Ik gadu jūlija nogalē tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena, lai informētu un izglītotu sabiedrību par hepatīta riskiem, izplatību un profilakses pasākumiem. Neskatoties uz to, sabiedrībā joprojām pastāv daudz mītu un maldīgu priekšstatu par vīrusa hepatītiem un to izplatību. Lai kliedētu šos mītus un sniegtu noderīgus padomus hepatīta profilaksei, padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ''Veselības centrs 4'' klīnikas ''Anti-Aging Institute'' hepatoloģe dr. Ieva Vanaga un klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Ir vairāki vīrushepatītu veidi – A, B, C, D, E, TT, G. Lai gan tie visi var izraisīt aknu slimību, tiem ir atšķirības gan izplatībā, gan pārnešanas veidā, gan slimības norisē, ārstēšanā un profilaksē, skaidro hepatoloģe.  Aptuveni 325 miljoni cilvēku visā pasaulē dzīvo ar B, C hepatītu, kas ir visbiežākais aknu cirozes, vēža cēlonis un izraisa ap 1 100 000 nāves gadījumu gadā. 

C hepatīta izplatība Latvijā ir augsta – pēdējo 10 gadu laika tiek atklāti ap 1,5 tūkstošiem jaunu C hepatīta gadījumu gadā, turklāt pārsvarā slimība tiek atklāta jau hroniskā stadijā. Taču priecē fakts, ka pēdējos gados reģistrēto gadījumu skaits nedaudz mazinās: 2016. gadā reģistrēts 1971 gadījums, 2017. gadā – 1860, 2018. gadā – 1501, 2019. gadā – 1440, savukārt 2020. gadā – 1165 jaunatklāti C hepatīta slimnieki.

B hepatīts Latvijā ir retāk sastopams, tomēr katru gadu tiek atklāti vairāki simti jaunu gadījumu. Pēdējos gados atklāto gadījumu skaits ir nedaudz mazinājies, jādomā, tas saistīts ar to, ka kopš 1997. gada Latvijā notiek jaundzimušo vakcinācija, skaidro ārste.

A hepatīta gadījumu skaits  šobrīd Latvijā ir zems, un katru gadu tiek atklāti vien atsevišķi saslimšanas gadījumi. Nedaudz lielāka saslimstība tika novērota 2017.- 2019. gadā, kad tika reģistrēti vairāki desmiti saslimušo. Līdz 90. gadu vidum A hepatīts bija plaši izplatīts Latvijā, pēc tam saslimstība pakāpeniski sāka mazināties. Pēdējais nopietnais A hepatīta uzliesmojums Latvijā tika reģistrēts 2008.-2009. gadā, kad saslima vairāk nekā 5000 iedzīvotāju.

E hepatīta saslimstība Latvijā ir nemainīgi neliela – ik gadu tiek reģistrēti daži gadījumi, kas galvenokārt saistīti ar ceļošanu uz endēmiskiem reģioniem (Āfriku, Āziju u. c.).

8 nepatiesi, bet izplatīti mīti par hepatītu

1.  mīts: Hepatīts ir reta slimība. Šis mīts nav patiess. Īstenībā vīrushepatīti ir plaši izplatīti un šīs slimības dēļ mirst daudzi cilvēki, uzsver hepatoloģe.

2. mīts: Hepatīti ir narkomānu, personu ar aizdomīgu dzīves veidu slimība. Arī šis mīts neatbilst patiesībai. Ārste skaidro, ka ar hepatītu bieži slimo personas bez kaitīgiem ieradumiem.

3. mīts: Hepatīts vienmēr norit ar dzelti, sliktu dūšu, sāpēm vēderā. Patiesībā nereti hepatīts norit bez jebkādiem simptomiem, reizēm vienīgā izpausme ir nespēks. Ja cilvēks neveic analīzes, var ilgstoši nezināt par savu slimību, tā klusībā progresē, līdz attīstās ciroze, aknu audzējs. Ja cilvēks nepārbaudās – neveic analīzes, viņš nezina, ka ir inficēts, neārstējas un izplata infekciju.

4. mīts: Ja izārstējas no C hepatīta, vairs nevar saslimt. Ārste uzsver – ar C hepatītu var saslimt atkārtoti!

5. mīts: Ar B un C hepatītu var inficēties, klepojot, šķaudot, caur apskāvieniem vai sarokojoties. Tā nav, šādā veidā nevar inficēties.

6. mīts: Veicot asins analīzi, vienmēr tiek pārbaudīti arī vīrushepatīti. Tā nav patiesība. Ir jāveic speciālas analīzes, lai izslēgtu vīrushepatītus.

7. mīts: “HBsAg nēsātājs” nav nekas bīstams, nav jākontrolējas pie ārsta, nevar inficēt apkārtējos. Ārste skaidro, ka šobrīd vairs netiek lietots termins “HBsAg nēsātājs”, jo tas ir maldinošs. Agrāk šis termins tika lietots, lai apzīmētu pacientus ar persistējošu hepatīta B vīrusa infekciju bez nozīmīgām un progresējošām iekaisīgām pārmaiņām aknās. Šiem pacientiem jebkurā brīdī infekcija var kļūt aktīva, izraisot iekaisuma procesu aknās, kas var progresēt, var attīstīties aknu ciroze, aknu audzējs, tāpēc ik pēc 6-12 mēnešiem jāapmeklē ārsts un jāveic pārbaudes.

8. mīts: Visām C hepatīta zālēm ir smagas blakusparādības. Jaunajiem pretvīrusu medikamentiem blaknes ir reti, uzsver hepatoloģe.

Kā izvairīties no inficēšanās ar hepatītu?

Profilakses pasākumi ir atkarīgi no iespējamiem pārneses mehānismiem, kas dažādiem vīrusiem atšķiras, skaidro hepatoloģe. B un C hepatīts galvenokārt izplatās ar inficētu asiņu starpniecību. Injekcijas un citas manipulācijas ar ādas vai gļotādas bojājumu tiek uzskatītas par visizplatītāko pārneses veidu. Lai infekcija netiktu izplatīta, svarīgi ievērot infekcijas kontroles pasākumus, īpaši veicot dažādas procedūras, gan ārstniecības iestādēs, gan arī veicot manikīru, pedikīru, pīrsingu, tetovēšanu un citas procedūras skaistumkopšanas salonos. Ja tiek veiktas manipulācijas, jālieto cimdi, pēc iespējas jālieto vienreizlietojamās adatas un instrumenti, jāveic atbilstoša instrumentu apstrāde. B un C hepatīts var izplatīties arī vertikālās transmisijas ceļā – no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā, kā arī seksuāli transmisīvā ceļā. Šādā veidā hepatīta B vīrusa nodošana notiek astoņas līdz 10 reizes biežāk nekā hepatīta C vīrusa pārnešana, jo šis vīrusam lielāka noturība apkārtējā vidē. Heteroseksuālām personām, kas nemaina partnerus, risks inficēties ar C hepatītu ir neliels, taču risks pieaug, ja bieži maina seksa partnerus, ir grupveida sekss, kā arī homoseksuālu vīriešu vidū risks ir lielāks. Lai pasargātu sevi no iespējamas inficēšanās, jālieto prezervatīvs.  Svarīgi arī nedalīties ar higiēnas piederumiem (manikīra piederumi, skuvekļi, zobu sukas u. c.). Īpaši liels risks inficēties ar B un C vīrushepatītiem ir, lietojot narkotikas, ja tiek izmantotas kopīgas šļirces, adatas vai citas ierīces, ko izmanto narkotiku gatavošanas vai lietošanas procesā.

A un E hepatīts galvenokārt izplatās fekāli orālā ceļā, neievērojot atbilstošus higiēnas pasākumus. Vīruss var izplatīties, lietojot uzturā produktus vai dzerot ūdeni, kas piesārņoti ar A vai E hepatīta vīrusu, peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām. Vīruss var tikt pārnēsāts arī cieša fiziska kontakta laikā ar infekciozu personu, kā arī ar priekšmetiem, tāpēc īpaši svarīgi ir regulāri, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, mazgāt rokas. Ar E hepatīta vīrusu var inficēties, arī lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātus dzīvnieku valsts produktus (gaļu un gaļas produktus, aknas), tādēļ nepieciešams svaigi gatavotus un jēlus produktus glabāt un gatavot atsevišķi, kā arī nomazgāt rokas, virtuves traukus un darba virsmas pēc saskares ar jēliem produktiem. E hepatīts var tikt pārnests arī vertikālā ceļā – auglis var tikt inficēts, ja grūtniecības laikā māte saslimst ar E hepatītu.

Pieejama vakcīna

Visefektīvākais profilakses veids, lai nesaslimtu ar vīrushepatītiem, ir vakcinācija, stāsta hepatoloģe. Vakcīnas ir pieejamas pret A un B hepatītu, taču pašlaik nav atklāta efektīva vakcīna pret C hepatītu. E hepatīta vīrusa infekcijas novēršanai ir izstrādāta un licencēta vakcīna Ķīnā, citās valstīs tā šobrīd netiek lietota. Savukārt, lai pasargātu sevi no D hepatīta, nepieciešams vakcinēties pret B hepatītu, jo cilvēks var inficēties ar D hepatītu tikai tad, ja viņam organismā ir B hepatīts.  

A hepatīta vakcinācija ietver divas vakcīnas devas. Vakcinācija nodrošina aizsardzību visa mūža garumā. Savukārt B hepatīta vakcinācija ietver trīs devas, kuras pēc standarta shēmas nepieciešams saņemt sešu mēnešu laikā. Iespējama vakcinācija arī pēc paātrinātās shēmas, piemērām, ceļotājiem, lai ātrāk sasniegtu nepieciešamu aizsardzību pirms ceļojuma. Vakcinācija nodrošina aizsardzību visa mūža garumā.

Ir arī pieejama kombinēta vakcīna pret A un B hepatītu.

Ārstēšanas process

A un E hepatīta vīrusi parasti izraisa pašlimitējošu akūtu saslimšanu, kas norit bez nopietnām komplikācijām un ir nepieciešama tikai atbalstoša simptomātiska ārstēšana. Pārsvarā A un E hepatīta slimnieki izveseļojas dažu mēnešu laikā, taču pilnīgas atveseļošanās periods var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem. Ļoti retos gadījumos E hepatīts personām ar imūndeficītu var pāriet hroniskā formā. No E hepatīta īpaši jāuzmanās grūtniecēm, uzsver ārste. Grūtniecēm šī slimība parasti norit daudz smagāk, var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, augļa bojāeju, kā arī grūtnieču mirstība ir augsta (līdz pat 25-50%).

Vairums pacientu ar akūtu B vīrushepatītu atveseļojas divu līdz četru mēnešu laikā bez specifiskas terapijas, taču daļai attīstās hroniska slimības forma. Hroniska B hepatīta gadījumā pacientu veselības stāvoklis regulāri jākontrolē un nepieciešamības gadījumā tiek nozīmēti specifiski pretvīrusu līdzekļi, kam Latvijā ir 100% valsts kompensācija. Ārstēšana parasti ir ilgstoša.

Daļa pacientu ar akūtu C hepatītu spēj spontāni atbrīvoties no vīrusa bez terapijas, tomēr lielākoties attīstās hroniska infekcija. Hroniska C hepatīta ārstēšanai šobrīd Latvijā ir pieejami valsts apmaksāti, efektīvi tiešas darbības pretvīrusu līdzekļiem (DAA). Hroniska C hepatīta ārstēšanā vidēji ilgst 12 nedēļas.

Retos gadījumos pacientiem ar akūtu vīrushepatītu var attīstīties aknu mazspēja. Šādos gadījumos var būt nepieciešama aknu transplantācija, skaidro ārste.

Farmaceita padoms

Farmaceite stāsta, ka aptiekā no klientiem jautājumi par hepatītu nav bieži, vairāk tādus uzdot tie, kam ir kādi no simptomiem, piemēram, dzelte, vai izmaiņas asinsanalīzēs.

Farmaceite uzsver, ka vīrushepatītu terapijā ir ļoti svarīgi precīzi ievērot ārsta nozīmēto terapijas shēmu un papildu ieteikumus. Ārstēšana parasti ir ilgstoša, un tiek izmantoti specifiskie medikamenti, kuri var izsaukt noteiktas blakusparādības, tāpēc ļoti svarīga ir pacienta un ārsta abpusējā sadarbība un komunikācija.

Pēc vīrusa izcelsmes hepatītiem otrs biežākais veids ir intoksikācijas hepatīti, kad aknas ir bojātas ar toksiskām vielām – alkoholu, medikamentiem, narkotikām un citām ķīmiskām vielām. Ir daudz hepatotoksisko medikamentu – zāļu, kas negatīvi ietekmē aknu veselību un mazākā vai lielākā mērā bojā tās, un noved pie aknu izmainītās darbības vai hepatīta. Visplašāk lietotie hepatotoksiskie medikamenti ir paracetamols, ibuprofēns un citi pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, antibiotikas – amoksicilīna un klavulānskābes kombinācijas, eritromicīns un citi, kā arī retāk izmantojamie medikamenti, piemēram, amiodarons, metotreksāts, izoniazīds, valprojskābe un citi.

Lietojot aknām toksiskos medikamentus, ir ieteicams papildus uzņemt medikamentus, kas pasargā aknas – hepatoprotektorus. To aktīvie komponenti ir no mārdadža iegūtais silimarīns, artišoka, lakricas, pienenes ekstrakti, fosfolipīdi, dažas aminoskābes un citas vielas.

Rūpējies par savu aknu veselību atbildīgi!