5 veidi, kā tehnoloģijas ietekmē mūsu fizisko un garīgo veselību
Mūsdienu cilvēka dzīve nav iedomājama bez tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem. Vai tie ietekmē mūsu fizisko un garīgo veselību?
"Nepārtrauktās pārbaudīšanas" sindroms
Pēdējās desmitgades tehnoloģiskais progress ir radījis "nepārtraukto pārbaudītāju" – cilvēku, kas visu laiku, gandrīz vai ar apsēstību pārbauda e-pastus, ziņojumus un sociālo tīklu profilus. Ir izpētīts, ka šāda konstanta parādība ir saistīta ar augsta stresa līmeņa veidošanos.
Cilvēki, kas visu laiku pārbauda sociālos tīklus, biežāk jūtas atsvešināti no ģimenes, pat atrodoties tai blakus. Turklāt viņi bieži vien izvēlēsies nesatikt draugus un ģimeni klātienē, dodot priekšroku saziņai internetā.
Daudzi pētījumi ir atklājuši – jo vairāk laika cilvēks pavada sociālajos tīklos, jo vairāk palielinās risks saslimt ar depresiju. Tas, savukārt, rada jautājumu: vai nelaimīgi cilvēki biežāk lieto sociālos tīklus, vai arī tiem tiešām ir negatīva ietekme uz cilvēka pašsajūtu?
Laimes izjūta
Indiānas Universitātes pētnieki atklājuši tā saucamo "draudzības paradoksu", ko pieredz sociālo tīklu lietotāji. Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku ir mazāk populāri sociālajos medijos nekā viņu draugi, un tas var radīt laimes izjūtas samazināšanos.
Kopumā pētījumā atklāts, ka sociālo tīklu lietotāji var pastiprināti izjust sociālo neapmierinātību, kas rodas, salīdzinot savu laimes izjūtu un popularitāti ar saviem draugiem.
Izolētība no apkārtējās vides
Tas, cik ilgs laiks tiek pavadīts sociālajos tīklos, arī var ietekmēt garīgo veselību. Pitsburgas universitātes Medicīnas skolas zinātnieki atklāj – jo ilgāku laiku cilvēki vecumā no 19 līdz 32 gadiem pavada internetā, jo lielāka iespēja, ka viņi kļūs sociāli izolēti.
Pētījuma vadītājs profesors Braiens A. Primaks uzsver, ka tā ir ļoti nozīmīga problēma, ko vajadzētu pētīt un risināt, jo garīgās veselības problēmas jauniešu vidū pašlaik ir epidēmiskos apmēros.
Depresija
Pitsburgas universitātes Medicīnas skolā tika veikts vēl viens pētījums, kas parādījis to, ka cilvēki, kas bieži pārbauda sociālos tīklus, ir 2,7 reizes vairāk pakļauti saslimšanai ar depresiju. Vairāk nekā ceturtā daļa respondentu uzrādīja augstus depresijas indikatorus.
Tomēr pētnieki norāda, ka nebūt nav pilnībā jāatsakās no sociālajiem tīkliem; vienkārši izmainot savu uzvedību internetā un ņemot pārtraukumus tīklu lietošanā, iespējams uzlabot savu pašsajūtu.
Bērni, ģimene un digitālā saziņa
Vecākiem bieži vien nākas strīdēties ar bērniem, cenšoties samazināt laiku, ko bērns pavada pie datora ekrāna. Vecāku kontroles svarīgumu apstiprina tādas līdz šim pierādītas saiknes kā saistība starp internetā pavadīto laiku un runas traucējumiem maziem bērniem, saistība starp atkarību no mobilā telefona un depresiju, trauksmi skolas vecuma bērnu vidū, kā arī telefonu ekrānu ietekme uz miega kvalitāti.
Tomēr ne vienmēr pie ekrāna pavadītais laiks negatīvi ietekmēs bērnu. Kā lasāms žurnālā "Psychological Science", mērena datora izmantošana nekādā veidā neietekmē jauniešu veselību.
Par spīti potenciālajiem riskiem garīgās veselības uzturēšanā, pēdējo gadu tendences uzrāda, ka tehnoloģiju izmantošana arvien palielinās, tāpēc augstāk minētās problēmas visticamāk tik ātri nepazudīs, kā arī cilvēku ieradumi nemainīsies.
Tā kā digitālā saziņa caurvij visus mūsu dzīves aspektus, pilnīga atteikšanās no sociālajiem tīkliem nebūs korekts risinājums. Pētījumi liecina, ka pēkšņa atteikšanās no uzturēšanās internetā var kaitēt sirdsdarbībai un palielināt asinsspiedienu.
Mūsdienu dzīve palielina risku iegūt dažādas fiziskas un garīgas problēmas, taču, saglabājot balansu starp tiešsaistes un reālo pasauli, iespējams uzturēt savu garīgo veselību kārtībā.
