākotnējā stadijā iespējami simptomi, kas raksturīgi gripai – viegls drudzis, nespēks, palielināti limfmezgli, sāpes muskuļos un locītavās, galvassāpes.

Locītavu sāpes. Pacienti sūdzas par izteiktām locītavu sāpēm un pietūkumu, kas īpaši bieži skar ceļgalu locītavas. Sāpes ir intensīvas un regulāri atkārtojas, var migrēt uz dažādām ķermeņa daļām.

Nogurums. Slimnieku var piemeklēt spēcīgs nogurums un nespēks. Pat pēc pilnvērtīga naktsmiera un atpūtas var pietrūkt enerģijas ikdienišķām aktivitātēm. Turklāt Laima slimība var ietekmēt miega kvalitāti, tādējādi pastiprinot nogurumu.

Sirdsdarbības traucējumi. Saslimšanai progresējot, baktērijas var skart sirdi, radot dažāda veida sirdsdarbības traucējumus. Viens no izplatītākajiem simptomiem ir sirds blokāde – iekaisuma rezultātā tiek traucēta impulsu pārvade, tādējādi palēninot sirds ritmu. Tāpat sirdsdarbība var paātrināties, darbojoties pastiprināti pat miera stāvoklī.

Galvassāpes. Laimas slimībai raksturīgas spiedošas galvassāpes ap degunu un acīm. Sāpes ir izteikti intensīvas un bieži atkārtojas.

Neiroloģiski traucējumi. Vairākus mēnešus un pat gadus pēc saslimšanas pacients var piedzīvot meningītu, īslaicīgu sejas daļas paralīzi, nejutīgumu un vājumu locekļos, kā arī muskuļu darbības traucējumus.

Jutīgums pret gaismu. Pacienti piedzīvo izteiktu jutīgumu pret spožu gaismu, atsevišķos gadījumos diskomfortu var radīt arī dienasgaisma un pat neliels apgaismojums.

Kognitīvo funkciju traucējumi. Laima slimība var būtiski ietekmēt atmiņu, spēju uztvert informāciju un prasmi koncentrēties.

Ādas izmaiņas. Ilgstoši neārstēta, saslimšana var radīt ādas bojājumus – slimniekam var parādīties nejutīgi ādas pleķi, kas līdzinās seniem apsaldējumiem.