6. un 7. decembris – LĀZA dibināšanas dienas
Raksta autore: Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) šogad atzīmē savu 75 gadu pastāvēšanu. Šai organizācijai ir nozīmīga loma Latvijas brīvvalsts medicīnas izaugsmē. Daudzi no šobrīd Latvijā atzītiem un izciliem speciālistiem reiz ir saņēmuši LĀZA biedru profesionālu atbalstu. Bet šoreiz ne tik daudz par šodienu, bet gan par LĀZA pirmsākumiem – kā un kas izveidoja kopību, kura palīdzēja saglabāt latvietību, savu aroda skolu un savus ideālus trimdas latviešu ārstiem, jo tieši 6. un 7. decembris ir LĀZA dibināšanas dienas.
Foto: LĀZA dibināšanas kongress Eslingenā 1947. gada 6. un 7. decembrī; foto no LĀZA arhīva
Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās devas vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju. Trimdā devas gandrīz 2/3 Latvijas ārstu un zobārstu. Eslingenā bija viena no lielākajām bēgļu nometnēm (5200 latvieši 1945. gadā pēc UNRRA datiem), kurā bija arī liels skaits kultūras un izglītības darbinieku un ārstu. Tāpēc arī pirmais latviešu ārstu kongress notika 1947. gada 6. un 7. decembrī Eslingenas ģimnāzijā. Tajā piedalījās 200 ārsti no visām trim rietumu okupācijas joslām Vācijā.
LU Medicīnas fakultātes Mikrobioloģijas katedras un institūta vadītāja profesora Egona Dārziņa vārdi, kongresu atklājot, bija – “Vienīgās vērtības, kas mums palikušas, ir zināšanas un darbs.”
Kongresā nodibināja Latvijas ārstu apvienību trimdā (LĀAT). Tās pagaidu valdē ievēlēja: prof. H. Buduli no Vircburgas, prof. J. Šulcu no Pinnebergas, prof. J. Prīmani no Lādes, doc. K. Apini no Augsburgas, doc. T. Vītolu no Tībingenas ar tiesībām izvēlēties pārējos locekļus savā zonā un pārstāvi no Austrijas, ārstu J Reinhardu un doc. A. Pakalnu no Libekas, A. Karpu no Blombergas, K. Mālmani no Manheimas, A. Dargēvicu no Minhenes, P. Purviņu, P. Lapsu, Fr. Lēmani un V. Jaunzemu no Eslingenas, zobārsti V. Aizkraukli no Eslingenas, O. Rozi un A. Štaueri-Boni no Hanavas, Egerti no Detmondas, doc. Raimoni no Pinebergas un M. Saltupi dz. Zīlīte no franču zonas. Organizācijas centrs atradās Eslingenā.
Pagaidu valde pieņēma statūtus un par organizācijas priekšsēdi ievēlēja oftalmologu, rentgenologu, agrāko Latvijas Ārstu biedrības sekretāru, priv.doc. Kārli Apini, par biedrzini – Dr. Pēteri Lapsu. Pirmais LĀAT uzdevums bija apzināt svešumā izkaisītos latviešu ārstus un kopēja cīņa par profesionālo atzīšanu, kas visur pasaulē saskārās ar lielu pretestību. Pastāvēšanas pirmajos gados Apvienībai pievienojās 519 ārsti un 218 zobārsti.
Par pirmajiem goda biedriem LĀAT otrajā kongresā 1948. gada vasarā ievēlēja LU Fakultātes ķirurģijas klīnikas vadītāju (līdz 1940. gadam) prof. Jēkabu Alksni un psihiatru, kādreizējo LU Medicīnas fakultātes dekānu prof. Hermani Buduli.
Foto: LĀZA Apkārtraksts Nr. 166 – 2017 gads. Vāka dizainam izmantots pazīstamā karikatūrista Harija Berga zīmējums Latviešu slimnīca 1949, kurā redzami Lībekas Latviešu slimnīcas galvenie vadītāji. Zīmējums no prof. Kaspara Tūtera ģimenes arhīva. Dr. Ādolfs Tūters arī redzams zīmējumā.
1949. gadā sākās ārstu izceļošana no Vācijas uz jaunajām mītnes vietām. Saziņa kļuva arvien grūtāka, bet saglabājās, pateicoties “Apkārtrakstam” un K. Apiņa neatlaidībai. Pēc K. Apiņa pārcelšanās uz ASV,1956. gada 18. oktobrī LĀAT pēc tās vadības lēmuma tiek inkorporēta kā juridiska persona Minesotas štatā zem nosaukuma:
Latvian Medical and Dental Association
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA)
Ar šo nosaukumu organizācija ir zināma arī šodien, vienojot ārpus Latvijas un Latvijā esošos nozares speciālistus, sniedzot savu palīdzību Latvijas jaunajiem ārstiem un studentiem. 21. gadsimtā LĀZA vairs nav tikai trimdas organizācija – tās biedri ir arī Latvijas kolēģi.
LĀZA vadībā ir bijuši harizmātiski un uzņēmīgi ārsti, kurus jubilejas reizē nevar nepieminēt, jo viņu kā vadītāju loma ir būtiski noteikusi organizācijas darbību.
- Kārlis Aleksandrs Apinis, M.D. – LĀZA pirmais priekšsēdis un Apkārtraksta redaktors no 1947. līdz 1967. gadam;
- Arveds Alksnis, M.D. – LĀZA priekšsēdis no 1968. līdz 1976. gadam;
- Ferdinands Valdmanis, M.D. – LĀZA priekšsēdis no 1976. līdz 1978. gadam;
- Andris Rubenis, M.D. – LĀZA priekšsēdis no 1979. līdz 1986. gadam;
- Pauls Roberts Grūbe, M.D. – LĀZA priekšsēdis no 1986. līdz 1991. gadam;
- Bertrams Zariņš, M.D. – LĀZA priekšsēdis no 1991. līdz 1993. gadam;
- Kaspars Tūters, M.D.– LĀZA priekšsēdis no 1993. līdz 1997. gadam;
- Jānis Jāzeps Dimants Jr., M.D. – LĀZA valdes priekšsēdis no 1998. līdz 2015.gadam;
- Uģis Gruntmanis, M.D. – LĀZA priekšsēdis no 2015. gada.
Šo negaro ieskatu senākās, šobrīd vēl aktīvi strādājošās latviešu organizācijas vēsturē gribu noslēgt ar ārsta, LĀZA drauga un atbalstītāja Ilmāra Lazovska atziņu: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māksla, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta.”
Šo izturēšanās mākslu LĀZA dibinātāji bija apguvuši no saviem skolotājiem, to nodevuši saviem skolniekiem un, cerams, ka to spēsim nosargāt arī jaunajos laikos.
Par LĀZA 75 gadiem un šodienu stāsta arī 20 minūšu filma, kuras pirmizrāde bija šogad Rīgā 9. Latvijas ārstu kongresā, bet tagad to var skatīties LĀZA YouTube kanālā, kas tapis arī tikai šogad – tāda simboliska dāvana pašiem sev.
