5 pozitīvas lietas, kas ar tavu ķermeni notiek pēc treniņa
Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē ķermeni, ļauj vairot darba produktivitāti un sniedz virkni citu priekšrocību, uzlabojot gan veselību, gan pašsajūtu. Katram ieteicams izvēlēties tās aktivitātes, kuras pašam liek justies labāk un šķiet vistīkamākās, tomēr jāņem vērā, ka cilvēkam, kurš iepriekš ilgu laiku nav bijis fiziski aktīvs, pārāk intensīvi uzsākti treniņi var arī kaitēt. Dažas fiziskās aktivitātes ļauj just pozitīvas pārmaiņas jau pavisam ātri, savukārt citiem treniņiem nepieciešama izteikta regularitāte, un uzlabojumus pieredz tikai tie indivīdi, kuri neapstājas pie pirmajām grūtībām, bet turpina sevi pilnveidot.
Ķermeņa izskata un vispārējās veselības uzlabošanās
Tie, kuri ar treniņiem nodarbojas regulāri, var novērot izmaiņas savā izskatā. Lai arī vizuāli pievilcīgs ķermenis nenozīmē to, ka organisms ir vesels, liekā svara zudums un slaids augums palielina cilvēka pašapziņu un nāk par labu veselībai. Zinātnieki ir izpētījuši, ka lielākoties sievietes izteiktāk izjūt vizuālās atšķirības savā izskatā nekā vīrieši, jo daiļā dzimuma pārstāvēm salīdzinoši biežāk ir raksturīga nepatika pret sava ķermeņa izskatu. Nepievilcīgs paštēls var negatīvi ietekmēt sievietes psiholoģisko un fizisko veselību, tostarp radīt paaugstinātu depresijas, zema pašvērtējuma un ēšanas traucējumu rašanās risku. Treniņi var mazināt un novērst šīs negatīvās izpausmes.
Pozitīva ietekme uz smadzeņu funkcijām
Pat minimāla fiziskā slodze un treniņi var jūtami ietekmēt smadzeņu fizioloģiju. Pētījumi apstiprina, ka viena vingrinājumu sesija spēj palielināt smadzeņu garozas aktivitāti, kas atbild par atmiņu, uzmanību un darbību veikšanas funkciju. Treniņu rezultātā izdalās dopamīns, kā arī īpašs proteīns, kas ir nozīmīgs esošo neironu uzturēšanā un jaunu radīšanā. Tāpat fiziskās aktivitātes palielina laktātu daudzumu asinīs, kas nepieciešams visu smadzeņu daļu darbībai.
Garastāvokļa uzlabošanās
Pētījumi liecina, ka arī tādas aktivitātes kā skriešana vai braukšana ar velosipēdu palielina serotonīna, dopamīna un noradrenalīna daudzumu organismā. Šie neirotransmiteri darbojas kā antidepresanti un labvēlīgi ietekmē noskaņojumu. Treniņi var palīdzēt attīstīt vizuālo uztveri un kreatīvo domāšanu, kas var būt noderīga arī problēmu risināšanā.
Stresa mazināšanās
Pat viena treniņu sesija var mazināt stresa hormona – kortizola, iedarbību uz organismu. Kortizols, kas ir viens no virsnieru garozas glikokortikoīdu grupas hormoniem, stimulē glikozes izdali no aknām, tauku izdali no taukaudiem un aminoskābju izdali no muskuļiem. Šādā veidā tiek nodrošināta stresa reakcijai nepieciešamā enerģija. Papildus tam stresa mazināšanās var labvēlīgi ietekmēt atmiņu. Šī iemesla dēļ zinātnieki iesaka veikt fiziskus treniņus pirms tādu darbību veikšanas, kas prasa daudz uzmanības.
Izvairīšanās no saslimšanām un ātrāka atveseļošanās
Pat minimāli fiziskie treniņi var pasargāt organismu no vairākām slimībām. Papildu tam, ka paaugstināts neirotransmiteru daudzums cilvēkam, kurš cieš no depresijas, var palīdzēt to pārvarēt, smadzeņu darbības uzlabošanās var palīdzēt indivīdam tikt galā ar uztveres traucējumiem. Tāpat fiziskās aktivitātes ļauj izvairīties no veselības traucējumiem, kas rodas novecojot.
