Dzemdes mioma ir labvēlīgs reproduktīvās sistēmas audzējs, kas var būtiski ietekmēt sievietes dzīves kvalitāti un veselību. Ja novēro simptomus, kas liecina par saslimšanu, vērsies pēc palīdzības pie sava ginekologa!

Dzemdes mioma veidojas tad, ja dzemdes šūnas sākušas spontāni dalīties, taču precīzi saslimšanas cēloņi joprojām ir neskaidri. Miomas attīstību sekmē sievišķā hormona estrogēna līmeņa paaugstināšanās, un speciālisti uzskata, ka zināma ietekme ir tādiem faktoriem kā iedzimtība, aptaukošanās, ginekoloģiski iekaisumi, sirds un asinsvadu saslimšanas, aborti, grūtniecība un dzemdības. Statistika liecina, ka dzemdes mioma skar aptuveni 40% sieviešu vecumā no 35-55 gadiem, taču tikai aptuveni puse par saslimšanu ir informētas. Piedzīvojot miomai raksturīgos simptomus, daļa pacienšu tiem nepievērš pienācīgu vērību, savukārt citas – uzskata tos par normu. Tomēr svarīgi iegaumēt, ka aptuveni 20-25% gadījumu dzemdes miomu nepieciešams obligāti ārstēt – pretējā gadījumā, audzējam attīstoties, sieviete var piedzīvot nopietnas veselības problēmas, tai skaitā anēmiju, urīna nesaturēšanu un pat neauglību.

Dzemdes miomu iespējams diagnosticēt, veicot vaginālo apskati pie ginekologa. Nepieciešamības gadījumā ārsts nozīmēs ultrasonogrāfiju, lai noteiktu mezgla lokalizāciju un izmēru, kā arī izraudzītos piemērotu ārstēšanas taktiku. Dzemdes miomu iespējams ārstēt medikamentozi un ķirurģiski, un, nozīmējot pacientei terapiju, tiek ņemts vērā gan miomas veids un izmērs, gan sievietes vecums un kopējais veselības stāvoklis.

Ņem vērā, ka miomai raksturīgie simptomi tāpat var liecināt par virkni citu saslimšanu, kas skar sievietes reproduktīvos orgānus. Tāpēc gadījumā, ja tev rodas aizdomas par miomu, nekavējies un dodies pie ārsta – tā tu izvairīsies no audzēja attīstības un pasargāsi savu veselību!

Pārmērīga menstruālā asiņošana

Viens no izplatītākajiem miomas simptomiem ir neierasti stipra asiņošana menstruāciju laikā, turklāt tā var turpināties vairāk nekā septiņas dienas. Ja miomas mezgls ir izveidojies dzemdes dobumā vai tā tuvumā, menstruāciju laikā noārdās lielāks daudzums audu, kas izraisa pastiprinātu asiņošanu.

Svarīgi zināt, ka menstruāciju periodā nevajadzētu izdalīties kopumā vairāk par 250 mililitriem asiņu. Spēcīgākā asiņošana parasti novērojama otrajā dienā, bet pēc tam tai jārimstas.

Asiņošana menstruāciju starplaikā

Ja mioma izveidojusies dzemdes kanālā vai tā tuvumā, mezglam palielinoties, sieviete var piedzīvot ne vien spēcīgu asiņošanu menstruāciju laikā, bet arī citās cikla dienās. Ja netiek piemērota ārstēšana, asiņošana var izraisīt anēmiju jeb dzelzs deficītu organismā.

Durošas sāpes dzemdes apvidū

Daļa dzemdes miomas pacienšu piedzīvo durošas vai dedzinošas sāpes dzemdes apvidū. Nepatīkamās sajūtas saistītas ar miomas mezgla palielināšanos, kā rezultātā tam rodas apasiņošanas traucējumi un attīstās nekroze jeb šūnu atmiršana un infekcija. Sāpes var parādīties, mezglam reaģējot uz hormonālām svārstībām organismā, proti, neilgi pirms menstruāciju sākuma, kad hormonu līmenis ir viszemākais. Tāpat tās iespējams novērot arī citos cikla periodos. Šādā gadījumā ierastie pretsāpju līdzekļi nesniedz vēlamo efektu, var parādīties arī nelabums, reibonis un drudzis.

Iegurņa sāpes un spiediena sajūta

Miomas mezgliem palielinoties, var parādīties iegurņa sāpes un nepatīkamas sajūtas dzimumakta laikā. Tāpat mioma var radīt papildu spiedienu uz citiem orgāniem, veicinot smaguma sajūtu iegurņa apvīdu un sāpes dažādos vēdera rajonos.

Bieža vai apgrūtināta urinācija

Ja mioma nospiež urīnpūsli, pacientei var rasties urinācijas traucējumi. Sieviete nereti mostas nakts laikā, jūtot vajadzību apmeklēt tualeti, urinācija ir apgrūtināta un dažkārt pavisam neliela. Audzējs tāpat var radīt urīna atteces traucējumus, kā rezultātā palielinās nieres, un var attīstīties nieru saslimšanas.

Gremošanas traucējumi

Miomai kļūstot lielākai, papildu spiediens tāpat var tikt izdarīts uz zarnām, un rodas gremošanas traucējumi. Pacientes sūdzas par aizcietējumiem un vēdera uzpūšanos.

Neauglība

Atkarībā no dzemdes miomas lokalizācijas mezgls var izraisīt neauglību. Ja mioma izvietota dzemdes gļotādā, tie traucē apaugļotās olšūnas nostiprināšanos pie dzemdes sieniņām, un rezultātā nevar iestāties grūtniecība. Tāpat no svara ir labdabīgā audzēja izmērs. Mazi mezgliņi parasti netraucē grūtniecības iestāšanos un attīstību.