Vasaras karstais laiks veicina dažādu kaitīgu baktēriju vairošanos pārtikas produktos. Lai tavu brīvdienu atpūtu nesabojātu saindēšanās ar pārtiku, noskaidro, kurus produktus ēdot jāievēro piesardzība.

Ja produkti ilgstoši tiek uzglabāti siltumā, tajos neticamā tempā vairojas baktērijas, kas var izraisīt sliktu dūšu, caureju, vēdersāpes un citus nepatīkamus simptomus. Tāpat iespējams novērot vēdera krampjus un paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Pētnieki atklājuši vairāk nekā 30 infekcijas izraisītājus, no kuriem izplatītākie ir salmonella, trihinellas, streptokoki un stafilokoki. Lai slimība tevi neskartu, esi uzmanīgs, lietojot uzturā noteiktus produktus, ievēro higiēnu un stiprini imunitāti. Tāpat atceries, ka nevienu pārtikas produktu nevajadzētu atstāt ārpus ledusskapja ilgāk par četrām stundām.

Liellopu gaļa

Liellopu gaļa, ko nereti izmanto burgeros un kebabos, var būt inficēta ar veselībai bīstamo E.coli baktēriju vai kādu no šīs baktērijas apakštipiem. Tā ir zarnu baktērija, kas pat nelielos daudzumos izraisa nopietnu organisma infekciju. Šī baktērija cilvēku apdraud, ja uzturā lietotā liellopu gaļa nav pietiekami termiski apstrādāta.

Ja gatavo burgerus pats, pārliecinies, ka gaļa tiek cepta pietiekami ilgi un pietiekami augstā temperatūrā.

Olas

Vairāku ēdienu sastāvā ir jēlas vai nekarsētas olas – Cēzara salātu mērcē, olu un piena kokteiļos, vēršacī, kā arī dažādos saldēdienos. Lai izvairītos no salmonelozes riska, gatavo šos ēdienus tikai no olām, kuru izcelsme tev ir zināma, savukārt veikalā iegādātās olas nepieciešams vārīt septiņas minūtes un cept – vismaz piecas. Tāpat ievēro piesardzību gatavojot – ja olas saskārušās ar kādu virsmu, vienmēr to nomazgā, pirms liec uz tās citus produktus.

Zaļo lapu salāti

Statistika liecina, ka pārtikas saindēšanos nereti izraisa arī dažādi zaļo lapu dārzeņi – salātlapas, spināti, kāposti, rukola un citi. Salāti var būt inficēti jau augšanas laikā, piemēram, no kūtsmēsliem vai netīra ūdens, vai gatavojot, piemēram, ja to griešanai tiek izmantots dēlītis, uz kura iepriekš gatavota jēla gaļa. Vienmēr rūpīgi noskalo
salātus pirms gatavošanas un izmanto to griešanai tikai tīru virsmu.

Tāpat pārliecinies, ka pirms ēst gatavošanas vienmēr nomazgā rokas.

Arbūzi un melones

Uz šo sulīgo un vasarā iecienīto augļu ārējās mizas var būt neskaitāmas baktērijas, tai skaitā arī īpaši bīstamā un izturīgā listeria – mikroorganisms, kas spēj intensīvi vairoties arī zemā temperatūrā.
Griežot augli, baktērijas var viegli nokļūt augļa iekšpusē, tāpēc pirms ķeries pie naža vienmēr rūpīgi nomazgā arbūzus un melones zem tekoša ūdens.

Vistas gaļa

Kāds 2014.gadā veikts pētījums apliecina, ka 97% vistas krūtiņu atrodamas kaitīgas baktērijas. Nepietiekami termiski apstrādāta vistas gaļa viegli var izraisīt infekciju, piemēram, salmonelozi.

Vienmēr pārliecinies, ka vista tiek gatavota pietiekami augstā temperatūrā un esi uzmanīgs, to uzglabājot. Ja uz atpūtas vietu ved jēlu gaļu, novieto to atsevišķi no citiem pārtikas produktiem – gaļa var tecēt, tādējādi inficējot citus pārtikas produktus.

Svaigi dārzeņi

Vasarā tik iecienītie dārzeņi, piemēram, tomāti un gurķi, visbiežāk tiek ēsti svaigā veidā, tos atsevišķi negatavojot. Tādējādi netiek iznīcinātas baktērijas, ko tie var saturēt. Kaitīgie mikroorganismi atrodami arī dzīvnieku fekālijās, kanalizācijā un ūdenī, tāpēc, ja iegādājies dārzeņus veikalā, vienmēr tos nomazgā un nelieto tad, ja dārzenis ir bojāts vai ieplīsis.

Pārtika, kas palikusi pāri no iepriekšējās dienas

Dodoties atpūtā pie dabas, brokastīs nereti tiek ēsts tas, kas palicis pāri no vakardienas maltītes. Taču, ja rasols visu vakaru nostāvējis uz ēdamgalda un ielikts ledusskapī tikai uz nakti, tas jau var būt sabojājies un izraisīt saindēšanos. Arī cita veida pārtika, kas netiek atbilstoši uzglabāta, var būt infekcijas cēlonis.

Ja ēdiens nostāvējis ārpus tam piemērotas uzglabāšanas vietas vairāk nekā četras stundas, to lietot uzturā vairs nevajadzētu. Savukārt karstā laikā produktu derīguma termiņš sarūk vēl vairāk.