Plaušu vēzis uzskatāms par vienu no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Arī Latvijā ik gadu ar šo ļaundabīgo audzēju saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Līdzīgi kā citus vēža paveidus, arī plaušu vēzi iespējams sekmīgi ārstēt, ja vien cilvēks laikus pamana bīstamos simptomus un vēršas pie ārsta.

Būtiskākais plaušu vēža riska faktors ir smēķēšana, turklāt apdraudēti ir arī tie cilvēki, kas smēķē pasīvi, proti, ir pastāvīgi spiesti ieelpot cigarešu dūmus. Tāpat vēža attīstību veicina radiācija, regulāra saskarsme ar ķīmiskām vielām, kā arī dažādas plaušu traumas un saslimšanas.

Visbiežāk plaušu vēzis diagnosticēts 60–70 gadus veciem pacientiem, tomēr saslimšana nereti konstatēta arī jaunākiem cilvēkiem. Tāpat šis vēža paveids ievērojami biežāk sastopams vīriešu vidū, taču pēdējo gadu laikā tas arvien izplatītāks arī sievietēm.

Plaušu vēža ļaundabīgās šūnas ātri progresē, radot metastāzes – jaunus ļaundabīgos mezglus – arī citos orgānos. Ārstēšanas efektivitāte atkarīga no tā, cik operatīvi uzstādīta diagnoze un veikta ārstēšana.

Apgrūtināta elpošana

Grūtības elpojot un izteikts elpas trūkums pat nelielas slodzes gadījumā var liecināt par virkni dažādu saslimšanu. Tomēr apgrūtināta elpošana tāpat ir viens no pirmajiem simptomiem, ar ko sastopas plaužu vēža pacienti. Īpašu vērību šai pazīmei vajadzētu pievērst smēķētājiem – plaušu vēža galvenajai riska grupai.

Pastāvīgs klepus

Par plaušu saslimšanu var liecināt klepus un aizsmakums, kas nepāriet ilgāk nekā astoņas nedēļas. Šāds klepus nereti tiek maldīgi uzskatīts par saaukstēšanās vai alerģijas simptomu, taču to nedrīkstētu atstāt bez ievērības, pirms nav noskaidrots tā cēlonis. Klepus visbiežāk iesākumā ir sauss un lēkmjveidīgs, savukārt vēlāk kļūst gļotains, krēpains, parādās arvien biežāk un kļūst arvien mokošāks. Plaušu vēža izraisīts klepus var kļūt stiprāks miegā, būtiski traucējot naktsmieru.

Neizskaidrojams svara zudums

Vēža gadījumā cilvēki piedzīvo strauju svara zudumu, neskatoties uz to, ka ēd un sporto tāpat kā agrāk. Ķermenis intensīvi cīnās ar ļaundabīgo saslimšanu, tādējādi patērējot arvien vairāk kaloriju un cenšoties gūt papildu enerģiju. Iespējams novērot arī apetītes zudumu.

Sāpes krūtīs

Audzējam progresējot, rodas papildu spiediens uz apkārtējiem audiem un nervu galiem, kas izraisa pastāvīgas sāpes krūtīs. Nepatīkamās sajūtas parasti parādās, fiziskas slodzes laikā, klepojot vai smejoties. Ja plaušu vēzis izplatās uz citām ķermeņa daļām, sāpes var skart arī citus orgānus, piemēram, kaulus muguras vai gurnu daļā.

Nogurums

Ikvienam audzējam piemīt vispārēja iedarbība uz organismu – samazinās cilvēka enerģijas līmenis, rodas izteikts nespēks, darbspēju samazināšanās, grūtības koncentrēties. Tāpat var paaugstināties ķermeņa temperatūra.

Klepus ar asinīm

Audzējam attīstoties, klepus kļūst gļotaināks, un slimnieks nereti izklepo asinis. Pat tad, ja asinis neliecina par vēzi, tās visticamāk signalizē par citu nopietnu saslimšanu, tāpēc slimniekam nekavējoties jāmeklē palīdzība pie speciālista.

Regulāras elpceļu infekcijas

Audzēja gadījumā ķermeņa imūnsistēma ir novājināta, tāpēc tas būs vairāk pakļauts dažādām infekcijām. Plaušu vēža pacientiem nereti novērojams bronhīts, pneimonija un citas elpceļu saslimšanas.

Sāpes plecā

Plaušu audzējam kļūstot lielākam, rodas papildu spiediens plaušu augšdaļā un paduses nervos. Tādējādi slimnieks var izjust sāpes un tirpoņu plecu daļā, roku iekšpusē. Tāpat iespējams novērot sāpes un jutīgumu apvidū virs ribām, pietūkušus limfmezglus un sejas pietūkumu.