6 padomi medikamentu lietošanā senioriem: Iesaka farmaceite
Medikamenti ir paredzēti tam, lai uzlabotu cilvēka veselību un labsajūtu, taču to efektivitāte ir atkarīga no to atbildīgas lietošanas, sekojot ārstu un farmaceitu norādēm. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka nedroša un nepareiza zāļu lietošana ir galvenais cēlonis veselības kaitējumam visā pasaulē. Seniori ir iedzīvotāju grupa, kura medikamentus lieto visvairāk, tāpēc tieši viņiem pareizai zāļu lietošanai vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību. Dažādi faktori kā aizmāršība, vairāku medikamentu lietošana vienlaicīgi un nepietiekama izpratne par zāļu lietošanas nepieciešamību, senioriem var radīt risku veselībai un labsajūtai. Ar ieteikumiem, kā veicināt pareizu zāļu lietošanu senioru vidū, dalās “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Eiropas iedzīvotāju veselības aptauja*, kurā tika aptaujāti seši tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, rāda, ka visvairāk ārsta izrakstītus medikamentus lieto vecāka gadagājuma iedzīvotāji (vecumā no 65 gadiem – 80,3 %). Aptauja arī liecina, ka, pieaugot vecumam, palielinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri lieto ārsta izrakstītas zāles. Recepšu medikamentus lieto 17,8 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turpretim senioru vidū (vecumā no 75 gadiem) patēriņš ir 4,8 reizes lielāks – recepšu medikamentus lieto 86,1 % senioru. Seniori ir arī tā iedzīvotāju grupa, kurā medikamentu patēriņš ir palielinājies visstraujāk gada laikā – no 79,1 % līdz 86,1 % jeb par 7 procentpunktiem.
Medikamentu lietošanas tendences
“Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā seniori iedalās divās kategorijās pēc medikamentu lietošanas: labi informētie un tie, kuriem trūkst zināšanu. Tāpat aizvien var novērot tendenci baidīties no medikamentu lietošanas, kas bieži vien izriet no maldīgiem priekšstatiem par to ietekmi. Šīs bailes veicina dažādi aizspriedumi un bažas par iespējamām blakusparādībām, kas uzskaitītas zāļu lietošanas instrukcijās. Turklāt vecāka gadagājuma cilvēki, izvēloties medikamentus, mēdz paļauties uz ģimenes vai paziņu padomiem, nevis konsultējas ar veselības aprūpes speciālistiem. Vēl joprojām ir gadījumi, kad seniors nav pareizi izrēķinājis, cik ilgam laikam viņam pietiks medikamenti, kas rezultējas ar to, ka zāļu lietošana periodiski tiek pārtraukta,” stāsta farmaceite.
Kas jāņem vērā, lietojot medikamentus?
Seniori nereti lieto vairākas zāles vienlaicīgi dažādām veselības problēmām. Ja netiek ievērotas vairāku zāļu lietošanas instrukcijas, ko norādījis ārsts vai farmaceits, var tikt mazināta vai pastiprināta zāļu iedarbība, rezultējoties ar potenciāli saasinātām esošajām veselības problēmām vai jaunām komplikācijām. Tāpat nekādā gadījumā nedrīkst lietot medikamentus, kas ir izrakstīti citai personai un nedrīkst dot savus medikamentus citiem. Jāatzīmē, ka svarīgi ir ņemt vērā medikamentu derīguma termiņus, jo medikamenti, kuru termiņš ir beidzies, var ne tikai zaudēt savu iedarbību, bet arī radīt riskus veselībai, ja tos patērē pēc tā glabāšanas laika. Farmaceite atgādina, ka zāles ar beigušos derīguma termiņu vai tādas, kuras vairs nelieto, var aiznest uz tuvāko “Euroaptieku” utilizācijai.
6 padomi medikamentu lietošanā
Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi kā organizēt savu medikamentu lietošanas rutīnu, ko var darīt pats seniors vai seniora aprūpes persona.
1. Uzlīmes uz medikamentu kastītēm: Aptiekās recepšu zālēm farmaceiti līmē virsū uzlīmes, kurās ir uzrakstīts medikamentu lietotāja vārds, uzvārds un lietošanas instrukcija, veicinot drošu medikamentu lietošanu. Šī metode ir efektīva arī situācijās, lai nesajauktu, kurš medikaments ir paredzēts kuram, piemēram, ja vienā mājsaimniecībā dzīvo senioru pāris. Arī seniors var papildināt uzlīmēs noteikto medikamentu lietošanu, piemēram, ar dienas laiku, kurā medikaments jālieto vai norādījumus, piemēram, lietot kopā ar ēdienu vai nelietot kopā ar kādiem citiem medikamentiem.
2. Medikamentu kastītes: Aptiekās var iegādāties medikamentu kastītes, kurās var tos sadalīt atbilstoši to lietošanas instrukcijām, piemēram, dienas, nedēļas vai mēneša griezumā.
3. Medikamentu lietošanas atgādinājumi telefonā: Telefonos ir pieejamas vairākas aplikācijas, kurās ir iespējams uzstādīt paziņojumus nepieciešamajos medikamentu lietošanas laikos. To var izdarīt gan paši seniori, gan viņu aprūpes persona.
4. Pierakstu lapiņas: Uz pierakstu lapiņas sarakstīti pareizi zāļu nosaukumi un lietošanas laiki var palīdzēt atcerēties, ja lapiņa ir novietota vietā, kur tā visu laiku redzama, piemēram, virtuvē uz ledusskapja. Papildus tam ir jāsaglabā visu rakstīto informāciju, kas nāk kopā ar zālēm (ārsta norādes, lietošanas instrukciju), un jāglabā to vietā, kur to var viegli atrast.
5. Ģimenes locekļi vai aprūpētāji: Seniori var iesaistīt ģimenes locekļus vai aprūpētājus medikamentu pārvaldībā. Seniori var kopīgot ar savām uzticības personām savu zāļu lietošanas grafiku vai piešķirt viņiem piekļuvi medikamentu atgādinājuma lietotnēm. Ja tas ir par sarežģītu, tad var lūgt ģimenes locekļiem vai aprūpētājiem uzlikt atgādinājumus savā telefonā un senioram piezvanīt konkrētā laikā, kad jālieto medikaments.
6. Ārsti un farmaceiti: Ja ir radušies jebkādi jautājumi par medikamentu lietošanu, farmaceite aicina doties uz tuvāko aptieku un konsultēties ar farmaceitu. Tāpat senioriem ir jāplāno regulāra zāļu lietošanas pārskatīšana ar savu ārstējošu ārstu, lai nodrošinātu, ka zāļu lietošanas režīms joprojām ir piemērots.
* Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujā (EIVA) 2019.–2020. gadā tika aptaujāti 6 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem. Aptaujā tika noskaidrota iedzīvotāju pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu veselību, kā arī dots pašnovērtējums dzīves veidam, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanai un pieejamībai saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem.
