Šķiršanās no mīļotā cilvēka, atraidījums vai nodevība – tie ir smagi emocionāli pārdzīvojumi, ko mēdz apzīmēt ar jēdzienu "salauzta sirds". Sirdssāpes spēj ne tikai ietekmēt tavu garīgo veselību, bet arī fiziski kaitēt tavai sirdij.

Stress

Garīgā satricinājuma rezultātā tu izjūti virkni negatīvu emociju – skumjas un vilšanos, apjukumu un trauksmi, kas neizbēgami paaugstina tavu stresa līmeni. Piedzīvojot hronisku stresu, tavs ķermenis ir sasprindzis, paaugstinās asinsspiediens, tiek veicināti gremošanas traucējumi un rodas hormonu disbalanass, taču visvairāk cieš sirds. Tieši stress tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem sirds saslimšanu riska faktoriem, savukārt sirds slimības ir biežākais nāves cēlonis Latvijā un pasaulē.

Neveselīgi ēšanas ieradumi

Daļai cilvēku raksturīga "emocionālā ēšana" – viņi uzņem pārtiku, lai apslāpētu negatīvās emocijas, nevis remdētu izsalkumu. Cilvēks ar ēdiena palīdzību nereti cenšas kompensēt zaudējumu, mazināt sāpes un novērst stresu, turklāt šajā gadījumā, kā likums, tiek dota priekšroka neveselīgiem produktiem – saldumiem vai sāļiem našķiem, kuru sastāvā ir ievērojams daudzums cukura, sāls un tauku. Neveselīgais uzturs veicina aptaukošanos un paaugstina asinsspiedienu un holesterīna līmeni, tādējādi veicinot dažādas sirds slimības.

Fizisko aktivitāšu trūkums

Piedzīvojot emocionālo satricinājumu un ieslīgstot sevis žēlošanā, ir grūti rast motivāciju vai enerģiju fiziskām aktivitātēm. Pētījumi liecina, ka jau pēc nedēļas, ko esi pavadījis dīkā, tava muskuļu masa samazinās, bet tauku procents palielinās. Turklāt paaugstinās cukura līmenis asinīs un asinsspiediens, kas saistāms ar lielāku sirds saslimšanu risku. Sirds un asinsvadu slimību profilaksē fiziskās aktivitātes ieņem īpaši nozīmīgu lomu, bez tam sportošana palīdzēs pārvarēt nepatīkamās emocijas – endorfīns uzlabos noskaņojumu un ļaus kontrolēt stresa līmeni.

Paaugstināts asinsspiediens

Brīdī, kad tu jūties skumjš vai dusmīgs, ķermenis pastiprināti izdala adrenalīnu, kas, savukārt, paaugstina asinsspiedienu. Līdzīgs efekts piemīt arī citiem nelāgajiem ieradumiem, kas raksturīgi cilvēkam, kas piedzīvojis emocionālu pārdzīvojumu – neveselīgam uzturam un  mazkustīgam dzīvesveidam. Augsts asinsspiediens veicina sirds slimību risku un infarktu, kā arī nodara būtisku kaitējumu artērijām.

Depresija

Reizēm skumjas nav tikai emocija, bet nopietna psihiska saslimšana, kuras pārvarēšanai tev būs nepieciešama profesionāla palīdzība. Depresija var rasties pēc ieilgušas nomāktības, bet to tāpat vecina dažādas psiholoģiskas traumas un hronisks stress. Ilgstoši neārstēta, depresija ietekmē ne tikai tavu dzīves kvalitāti un attiecības ar līdzcilvēkiem, bet arī veselību. Viens no nozīmīgākajiem depresijas riska faktoriem ir sirds slimības.

Viltus sirdslēkmes

Emocionālais stress un citi faktori spēj izraisīt nopietnus veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus, kam raksturīgas spēcīgas panikas lēkmes un dažādi fiziski simptomi. Cilvēks piedzīvo sajūtas, kas maldīgi līdzinās sirdslēkmei – stipras sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkumu. Tās nereti pavada virkne citu nepatīkamu simptomu – svīšana, slikta dūša, reiboņi, drebuļi.

Lauztās sirds sindroms

Atsevišķi pētnieki ir pārliecināti par to, ka eksistē lauztās sirds sindroms – emocionālais satricinājums patiesi kaitē veselībai, pasliktinot kopējo fizioloģisko stāvokli un tādējādi veicinot sirds slimību risku. Īpaši paaugstinās sirdslēkmes iespējamība – pētījumi liecina, ka pirmajās 30 dienās pēc emocionālās traumas sirdslēkmes risks pieaug pat divas reizes.