9 netipiskas pazīmes, ka tavā dzīvē ir pārlieku daudz stresa
Hronisks stress visbiežāk saistāms ar nervozitāti, miega traucējumiem, spēku izsīkumu, pastiprinātu stimulatoru lietošanu un citām vispārzināmām pazīmēm. Tomēr par pārmērīgu stresu var liecināt arī daži netipiski simptomi. Lai stress nekļūtu par tavas dzīves noteicošo elementu, ir svarīgi tos novērst laikus.
Menstruālie krampji
Sievietēm, kuru dzīvē ir augsts stresa līmenis, ir divreiz lielāka iespēja piedzīvot sāpīgus menstruālos krampjus, salīdzinājumā ar sievietēm, kuras ir mazāk saspringtas, liecina Hārvārdas universitātes pētījums. Stress izraisa hormonu dibalansu, kas vainojams pie nepatīkamajām menstruāciju blakusparādībām. Menstruālās sāpes un stresu palīdzēs remdēt fiziskās aktivitātes.
Galvassāpes nedēļas nogalē
Ja tavs ikdienišķais stresa līmenis pēkšņi strauji krītas, mainās arī tavu hormonu līdzsvars, kas var izraisīt migrēnu. Lai neradītu savam ķermenim papildu stresu, arī brīvdienās pieturies pie ierastā miega un ēšanas režīma.
Stīvs žoklis
Viegls iekaisums žokļa vai smaganu rajonā, stīvs žoklis vai sāpes žokļu muskuļos var liecināt par to, ka miegā tu griez zobus. Šo nelāgo ieradumu īpaši veicina stress. Konsultējies ar savu zobārstu un, ja nepieciešams, izmanto īpašu kapi, ko naktī ievietot mutē, lai pasargātu zobus.
Nepatīkami sapņi
Pētījumi liecina, ka, tev guļot, sapņi pakāpeniski kļūst pozitīvāki, tā nodrošinot, ka no rīta tu pamodīsies labākā noskaņojumā. Ja esi satraukts, tu modīsies biežāk, tādējādi izjaucot miega fāzes un līdz ar to arī sapņu ritmu. Atvēli miegam pietiekami daudz laika, izvairies no alkohola un kofeīna pirms gulētiešanas, kā arī centies ievērot citus veselīga miega principus.
Asiņojošas smaganas
Stresa pārņemtiem cilvēkiem ir lielāks smaganu iekaisuma risks, liecina kāds Brazīlijas universitātes pētījums. Stresa hormons kortizols vājina imūnsistēmu, ļaujot baktērijām iekļūt smaganās. Pievērs pienācīgas rūpes mutes un zobu higiēnai, kā arī centies mazinās stresu, veltot vairāk laika miegam un fiziskajām aktivitātēm.
Izsitumi
Stress veicina iekaisuma procesus, kas var izraisīt pastiprinātu izsitumu veidošanos uz sejas. Parūpējies par ādas mitrināšanu un atbilstošu kopšanu. Ja izsitumi nepāriet trīs nedēļu laikā, konsultējies ar savu dermatologu.
Pastiprināta kāre pēc saldumiem
Pētnieki uzskata, ka stress spēj izraisīt pastiprinātu vēlmi pēc saldumiem un citiem neveselīgiem našķiem. Izvēlies svaigus vai žāvētus augļus vai gabaliņu tumšās šokolādes.
Nieze
Spriedze un nemitīgs satraukums var saasināt dažādas ādas saslimšanas, kas citādi var pat neizpausties, piemēram, dermatītu, ekzēmu vai psoriāzi. Stress aktivizē nervu šūnas, kas izraisa niezi.
Sāpes
Trauksme un stress var izraisīt vēdersāpes, galvassāpes, muguras sāpes un bezmiegu. Lai gan šie simptomi raksturīgi virknei saslimšanu, iespējams, ka to cēlonis ir stress.
