5 padomi, lai bērns jauno mācību gadu uzsāktu droši: Iesaka eksperte
Vasaras izskaņā skolēni atgriežas pilsētā no vasaras brīvlaika, un daudzi jau pavisam drīz uzsāks pirmās patstāvīgās gaitas. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ik gadu izmaksā apjomīgas atlīdzības par traumām, ko bērni gūst ceļu satiksmes negadījumos un dažādās sadzīviskās situācijās, tāpēc jaunā mācību gada gaidās aicina autovadītājus būt īpaši uzmanīgiem, bet vecākus – pārrunāt ar bērniem galvenos ceļu satiksmes noteikumus un pareizu rīcību neikdienišķos apstākļos, kad vecāku nav tuvumā, lai ceļš uz skolu un mājup no tās bērniem būtu drošs.
Ceļu satiksmes noteikumi jāatkārto katru gadu!
“Bērni ir neaizsargātākie satiksmes dalībnieki – gājēji, velobraucēji vai pasažieri, un pieaugušie ir atbildīgi par bērnu drošību satiksmē. Ik gadu uz rudens pusi, kad bērni atgriežas no vasaras brīvdienām, aicinām autovadītājus būt ļoti uzmanīgiem – bērniem pa vasaru var piemirsties pat paši elementārākie drošības noteikumi, tāpēc uz ceļa, sevišķi bērnudārzu un skolu tuvumā, jābūt īpaši vērīgiem. Taču pieaugušo atbildība ir arī tas, lai bērni zinātu, kā jāuzvedas uz ielas, un katru rudeni ir vērts atkal un atkal pārrunāt dažādus drošības aspektus – īpaši ar bērniem, kuri uzsāk patstāvīgas gaitas un uz skolu iet bez pieaugušo pavadības,” stāsta BALTA Personu apdrošināšanas produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Kā liecina Valsts policijas dati, biežākie iemesli ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti bērni, ir sarkanās gaismas neievērošana un pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Ja ar otro vairāk grēko autovadītāji, sarkano gaismu mēdz neievērot arī paši bērni.
Saskaņā ar apdrošinātāja pēdējo gadu datiem par katru ceļu satiksmes negadījumu, kurā traumas guvis bērns, izmaksāts vidēji vairāk nekā 700 eiro, un ap 200 eiro par katru bērna gūtu sadzīves traumu. Tomēr smagākos gadījumos izmaksātās atlīdzības mērāmas daudzos tūkstošos eiro. “Pagājušā gada septembrī mūsu pieredzē bija gadījums, kad 16-gadīgam jaunietim, piedaloties ceļu satiksmē ar riteni, uzbrauca automašīna. Rezultātā jaunietim bija smadzeņu satricinājums, lauzts atslēgas kauls un ribas. Atlīdzībā izmaksājām 1200 eiro par pašu traumas faktu, 705 eiro par medicīnas izdevumiem un papildus 330 eiro par slimnīcā pavadītajām dienām. Kopā jaunietim apdrošināšanas atlīdzībā tika izmaksāti 2235 eiro. Ja šī ceļu satiksmes negadījuma rezultātā jaunietim būtu piešķirta invaliditāte, izmaksu apmērs palielinātos līdz pat 20 000 eiro,” stāsta eksperte.
Eksperte uzsver, ka no daudziem nelaimes gadījumiem ir iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām – pārrunājot ceļu satiksmes noteikumus, pārliecinoties, ka bērnam ir atstarotājs, atgādinot, kāda rīcība ir vai nav pieļaujama sporta zālē vai bērnu rotaļlaukumos. “Ja nelaimes gadījums jau noticis, tas visbiežāk nozīmē maksas pakalpojumu medicīnu. Papildus tam nāk klāt arī izdevumi par medikamentu iegādi un rehabilitācijas pakalpojumiem (masāža, vingrošana, fizioterapeita pakalpojumi u. c.), kas ir sevišķi nozīmīgi, lai atjaunotu kustību funkcionalitāti pēc ģipša imobilizācijas. Tāpat arī nopietnāku traumu gadījumā nereti vienam no vecākiem jāņem slimības lapa vai jāmeklē aukle bērna pieskatīšanai, tāpēc apdrošināšana var palīdzēt vecākiem saņemt pienācīgu finansiālo palīdzību šādos gadījumos,” norāda eksperte.
Apdrošinātājs par bērnu gūtām traumām 2021. gada augustā un septembrī izmaksājis teju 50 000 eiro. Lai gan Latvijā bērniem medicīniskos izdevumus sedz valsts, traumas ir smagas ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, tāpēc vecākiem jārunā ar bērniem gadu no gada, lai risku mazinātu.
Apdrošinātājs sadarbībā ar Valsts policiju iesaka vecākiem pirms jaunā mācību gada sākuma ņemt vērā dažus noderīgus padomus un pārrunāt ar bērniem ar drošību saistītus jautājumus.
Valsts policija sadarbībā ar Pašvaldības policiju visu septembri strādā pastiprinātā režīmā, kontrolējot gan ātrumu, gan drošu bērnu pārvadāšanu un citu ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, tomēr policijā uzsver – liela daļa darba nelaimju novēršanai ir veicama mājās, pārrunājot ar bērniem drošības riskus. Tāpat ikdienā var gadīties arī citas neierastas situācijas, piemēram, bērns nokavē ierasto autobusu vai vilcienu, pazaudē biļeti vai mobilo telefonu, apmaldās vai satiek svešinieku ar nelāgiem nodomiem. Ja rīcības scenāriji šādās situācijās ir savlaicīgi pārrunāti, pastāv lielāka iespēja, ka bērns neapjuks un zinās, kā rīkoties, lai droši nokļūtu galamērķī.
Drošs maršruts uz skolu un uz mājām. Rūpīgi izplānots maršruts no mājām līdz skolai un atpakaļ palīdzēs bērnam droši nokļūt galamērķī, sevišķi tad, ja bērns tik tikko uzsācis patstāvīgas gaitas. Lai bērns vieglāk atcerētos maršrutu, ieteicams to sadalīt vairākos posmos un izcelt svarīgākās detaļas un objektus, kas var palīdzēt to atcerēties, piemēram, veikals, baznīca u. c. Katrā maršruta posmā vajadzētu identificēt galvenos drošības riskus: pareiza gājēju pārejas šķērsošana, ietves drošā un nedrošā puse, bīstamākie ceļa posmi, apmaldīšanās riski, pamestas ēkas utt. No maršrutiem, kur ir pamestas mājas, neapdzīvotas vietas, aizauguši parki u. tml., ja vien iespējams, labāk izvairīties. Vecākiem vajadzētu pārrunāt ar bērnu, kāpēc šādas vietas ir bīstamas un kur un kā meklēt palīdzību, ja tāda nepieciešama.
Ja bērnam tomēr gadījies apmaldīties, jāzvana vecākiem. Tāpēc noderēs iepriekš sagatavota un bērnam zināmā vietā somā noglabāta vecāku vizītkarte, kurā norādīts vecāku vārds, telefona numurs un skola, kurā bērns mācās. Ja bērnam nav sava mobilā telefona, būtu jādodas uz tuvāko drošo vietu un jāvēršas pie uzticama pieaugušā, piemēram, policista, cilvēka ar citu bērnu, veikala, pasta vai skolas darbiniekiem u. tml.
Ceļu satiksme. Noteikti vajadzētu pārrunāt ar bērniem, ka iela jāšķērso pa gājēju pāreju vai pie gājēju zaļās gaismas signāla luksoforā. Turklāt vienmēr pirms ceļa šķērsošanas ir jāpaskatās pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi. Tāpat ir jāpārliecinās, vai visi transportlīdzekļi patiešām ir apstājušies. Ceļu nedrīkst šķērsot vietā, kur ir nožogojums vai barjera! Arī vilciena sliedes drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās – pa gājēju tiltiem, gājēju pārejām, dzelzceļa pārbrauktuvēm. Vienmēr pirms sliežu šķērsošanas ir jāapstājas un jāpārliecinās, vai nebrauc vilciens. Ja tuvojas vilciens un ir aizvērta dzelzceļa pārbrauktuve, nekādā gadījumā nedrīkst to šķērsot!
Svarīgi, lai bērns visu uzmanību veltītu apkārt notiekošajam. Tāpēc maršruta laikā nevajadzētu lietot mobilo tālruni – spēlēt spēles, rakstīt īsziņas, pētīt sociālo tīklu ierakstus, austiņās klausīties mūziku u. tml. Un būtiski – nekad nevajag steigties, lai kājas nesapītos un mazais nepakristu!
Savukārt vecākiem jāatceras par drošu bērnu pārvadāšanu. Visām transportlīdzeklī esošajām personām ir jābūt piesprādzētām, un atvasēm atkarībā no vecuma un auguma ir jāsēž atbilstoša bērnu sēdeklītī vai uz paliktnīša. Tas, ka skola vai bērnudārzs atrodas “tepat aiz stūra”, neatbrīvo transportlīdzekļa vadītāju no atbildības par pasažieru drošību!
Atstarojoši elementi. Tumšā laikā obligāti jālieto gaismu atstarojošs apģērbs vai veste. Ja bērns brauc ar velosipēdu, galvā obligāti jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, velosipēdam ir jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, un bremzēm jābūt darba kārtībā. Tāpat der atcerēties, ka braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts no 14 gadu vecuma ar derīgu velosipēdista vadītāja apliecību. Ar tiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu. Ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, noteikti jāatceras, ka priekšroka ir gājējiem, un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus.
Sabiedriskais transports. Vecākiem vienmēr vajadzētu pārliecināties, ka bērnam ir derīga sabiedriskā transporta biļete vai līdzi ir pietiekami daudz naudas, lai to iegādātos. Tāpat bērnam ir labi jāpazīst savas sabiedriskā transporta pieturas – kurā jāiekāpj un kurā jāizkāpj. Labs palīgs ir apkārtējās vides objekti un citi orientieri. Ja bērns nokavē izkāpšanu un pabrauc garām vajadzīgajai pieturai, viņam nekavējoties ir jāvēršas pie transportlīdzekļa vadītāja un jālūdz palīdzība. Bēt, ja pietura atrodas nomaļā vietā, piemēram, ārpus pilsētas vai šosejas malā, vecākiem vai vecākajiem brāļiem un māsām mazāko bērnu vajadzētu sagaidīt, lai ceļš līdz mājām būtu pavisam drošs.
Sastapšanās ar svešiniekiem. Ja svešs cilvēks uzrunā bērnu, uzmācas, seko, piedāvā kaut kur doties kopā, piedāvā mantas vai gardumus, bērnam ir jāizvairās no sarunas un jādodas uz drošu vietu, piemēram, veikalu vai skolu, kur ir citi cilvēki. Bērnam par radušos situāciju noteikti jāizstāsta arī vecākiem. Ja svešinieks norāda, ka pazīst bērna vecākus un aicina doties līdzi, noderēs ģimenē izdomāta parole, kuru zina tikai vecāki un bērns. Būtiski, lai šo paroli patiešām zinātu tikai vecāki un bērns! Tāpat šādā situācijā bērnam noteikti vajadzētu piezvanīt vecākiem, lai pārliecinātos par drošību. Ja bērnam kāds dara pāri, viņam ir jāpievērš apkārtējo uzmanība, skaļi kliedzot, pretojoties un saucot palīgā.
