Preventīvā veselība un profilaktisko pasākumu veikšana šobrīd ir vieni no aktuālākajiem jēdzieniem visā plašajā medicīnā. Un ne bez pamatojuma, jo pierādīts, ka arī finansiāli profilaktiskie pasākumi izmaksā daudz lētāk nekā hronisku un akūtu slimību ārstēšana. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa atgādina par izmeklējumiem, kas rūpīgi jāveic gluži kā pēc saraksta, lai pēc iespējas vairāk gadu var dzīvot bez veselības sarežģījumiem.

“Attiecībā uz preventīvām rūpēm par savu veselību, izrādās esam par sevi daudz labākās domās nekā tam patiesībā vajadzētu būt,” secina aptieku tīkla farmaceite, atsaucoties uz pērn veiktā "Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss" pētījuma datiem. Tajos secināts – lai arī 71 % uzskata, ka preventīvi rūpējas par savu veselību, tikai 15 % iedzīvotāju patiešām dara to regulāri, kā arī daudziem trūkst izpratnes, ko šis jēdziens “preventīvā veselība” sevī ietver. Tā vietā cilvēki bieži izvēlas pašārstēšanos pēc internetā atrodamiem padomiem. “Preventīvā veselība ir orientēta uz cilvēka fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu pēc iespējas ilgāk. Tajā ietilpst gan profilaktisko izmeklējumu, gan arī preventīva organisma novecošanās procesu kontrole – ģenētisko saslimšanas risku noteikšana, izvairīšanās no riska faktoriem un precīzi individuāli izvēlēts piemērotāko profilaktisko pasākumu kopums, tai skaitā, ja nepieciešams, dzīvesveida korekcija, medikamenti, vitamīni, minerālvielas, pārtikas produkti, vēlamie papildu izmeklējumi u.tml. Profilaktiski izmeklējumi ir pasākumu kopums, par kuru būtu jāatceras un jāpraktizē, vēl esot labā veselības stāvoklī, lai apsteigtu un novērstu veselības problēmas, kas teorētiski varētu mūs piemeklēt kaut kad nākotnē. Tas ir līdzīgi kā būt sacensību trasē ar potenciālajām slimībām nākotnē – ja būsi ātrāks un veiklāks, veicot profilaktiskos izmeklējumus, ir lielāka iespēja vinnēt un veselības sarežģījumus apsteigt,” definē farmaceite, atgādinot par astoņiem uzdevumiem, kurus būtu ieteicams regulāri veikt, rūpējoties par savu veselību.

1. Asinsspiediena mērījumi

Šī ir viena no vissvarīgākajām un pieejamām skrīninga metodēm, kas palīdz laikus pamanīt riska faktorus, kas apdraud veselību. Ikvienam pieaugušajam asinsspiediena mērījums jāveic vismaz reizi trīs līdz piecos gados, bet cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma – vismaz reizi gadā. Regulāra asinsspiediena kontrole ļauj izvairīties no pēkšņiem infarkta gadījumiem. Tā kā Latvijā mirstība no kardiovaskulārajām slimībām aizvien ir viena no augstākajām Eiropā, regulāra asinsspiediena kontrole ir arī būtiska terapijas daļa hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena pacientiem. Jāpatur prātā, ka gan jauniem cilvēkiem, gan senioriem arteriālā asinsspiediena norma ir 120-129/80-84 mmHg.

2. Cukura diabēta skrīnings

Gandrīz ceturtā daļa pacientu vēl nezina, ka viņiem ir cukura diabēts – šī ir slimība, kas ilgi var nelikt par sevi manīt, bet, ja to laikus nediagnosticē un neuzsāk ārstēt, būtiski pieaug sirds slimību, insulta, nervu un nieru slimību risks, kas ir vēlīnas diabēta komplikācijas. Turpretim, diagnosticējot diabētu un uzsākot kontrolēt cukura līmeni asinīs, ieviešot izmaiņas uzturā un dzīvesveidā, ar šo slimību iespējams sadzīvot un to kontrolēt.

Pārsvarā slimo ar otrā tipa cukura diabētu (94 %), ko diagnosticējot, pacientam jau ir attīstījušās arī vēlīnās komplikācijas. Tāpēc ikvienam sākot no 45-50 gadu vecuma iesaka nodot asins analīzes tukšā dūšā, lai noteiktu cukura jeb glikozes līmeni asinīs. Savukārt, ja ir liekais svars vai arī diabēts bijis kādam no pirmās pakāpes radiniekiem, skrīnings jāveic vēl agrākā vecumā. Jebkurā gadījumā veselam cilvēkam glikozes līmenim tukšā dūšā jābūt no 3,3 līdz 5,5 mmol/l.

3. Holesterīna rādītājs asins analīzēs

"Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa" pērn veiktā pētījuma rezultāti atklāja, ka šos divus būtiskos rādītājus asinīs gada laikā noteicis vien katrs otrais Latvijas iedzīvotājs – holesterīna līmeni pārbaudījuši 48 % respondentu, bet cukura līmeni – 49 %. Lai gan kopumā laboratorisko izmeklējumu dinamikā vērojama pozitīva tendence un asins analīzes veic par 7 % vairāk iedzīvotāju nekā 2019. gadā, joprojām redzams, ka cilvēki nepietiekami preventīvi rūpējas par savu veselību.

Katram rādītājam ir nozīme:

• Kopējais holesterīna rādītājs – tam jābūt mazākam par 5 mmol/l, bet to izvērtē individuāli, ņemot vērā, kāds ir pacienta kardiovaskulāro slimību risks pēc SCORE skalas.
• Zema blīvuma holesterīns (ZBL) – pacientam, kuram ir zems kardiovaskulārais risks, šim rādītājam jābūt zem 3 mmol/l.
• Triglicerīdi (TG) – ja tas pārsniedz 1,7 mmol/l, vērts pārskatīt arī citus riska faktorus.

4. Vakcinācija

Nodrošinot bērnam vakcīnas saskaņā ar vakcinācijas kalendāru, tā ir vislabākā un pierādītā profilakse, kā pasargāt nākotnē no dažādām bīstamām slimībām, piemēram, poliomielīta, hepatīta u.tml. Arī pieaugušo vecumā jāatceras, ka vakcinācija kā profilakse joprojām ir pieejama, un šādi varam sevi profilaktiski pasargāt gan no difterijas, gan garā klepus, stingumkrampjiem, pneimokoka izraisītas pneimonijas, gripas un citām slimībām, kas var atstāt smagas sekas uz veselību.

5. Vēža skrīnings

Mamogrāfija un kolonoskopija – divas visbiežāk veiktās vēža pārbaudes, jo ar krūts vēzi un kolorektālo audzēju sastopas liels skaits cilvēku. Latvijā vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver valsts apmaksātas dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas un zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskās pārbaudes. “Mūsdienās pieejamas plašas izmeklējumu iespējas, un, ja vēzis tiek laikus diagnosticēts, tas vairs nav spriedums, bet slimību var veiksmīgi ārstēt. Diemžēl tieši novēlota diagnostika un vēršanās pie ārsta visbiežāk kļūst par iemeslu, kādēļ onkoloģiska saslimšana sliktāk pakļaujas terapijai un arī sekas slimībai var būt neprognozējamas,” teic farmaceite, aicinot iedzīvotājus aktīvāk izmantot valsts piedāvātās un apmaksātās skrīninga iespējas un izmeklējumus.

6. Izslēgt seksuāli transmisīvo slimību iespēju

Foto: Freepik.com/ freepik

Daudzi sadzīvo ar seksuāli transmisīvām slimībām, neizjūtot nekādus simptomus, un, paši sev nezinot, izplata šīs slimības tālāk citiem partneriem. Tāpēc regulāri veiktas analīzes un pārliecināšanās, ka neesat šo slimību nēsātājs, ir profilaktisks veids, kā parūpēties ne tikai par sevi, bet citu cilvēku veselību. “Valda stereotipisks uzskats, ka STS saistās tikai ar personīgo un intīmo diskomfortu, bet veselību kopumā neapdraud. Diemžēl neārstētas seksuāli transmisīvās slimības var veicināt neauglību un citus nopietnus veselības sarežģījumus. Atkarībā no konkrētā cilvēka riska faktoriem, STS analīzes ieteicams veikt vienu līdz trīs reizes gadā,” piebilst farmaceite.

7. Regulāras redzes pārbaudes

Kā parādīja pērn veiktais pētījums, tikai 28 % no aptaujātajiem aizvadītā gada laikā ir veikuši redzes pārbaudi, bet 40 % to pēdējo reizi darījuši pirms trīs gadiem vai pat vēl senāk. “Pēc 40 gadu vecuma redzi ieteicams pārbaudīt reizi 1-2 gadu laikā. Oftalmologs izmērīs acu spiedienu, apskatīs acs struktūras, pārbaudīs redzi tuvumā un tālumā, veiks arī citus nepieciešamos izmeklējumus gadījumā, ja būs kādas sūdzības,” saka farmaceite.   

8. Vienmēr zinošs par savu mentālo veselību

Foto: Freepik.com/ Racool_studio

Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm, simtiem miljonu cilvēku pasaulē cieš no mentāla rakstura saslimšanām vai traucējumiem. Izplatītākie mentālās veselības traucējumi Eiropā ir trauksme (14 %), bezmiegs (7 %) un depresija (7 %). “Šīs problēmas mēdz dēvēt par 21.gadsimta kaitēm, toties labā ziņa ir tā, ka, apzinoties šo problēmu eksistenci, mēs varam daudz darīt savas mentālās veselības labā. Pietiekams miegs, fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs uzturs, sevis izzināšana, stresa menedžments ir mentālās veselības profilakse,” ieteikumos dalās farmaceite. Tomēr, ja ir bažas, ka saviem spēkiem vairs neizdodas ar kādu psiholoģiska rakstura problēmu tikt galā, jāvēršas pēc palīdzības vai nu pie ģimenes ārsta vai sertificēta psihoterapeita.