6 lielākie mīti par saaukstēšanos

Līdz ar aukstāka laika iestāšanos un vīrusa slimību izplatības biežuma palielināšanos cilvēki vairāk izvēlas palikt iekštelpās. Ilgāka laika pavadīšana sabiedriskās vietās palielina iespējas iegūt saaukstēšanos un to izplatīt. Mēs visi vēlamies pasargāt sevi no vīrusu radītām slimībām, bet esošās zināšanas, par to, kas īsti organismā notiek saaukstēšanās laikā un ko darīt, lai pēc iespējas ātrāk izveseļoties, nereti ir salīdzinoši vājas. Izlasi, kādi ir izplatītākie mīti par saaukstēšanos!

1.    Tu esi saaukstējies, jo bija vēsi

Ir taisnība, ka saaukstēšanās biežāk parādās tiklīdz temperatūra nokrīt zem nulles atzīmes un zemi pārklāj sniegs. Tomēr nav zinātnisku pierādījumu tam, ka pastāv sakarība starp aukstu laiku un saaukstēšanās biežāku izplatību mājās vai darba vietā. Gada vēsajā periodā, kas parasti sākas oktobrī un reizēm ilgst līdz pat aprīlim, cilvēki daudz vairāk laika pavada noslēgtās telpās kopā ar citiem cilvēkiem – kolēģiem, draugiem, sabiedriskā transporta lietotājiem vai citiem. Turklāt aukstākajā sezonā ir arī gada garākās brīvdienas un iedzīvotājiem nozīmīgi svētki, kuri parasti pulcē vienuviet daudz cilvēkus iekštelpās, nevis ārā, dabā.

2.    Būšana slapjam aukstumā padara tevi slimu

Daži apgalvo, ka došanās ārā aukstumā, kad kāda tevis daļa ir slapja, piemēram, tavi mati pēc dušas, var ievērojami palielināt iespēju iegūt saaukstēšanos. Šim pieņēmumam parasti ir raksturīgs apgalvojums – jo vairāk slapjš cilvēks ir, jo lielākas ir iespējas saslimt. Tā tomēr nav patiesība. Lai gan ārējais slapjums var izraisīt ķermeņa iekšējās temperatūras straujāku krišanos, pakļaujot cilvēku hipotermijai, ir maz ticams, ka tas palielinās saaukstēšanās varbūtību. Atceries, ka saaukstēšanos izraisa vairāku faktoru kopums un šajā procesā noteicošie ir vīrusi, nevis temperatūra.

3.    Antibiotikas var operatīvi palīdzēt

Brīdī, kad esi saaukstējies un izjūti paaugstinātu temperatūru, sāpošu galvu, iesnas vai klepu, kas ilgāku laiku nemazinās, ir saprotams, ja vēlies ātras iedarbības zāles, kas mazinātu saaukstēšanās simptomus. Diemžēl nav tādu vielu, kas var ātrā laikā izārstēt slimību, un antibiotikas nav izņēmums. Lai gan ir taisnība, ka antibiotikas var atstāt vērā ņemamu ietekmi uz daudzām slimībām, kurām ir raksturīgas konkrētas īpašības, tās nevar daudz palīdzēt saaukstēšanās apturēšanā. Saaukstēšanās ir vīrusu augšējo elpceļu infekcija, ko izraisa bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes un olbaltumvielām, un tā nevar tikt ietekmēta ar antibiotikām. Infekcija, kas saistīta ar saaukstēšanos nevar būt uzveikta, ja esi lietojis antibiotikas, organismam nepieciešams cīnīties ar infekciju pašam. Lai tam palīdzētu, mēs varam ārstēt slimības simptomus, izmantojot zināmās metodes, taču rezultātā mēs tikai novēršam bīstamākās blakusparādības, kas rodas saaukstēšanās gadījumā. Tā ir mūsu imūnsistēma, kas veic būtiskāko uzdevumu un uzvar cīņā ar saslimšanu.

4.    C vitamīna uzņemšana palīdz izveseļoties

Vairākās paaudzēs mēs esam cieši saistījuši C vitamīna uzņemšanu un tā avotus (citrusaugļi, dražejas, tabletes) ar saaukstēšanos. Lai gan pietiekama C vitamīna daudzuma uzņemšana var palīdzēt izvairīties no saaukstēšanās tās sākuma stadijā, (uzlabojot mūsu imūnsistēmu), tā nevar daudz ietekmēt organisma cīnīšanos ar saaukstēšanos. Nav tādu pētījumu, kas apstiprinātu, ka C vitamīns cilvēka organismā mazina saaukstēšanās simptomus, kad tie jau ir radušies. Tu vari baudīt greipfrūtu vai apelsīnu sulu, kamēr esi saaukstējies, tomēr nav vērts gaidīt, ka tā palīdzēs ātrā laikā uzveikt konkrēto slimību.

5.    Piena dzeršana kaitēs saaukstēšanās laikā

Daži cilvēki uzskata, ka uzņemt piena produktus, piemēram, pienu vai sieru, saaukstēšanās laikā ir nevēlami, un tas padara situāciju vēl sliktāku. Tomēr šim apgalvojumam nav zinātnisku pierādījumu, jo piena produktiem nav nekāda sakara ar saaukstēšanos. Piena dzeršana neietekmē deguna gļotādas kairināšanu. Pat ļoti liela piena daudzuma izdzeršana nemaina to, cik iekaisis ir cilvēka deguns. Tu vari droši dzert pienu, kamēr esi slims, neuztraucoties par slimības simptomu saasināšanos. Labākais šķidrums, ko patērēt, kamēr esi saaukstējies, tomēr varētu būt ūdens, kas palīdzēs uzturēt organismā pietiekami daudz šķidruma un palīdzēs cīņā ar infekciju.

6.    Gripas vakcīna var padarīt slimu

Iestājoties aukstākam laikam, medicīnas eksperti iesaka vakcinēties pret gripu, kas var pasargāt no konkrētās slimības un novērst tās tālāku izplatīšanos. Tā kā gripas vakcīna satur niecīgus daudzumus vīrusu, kas izraisa gripu, daudzi cilvēki domā, ka tā var izraisīt saaukstēšanos. Tomēr nav pierādījumu, kas to pierādītu. Gripas vīrusa daudzums vakcīnā ir tik niecīgs, ka tas nevar nozīmīgi negatīvi ietekmēt organismu.