9. Latvijas Ārstu kongress noslēdzas ar rezolūcijas pieņemšanu par kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi

Sestdien, 24. septembrī, 9. Latvijas Ārstu kongress noslēdzās ar rezolūcijas “Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe – Latvijas valsts un sabiedrības pastāvēšanas garants” pieņemšanu. Rezolūcijas deviņos punktos apkopoti Latvijas veselības aprūpē strādājošo profesionāļu galvenie vēstījumi sabiedrībai un politikas veidotājiem.

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress, kas Rīgā no 21. līdz 24. septembrim klātienē un tiešsaistē pulcēja vairāk nekā 2300 veselības aprūpē strādājošos profesionāļus no Latvijas un visas pasaules, rezolūcijā uzsver mūsdienīgas veselības aprūpes nozīmību valsts tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājībā. Labi organizēta, savlaicīga un efektīva veselības aprūpe palielina darbaspēka kapacitāti un ir nozīmīgs garants valsts drošībai un ilgtspējai.

Tāpat kongresa delegāti rezolūcijā norāda, ka mūsdienīgu, vērtībās balstītu un pacienta centrētu veselības aprūpi nav iespējams nodrošināt bez pietiekama finansējuma. Veselības aprūpes organizācija un nozares reformas nedrīkst būt fragmentāras. Nozares stratēģijām pirms to apstiprināšanas un ieviešanas ir jābūt nopietni plānotām un izvērtētām. Jauna medicīnas personāla atalgojuma modeļa ieviešana ir risinājums personāla trūkumam nozarē un nākotnē ļaus veiksmīgāk realizēt uz pacientu centrētu veselības aprūpi, pašu uzmanību pievēršot mātes un bērna veselībai.

Medicīnas zinātnes virzība un jauni atklājumi dod iespēju padarīt ārstniecības procesu efektīvāku un palielināt veselības aprūpes kvalitāti, kā arī pilnveidot pētījumos iesaistītā personāla profesionālās kompetences, tāpēc nepieciešams palielināt valsts atbalstu pētnieciskajam darbam gan biomedicīniskajā jomā, gan sabiedrības veselībā. Būtiski atbalstīt Latvijas speciālistu iesaisti starptautiskajā sadarbībā, tādējādi paaugstinot speciālistu kompetences un stiprinot valsts starptautisko atpazīstamību.

Kongresā uzsver, ka ārstniecības process ir mijiedarbība starp pacientu, ārstu, ārsta palīgu, māsu, vecmāti, fizioterapeitu, farmaceitu un citiem veselības aprūpē iesaistītajiem profesionāļiem. Tas balstās sadarbībā  un savstarpējā  izpratnē, cieņpilnā un empātiskā attieksmē vienam pret otru, stingri ievērojot ētikas principus. Šāda mijiedarbība nav īstenojama bez zinoša un atbildīga pacienta, tāpēc ir nepieciešams atjaunot veselības mācību skolu programmās, kā arī būtiski uzlabot veselības pratību Latvijas sabiedrībā, tādējādi vairojot pacientu apmierinātību un līdzestību ārstniecības procesā.

Rehabilitācija ir neatņemama, uz rezultātu orientēta pacientcentrētas veselības aizsardzības sastāvdaļa. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt rehabilitācijas pieejamību visos ārstniecības etapos, iekļaujot rehabilitāciju kā obligātu sastāvdaļu arī šobrīd par prioritātēm noteiktajās nozarēs – psihiatrijā un onkoloģijā.

Sabiedrības veselības nodrošināšanai ir būtiska efektīva primārā un sekundārā slimību profilakse. Valstī ir veidojama sporta medicīnas stratēģija, nodrošinot pietiekamus cilvēkresursus nozarei un pilnvērtīgu sportistu un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpi. Lai nodrošinātu kardiovaskulāro, onkoloģisko un citu slimību profilaksi, sporta ārstiem ir jābūt to speciālistu vidū, pie kura pacientu var nosūtīt ģimenes ārsts.

Latvijas ārstu augstā profesionalitāte un tās novērtējums ir bijis koleģiāls un neatkarīgs process kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Esošā sertifikācijas un resertifikācijas sistēma ir demokrātisks process, kuru nodrošina profesionālās asociācijas ar Latvijas Ārstu biedrības atbalstu. Ārstu profesionālo organizāciju pašnoteikšanos tālākizglītības, sertifikācijas un resertifikācijas jautājumos nedrīkst nomainīt ar ierēdniecisku procedūru!

Ārstu līdzdiploma un pēcdiploma izglītība ir jāplāno atbilstoši veselības aprūpes vajadzībām, ir jānodrošina augstskolu beidzējiem – jaunajiem ārstiem – iespēja turpināt pēc diploma apmācību Latvijā, tādējādi mazinot jauno kolēģu aizplūšanu uz citām valstīm.

Būtiski pēc iespējas ātri veselības aprūpē ieviest kvalitatīvus un funkcionējošus digitālos risinājumus. Veselības datiem un to analīzei ir jākļūst par pamatu lēmumu pieņemšanā, jaunu stratēģiju veidošanā un veselības sektora reformu īstenošanā, tāpēc nepieciešams mazināt datu fragmentāciju. Īpaša uzmanība ir jāvērš uz sekundāro datu izmantošanu un personas datu drošību, kas nedrīkst būt šķērslis sabiedrības interešu īstenošanai veselības jomā. 

Par Latvijas Ārstu kongresu

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress no  21. līdz 24. septembrim norisinājās ATTA CENTRE Rīgā, pulcējot vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad bija virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu.

Šogad apritēja 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu.

Paralēli kongresam notika arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēja 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZA svinēja 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi bija Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde “Mūsu ceļš medicīnā - zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs".

9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki - LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators, Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste - infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.