Daudzi seniori ir pārliecināti, ka viņu vecumā fiziskās aktivitātes vairs nav iespējamas, taču šāds uzskats ir kļūdains. Novecošana nav šķērslis, lai uzturētu ķermeni lieliskā formā un tonusā, justos vesels un laimīgs. Svarīgi saprast, ka dzīves pilnbriedā aktīvam dzīvesveidam ir īpaši būtiska nozīme. Pateicoties regulāriem treniņiem, iespējams saglabāt locītavu elastību un pat palēnināt novecošanās procesu. Tāpat fiziskās aktivitātes ļauj saglabāt prāta asumu, atmiņu, reakciju un lielisku noskaņojumu. Cilvēks, kas nodarbojas ar sportu, kļūst enerģiskāks un spēj ātrāk uzveikt dažādu saslimšanu simptomus. 

1. mīts: Uzsākt aktīvu dzīvesveidu senioru vecumā jau ir par vēlu

Nekad nav par vēlu sākt nodarboties ar sportu un rūpēties par savu veselību! Turklāt cilvēki, kas uzsāk treniņus vēlākā vecumā, bieži parāda daudz labākus psihiskās un fiziskās veselības rezultātus nekā gados jaunāki cilvēki. Dažādi vingrinājumi un spēka treniņi palīdz izskatīties un justies jaunākam, ilgāk saglabāt enerģiju. Regulāras fiziskās aktivitātes samazina risku saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, Alcheimera slimību (centrālās nervu sistēmas saslimšanu) un demenci (atmiņas traucējumiem), sirdskaitēm, diabētu, asinsspiediena saslimšanām un aptaukošanos, kas ir daudzu veselības problēmu veicinošais faktors. Nodarbības ar sportu var ne tikai palīdzēt ilgāk saglabāt spēku un dzīves enerģiju, kas līdz ar novecošanos vairumā gadījumu pazūd, bet arī uzlabot kopējos veselības rādītājus.

2. mīts: Treniņi dzīves pilnbrieda vecumā nav droši

Patiesībā sportiskās aktivitātes samazina iespējamo traumu risku ikdienas dzīvē, jo, pateicoties tām, locītavas kļūst stiprākas un lokanākas, tāpat uzlabojas koordinācijas spējas un samazinās osteoporozes (hroniskas kaulu slimības) un kaulu lūzuma risks. 

Viens no īpaši efektīviem sporta veidiem, kas palīdz saglabāt koordināciju un līdzsvaru, ir taidzi – ķīniešu kaujas mākslas veids, kas māca ne tikai to, kā sevi aizstāvēt, bet galvenokārt ļauj uzlabot veselību un pareizi izkustināt savu ķermeni. Šī kaujas māksla ir piemērota ikvienam neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa. To iespējams pielāgot arī cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Taidzi pamatā ir dziļas elpošanas vingrinājumi, koncentrēšanās un koordinācijas spēju uzlabošana, veicot lēnus vingrinājumus. Taidzi ir sava veida meditācija, kas vienlaikus ļauj uzturēt ķermeņa formu, saglabāt tonusu un enerģiju.

3. mīts: Neesmu vairs tik spēcīgs, lai veiktu vingrinājumus

Ja tu ciet no kādas hroniskas saslimšanas, piemēram, artrīta, diabēta vai sirds slimības – regulāras fiziskās aktivitātes tavu veselības stāvokli nepasliktinās, bet gan tieši pretēji – ļaus justies veselākam. Atceries, ka vecums pats par sevi nav šķērslis fizisko vingrinājumu veikšanai. Tomēr pirms sporta aktivitāšu uzsākšanas noteikti konsultējies ar savu ģimenes ārstu, kas sniegs ieteikumus par to, kādas fiziskās aktivitātes tev būs piemērotākas.

4. mīts: Sporta zāle ir domāta tikai jauniešiem

Neviens nav uzstādījis vecuma ierobežojumus sporta zāles apmeklējumam. Ja tomēr izjūti diskomfortu, atrodoties jauniešu vidū, aprunājies ar sporta kluba administratoru. Ļoti iespējams, ka noteiktos laikos nodarbības apmeklē arī tava vecuma cilvēki. Atrodi tādas nodarbības un grupu, kurā jutīsies komfortabli!

5. mīts: Abonements uz sporta zāli ir "dārgs prieks"

Iespējams, taču fiziskos vingrinājumus var veikt arī ārpus sporta zāles. Arī pastaiga dabā ir ļoti vērtīga slodze tavam organismam – tas ir daudz veselīgāk nekā pavadīt laiku, atpūšoties krēslā vai dīvānā. Arī vingrošanas hanteles vari aizvietot ar mājās esošiem priekšmetiem, piemēram, plastmasas pudelēm, kas piepildītas ar ūdeni. Tāpat tiek piedāvātas arī dažādas bezmaksas nodarbības, kas paredzētas tieši gados vecākiem cilvēkiem.

Atceries, veselība ir tikai mūsu pašu rokās, un fiziskās aktivitātes neatkarīgi no vecuma ir drošs solis ceļā uz lielisku pašsajūtu un stiprāku veselību! Taču, ja tomēr šaubies, vai tavs veselības stāvoklis ir piemērots regulārai fiziskai slodzei, konsultējies ar savu ģimenes ārstu.