7 pazīmes, kas ļaus atpazīt un novērst izdegšanas sindromu

Izdegšanas sindroms ir fiziska un garīga izsīkuma stāvoklis, kam raksturīgs ilgstošs nespēks, absolūts intereses zudums par apkārt notiekošo un bezcerība. Ja cilvēks nesaņem atbilstošu palīdzību, izdegšanas sindroms var kļūt par nopietnu psihisku problēmu un pat cēloni pašnāvībai.

Mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā hronisks stress, nepietiekams miegs un intensīva darba slodze daudziem kļuvusi par ikdienu. Ir pazudis līdzsvars starp darbu un atpūtu – tu pastāvīgi izjūti atbildību par uzticēto darbu un centies visu pagūt pēc iespējas ātrāk, uzņemoties arvien jaunus un jaunus pienākumus. Šādos apstākļos ilgstoši funkcionēt nav iespējams, un var attīstīties situācija, kas ir tieši pretēja vēlamajam – organisms signalizē par pārslodzi ar fizisku diskomfortu un garīga rakstura traucējumiem. Statistika liecina, ka attīstītajās valstīs izdegšanas sindroms arvien biežāk piemeklē pat tos, kas vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu. Tiecoties pēc panākumiem un cenšoties gūt atzinību, tiek pārsniegti iekšējie resursi, kā rezultātā cilvēks zaudē darbaspējas, piedzīvo virkni veselības problēmu un kaitē attiecībām ar līdzcilvēkiem.

Pievērs uzmanību šīm izdegšanas sindroma pazīmēm! Tās ļaus laikus atpazīt potenciālos traucējumus un rīkoties tā, lai no tiem izvairītos. Ja netiec galā saviem spēkiem, meklē palīdzību pie speciālista. Izzinot tavu situāciju, viņš ieteiks labāko stratēģiju, kas ļaus atgūt enerģiju un dzīvesprieku.

Tiecoties pēc panākumiem, tu vairs neatvēli laiku atpūtai

Izdegšanas sindroms lielā mērā saistīts ar paaugstinātu slodzi un augstu atbildību, turklāt iespēja saslimt pastiprinās tiem, kuru darba pienākumos ietilpst palīdzēšana līdzcilvēkiem, piemēram, tādu profesiju pārstāvjiem kā mediķiem, sociālajiem darbiniekiem vai policistiem. Lai pagūtu pēc iespējas vairāk, nereti tiek aizmirsts par atpūtu – cilvēks strādā neadekvāti daudz, bet sev veltītais laiks arvien sarūk. Riska grupa ietilpst arī citi, kuru darbs saistīts ar cilvēkiem, radošo profesiju pārstāvji un tie, kas strādā vairākos darbos vienlaikus vai tikko uzsākuši strādāt jaunā darbavietā. Atceries – lai atjaunotu garīgos un fiziskos resursus, tev nepieciešama pilnvērtīga atpūta! Saplāno savu laiku tā, lai ik dienu veltītu zināmu laiku sev. Atrodi nodarbes, kas palīdz tev relaksēties un atbrīvo no stresa, un neaizmirsti, ka tev nepieciešamas vismaz astoņas stundas veselīga miega.

Hronisks nogurums

Ikviens reizēm jūtas noguris, un šīs sajūtas uzskatāmas par normu, ja neesi izgulējies vai tikko esi piedzīvojis darbiem pilnu dienu. Tomēr parastam nogurumam vajadzētu būt pārejošam, kamēr hroniska noguruma galvenā pazīme ir tā pastāvīgums – tu jūti nespēku jau uzreiz pēc pamošanās, un tev trūkst enerģijas visas dienas garumā. Ņem vērā – pastāvīgs nogurums signalizē, ka ar tavu veselību kaut kas nav kārtībā. Šis simptoms var norādīt uz virkni dažādu saslimšanu, nepietiekamu uzturu un arī uz fizisku un garīgu pārslodzi – izdegšanas sindromu.

Grūtības koncentrēties

Izdegšanas sindroma gadījumā cilvēks piedzīvo ilgstošas grūtības koncentrēties, kā rezultātā kavē termiņus, nespēj sasniegt izvirzītos mērķus un atliek veicamos darbus.

Trauksme

Par izdegšanas simptomu liecina pastāvīga nervozitāte, uztraukums, bailes un nedrošība. Atsevišķos gadījumos nepatīkamos simptomus būs iespējams nomākt vien ar medikamentiem, taču lielākoties cilvēks var palīdzēt sev pats – izmēģini meditāciju, dziļu elpošanu vai kādu citu paņēmienu, kas palīdzēs nomierināt ķermeni un prātu.

Miega traucējumi

Piedzīvojot hronisku stresu, nereti nākas sastapties ar miega traucējumiem – grūtībām aizmigt vai pamošanos nakts vidū un nespēju doties atpakaļ pie miera. Miega trūkums veicina virkni veselības problēmu, turklāt tam ir negatīva ietekme uz atmiņu, ēšanas ieradumiem, fizisko aktivitāšu daudzumu, vispārējo enerģijas līmeni un noskaņojumu.

Intereses trūkums

Nodarbes, kas agrāk sagādāja prieku, nu vairs nešķiet interesantas, turklāt cilvēks vairs nejūt vēlmi komunicēt ar tuviniekiem.

Fiziski simptomi

Izdegšanas sindroms var nopietni kaitēt arī tavai fiziskajai veselībai. Pacienti sūdzas par muskuļu un muguras sāpēm, gremošanas sistēmas traucējumiem un svara svārstībām. Cilvēku piemeklē biežas galvassāpes, sirdsklauves un paaugstināts asinsspiediens. Atsevišķos gadījumos simptomi ir specifiskāki – parādās hroniskas saslimšanas, nieze vai ēšanas traucējumi. Tāpat stresa ietekmē būtiski novājinās imūnsistēma. Pacientus daudz biežāk skar dažādas vīrusu saslimšanas, piemēram, saaukstēšanās un gripa.