Diezgan populāra mūsdienās ir diēta ar zemu ogļhidrātu saturu. Vēloties samazināt svaru un iegūt pievilcīgu augumu, cilvēki nereti ir gatavi pavisam atteikties no ogļhidrātus saturošas pārtikas. Taču jāsaprot, ka ogļhidrāti ir mūsu organisma galvenais dzinējspēks, un to patēriņa ierobežošana var negatīvi ietekmēt veselību un pašsajūtu, kā arī paaugstināt dažādu saslimšanu risku.

Drebuļi

Ja bez redzama iemesla izjūti drebuļus, rokas un kājas ir aukstas – tas var liecināt par organisma termoregulācijas traucējumiem. Savukārt par ķermeņa temperatūru ir atbildīgs vairogdziedzeris, kā pareiza darbība var tikt ietekmēta, ilgstoši neuzņemot pietiekamu ogļhidrātu daudzumu.

Vēdera uzpūšanās

Lietojot uzturā par maz ogļhidrātus saturošus produktus, var rasties kuņģa darbības traucējumi. Saliktie ogļhidrāti satur šķiedrvielas, kas nepieciešamas pareizai kuņģa funkcionēšanai. Ja to trūkst, var nomocīt vēdera uzpūšanās, kā arī rasties aizcietējumi. Lai izvairītos no šiem nepatīkamajiem simptomiem un nodrošinātu organismam pietiekamu šķiedrvielu daudzumu bez liekām kalorijām, ikdienā ieteicams uzņemt ne mazāk kā 25 gramus šķiedrvielu, iekļaujot ēdienkartē tādus dārzeņus kā kāposti, spināti, brokoļi, zaļie lapu salāti, kabači un sparģeļi. Papildus jāuzņem arī šķidrums, dzerot -vismaz divus litrus ūdens katru dienu.

Slikts noskaņojums

Daudzos pētījumos pierādīts, ka ogļhidrātu deficīts var traucēt serotonīna jeb laimes hormona izstrādei. Tāpat straujas garastāvokļa svārstības var ietekmēt arī cukura līmenis asinīs, kas ogļhidrātu trūkuma gadījumā būtiski pazeminās.

Nemainīgs svars

Ievērojot diētu ar zemu ogļhidrātu saturu, bieži gadās novērot, ka svars kādā brīdī pārstāj kristies. Tam ir vienkāršs izskaidrojums – regulāri nesaņemot pienācīgu ogļhidrātu devu, aknas sāk intensīvāk izstrādāt glikozi, lai normalizētu cukura līmeni asinīs, savukārt aizkuņģa dziedzeris sintezē insulīnu. Paaugstinātā insulīna līmeņa dēļ, svara zaudēšanas process tiek traucēts, tāpēc, lai no tā izvairītos, vismaz reizi nedēļā būtu ieteicams maltītēs iekļaut pareizos ogļhidrātus saturošus produktus. 

Galvassāpes

Tiem, kurus bieži moka galvassāpes, vajadzētu izvērtēt savu ēdienkarti un saprast, vai ikdienā tiek uzņemts pietiekams ogļhidrātu daudzums. Ja ogļhidrātu uzturā ir par maz, asinīs strauji pazeminās cukura līmenis, kas var kļūt par biežo galvassāpju iemeslu. Lai to novērstu, uzturā ieteicams iekļaut vairāk "labos" ogļhidrātus, piemēram, bumbierus, ābolus un burkānus – tie atjaunos cukura līmeni, neuzņemot liekas kalorijas.

Atmiņas pasliktināšanās

Ogļhidrāti dod enerģiju ne tikai ķermenim, bet arī galvas smadzeņu šūnām. Tām nesaņemot nepieciešamās barības vielas, ievērojami pasliktinās koncentrēšanās spējas un atmiņa. Lai to novērstu, nav obligāti jāēd konfektes, šokolāde un citi saldumi, kā to mēdz darīt daudzi. Uzturēt optimālu ogļhidrātu līmeni  un normālu smadzeņu darbību lieliski palīdzēs arī augļi, piemēram, apelsīni, banāni, hurma, persiki.

Slikta elpa

Ilgstoši ievērojot zema ogļhidrātu satura diētu un uzņemot mazāk nekā 50 gramus ogļhidrātu dienā, cilvēka organisms pāriet ketozes stadijā – lai iegūtu enerģiju, tas ogļhidrātu vietā sāk šķelt taukus. Tā rezultātā siekalās izstrādājas vielas ketoni, kam raksturīga specifiska smaka. To iespējams novērst, regulāri lietojot uzturā augļus, dārzeņus un pilngraudu produktus, kā arī uzņemot optimālu daudzumu ūdens.

Bada sajūta

Vairums veselīgo ogļhidrātu ir bagāti ar šķiedrvielām, kas nodrošina sāta sajūtu. Tāpēc, izslēdzot no uztura ogļhidrātus un neaizvietojot tos ar vērtīgajām taukvielām, sāk biežāk gribēties ēst. Cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru, ievērojot diētu ar zemu ogļhidrātu saturu, būtu ieteicams pievērst uzmanību tādam auglim kā avokado – tas ir brīnišķīgs veselīgo tauku avots, kas nesatur daudz ogļhidrātu.