7 veidi, kā samazināt sēdoša dzīvesveida kaitīgo ietekmi

Sēdošs dzīvesveids un tā kaitīgā ietekme ir populāra mūsdienu medicīnas nozares tēma. Padomā, cik daudz laika tu pavadi sēdus stāvoklī? Iespējams, liela tavas dienas daļa paiet, sēžot krēslā – strādājot pie datora ofisā, ieturot maltītes pie pusdienu galda, braucot mājās ar sabiedrisko transportu vai automašīnā pie stūres, bet mājās – atpūšoties uz dīvāna. Ārsti sēdošu dzīvesveidu atzīst kā galveno aptaukošanās, apgrūtinātas elpošanas, muskuļu vājuma un asinsvadu darbības pasliktināšanās iemeslu. Iespējams, tev savs darbs ļoti patīk, un tu pavisam neiebilsti pavadīt laiku, strādājot ar dokumentiem vai pie datora. Taču tai pat laikā tu vēlies izvairīties no veselības problēmām, kas saistītas ar tavu dzīves un darba stilu. Rakstā dota plašāka atbilde par to, kā to izdarīt.

Kādu ietekmi atstāj sēdošs dzīvesveids?

Papildus jau iepriekš minētajām sēdoša dzīves stila negatīvajām sekām, ārsti izceļ vēl divas svarīgas ķermeņa daļas, kuras ietekmē mazkustība. Pirmā – spranda un tās muskuļi. Sēžot tiek radīta papildu slodze kauliem un asinsvadiem. Kakla muskuļi paši par sevi ir ļoti trausli, bet ilga atrašanās vienā stāvoklī var izraisīt vēl lielāku šo muskuļu novājināšanos.

Otrā ķermeņa daļa, kas ir pakļauta mazkustīga dzīvesveida negatīvajai ietekmei, ir galvas smadzenes. Turot kaklu nepareizā stāvoklī, palēninās asins piegāde, un līdz ar to smadzenes nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu. Tas ir iemesls, kāpēc tiek izjusts diskomforts, ātri iestājas nogurums un rodas vēlme izstaipīt muguru.

Kā samazināt kaitīgo ietekmi?

Pieļaujot, ka tev patīk savs darbs vai tev nav iespējas to nomainīt uz kaut ko aktīvāku, nepieciešams ievērot dažus vienkāršus nosacījumus, lai ķermenis netiktu pakļauts divkāršai slodzei.

Pareizi iekārto darba vietu

Sāc ar krēslu. Ja ir iespēja izvēlēties – nomaini cietu krēslu ar muguras balstu pret ergonomisku ofisa krēslu, kura balstu var regulēt. Tam jābūt noliektam uz priekšu četru grādu leņķī. Tādējādi, lai noturētos uz sēdekļa, tev būs nepieciešamība balstīt kājas pret grīdu, trenējot kāju muskuļus un saglabājot taisnu muguru.

Ideāli piemērots ir galds, kas ļauj sēdēt ar 90 grādu leņķī saliektiem ceļiem, kā arī novietot elkoņus uz galda virsmas tā, lai pleci netiktu piepacelti uz augšu.

Datora monitoram jābūt acu līmenī, kas ļaus nesaliekt muguru kūkumā, mēģinot ekrānā kaut ko saskatīt vai rakstot uz klaviatūras.
Izmantojot peli, noteikti ir vajadzīgs speciāls mīksts paliktnis plaukstas locītavai, kas ļaus atslābināt plecus. Strādājot ar datora peli, centies elkoņus turēt uz galda.

Ieņem pareizu pozu

Galvenais, kam jāpievērš uzmanība – nedrīkst būt attālums starp jostasvietu un krēsla muguras balstu. Ja neizdodas noregulēt krēsla muguras daļu, vari izmantot, piemēram, spilvenu vai pat salocītu apģērbu.

Ievēro atpūtas pauzes

Pat ja esi visaizņemtākais cilvēks uz pasaules, tu vari atļauties piecu minūšu pārtraukumu ik pēc 45–60 minūtēm. Šajā laikā nodarbojies ar kaut ko aktīvu, piemēram, aiznes dokumentus, aizej iedzert kafiju.

Periodiski izvēdini telpu

Telpas vēdināšana ir īpaši svarīga, ja tajā strādā vairāki cilvēki. Pat ja sēdēsi ar taisnu muguru, nepietiekama skābekļa gaisā dēļ tiks palēnināta asins piegāde smadzenēm.

Pastaigājies

Izveido ieradumu doties uz darbu ar kājām vai, ja darbs atrodas tālu, izkāp no sabiedriskā transporta dažas pieturas ātrāk. 30–40 minūšu pastaiga palīdzēs tevi uzmundrināt, kā arī izstaipīt mugurkaulu un muguras muskuļus.

Iesildies

Vienkāršākais veids, kā atbrīvot muskuļus, ir to masāža, un tam nav nepieciešama liela meistarība. Paberzē sasprindzinātās ķermeņa daļas ar apļveida kustībām, nedaudz uzspiežot. Sāc ar pakausi, virzoties uz leju.

Vēl viens vienkāršs paņēmiens – sakrustot roku pirkstus aiz muguras un saglabāt pozu šādā stāvoklī dažas minūtes, pakāpeniski cenšoties pietuvināt muguras lāpstiņas vienu otrai, galvu liecot uz leju un uz priekšu.

Nodarbojies ar sportu

Protams, bez šī ieteikuma neiztikt, jo nekas labāks cīņā ar sēdošu dzīvesveidu nav izdomāts. Un nav nepieciešams katru dienu trenēties vai cilāt smagumus. Cilvēkiem, kas daudz laika pavada sēžot, patiesībā nemaz nav ieteicams veikt spēka treniņus. Tos var veikt tikai pēc ārsta veiktas apskates, jo ir liels risks iegūt traumas. Izvēlies sporta aktivitātes, kurās tiek iesaistīti visi muskuļi, piemēram, peldēšanu vai dejošanu, aktīvu skriešanu, lēkšanu ar lecamauklu, dažādas spēles brīvā dabā, slēpošanu.

Protams, nav 100% garantijas, ka, ievērojot šos nosacījumus, sāpīgās sajūtas mugurā un sprandā pazudīs uz visiem laikiem. Taču, īstenojot iepriekš minētos ieteikumus, tiks mazināta spriedze plecu daļā, un, iespējams, tu pat nemanīsi, ka esi sācis ne tikai sēdēt, bet arī staigāt ar taisnu muguru, neizjūtot nogurumu un diskomfortu.

Ja tomēr sāpes turpinās, tad iemesls tam ir nevis sēdošs dzīvesveids, bet gan traumas vai bojājumi. Tādā gadījumā nepieciešams vērsties pie ārsta osteopāta.

Pastāvīgi ievērot šos ieteikumus ir sarežģīti, jo mēs jau esam pieraduši pie sava dzīves stila, bet ņem vērā, ka šīs grūtības rodas tikai pirmajā laikā. Pēc darba vietas sakārtošanas lieliska ideja būs izveidot atgādinājumu par to, ka mugura jātur taisni. To var izdarīt, piemēram, uzlīmējot piezīmju lapiņu uz datora monitora stūra vai pārbaudīt savu pozu katru reizi, kad iezvanās telefons.