Infarkta jeb sirdslēkmes cēlonis ir sirds artēriju nosprostošanās, kā rezultātā viena sirds daļa nesaņem asins apgādi, un mirst daļa sirds šūnu. Ja asins plūsma netiek ātri atjaunota, rodas neatgriezenisks smadzeņu bojājums un var iestāties nāve.

Saskaņā ar statistiku infarkts ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Faktori, kas palielina sirdslēkmes iespējamību nākotnē, ir dažādas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, aritmija, augsts asinsspiediens un holesterīna līmenis, kā arī smēķēšana, taču speciālisti norāda, ka infarkta risku veicina arī dažādi ikdienišķi ieradumi.

Ņem vērā: Par infarktu liecina pēkšņas sāpes vai dedzinošas, žņaudzošas sajūtas krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums, svīšana, trauksme, reiboņi, nespēks, slikta dūša, vemšana un periodiski runas un redzes traucējumi. Atsevišķos gadījumos infarkta pacients var nepiedzīvot intensīvas sāpes, taču novērot citus sirdslēkmes simptomus. Ja atpazīsti infarkta pazīmes sev vai kādam no tuviniekiem, nekavējoties izsauc neatliekamo palīdzību. Infarkta gadījumā no svara ir katra minūte!

Tu pastāvīgi zaudē savaldīšanos

Austrālijas universitātes zinātnieki izvaicāja teju 400 cilvēkus, kas bija pārcietuši sirdslēkmi,  lūdzot raksturot viņu pašsavaldības līmeni pirms infarkta simptomiem. Pētnieki noskaidroja, ka cilvēkam ir 8,5 reizes lielāka iespējamība piedzīvot infarktu divu stundu laikā pēc dusmu uzliesmojuma, turklāt jo biežāk cilvēks zaudē savaldību, jo lielāks ir paredzamais sirdslēkmes risks nākotnē. Kādā citā pētījumā, kura laikā novēroti vairāk nekā 1000 jaunu vīriešu, secināts, ka tos pētījuma objektus, kas uz jebkāda veida stresu reaģē ar dusmām un zaudē savaldīšanos, agrīns infarkts piemeklē piecas reizes biežāk nekā tos, kas stresa situācijas uztver mierīgāk. Izjūtot spēcīgas negatīvas emocijas, paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz sirds-asinsvadu veselību.

Tu pavadi lielāko dienas daļu, lūkojoties ekrānā

Londonas Universitātes koledžas pētījumā secināts, ka tiem cilvēkiem, kas vairāk nekā četras stundas dienā pavada, skatoties televizoru vai strādājot pie datora, ir par 125% lielāks risks saslimt ar dažādām sirds slimībām, tai skaitā infarktu. Ilgstošas sēdēšanas laikā organismā noārdās noteikti enzīmi, kas palīdz sašķelt taukus un novērst artēriju aizsprostošanos, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums sirds un asinsvadu veselībai. Ja lielāko dienas daļu pavadi, sēžot pie rakstāmgalda, tev vajadzētu doties īsā pastaigā ik pēc 20 minūtēm. Brīvajos brīžos centies pēc iespējas vairāk laika veltīt fiziskajām aktivitātēm un izmanto katru iespēju nedaudz izkustēties.

Tu guli mazāk nekā sešas stundas

Japānas apgabala Točigi medicīnas universitātes pētījumā noskaidrots, ka tiem cilvēkiem, kas regulāri guļ mazāk nekā sešas stundas diennaktī, ir piecas reizes lielāks risks piedzīvot infarktu nekā tiem, kas miegam atvēl septiņas vai astoņas stundas dienā. Veselīgs miegs ļauj organismam atjaunoties un veicina tā spēju pilnvērtīgi darboties, ja gulēsi mazāk nekā ķermenim nepieciešams, cietīs ne vien tava pašsajūta, bet arī veselība, tai skaitā sirds un asinsvadu sistēma.

Tu pastāvīgi uzturies vietās, kur ir piesārņots gaiss

ASV pilsētas Bostonas zinātnieki noskaidroja, ka, pavadot divas stundas piesārņotā gaisā, infarkta risks paaugstinās par 48%, savukārt, uzturoties piesārņojumā diennakti – sirdslēkmes risks pieaug par 69%. Pasaules Veselības Organizācija uzsver, ka gaisa piesārņojums kļuvis par vienu no galvenajiem plaušu un sirds slimību cēloņiem – transports, enerģijas ieguve, rūpniecības un lauksaimniecības emisijas, dzīvojamās vides apsilde un citi piesārņojuma avoti izdala gaisā neskaitāmas ķīmiskas un kancerogēnas vielas, kas negatīvi ietekmē cilvēka organismu. Neskatoties uz to, ka tiek veikti dažādi priekšdarbi piesārņojuma mazināšanai, pastāvīga uzturēšanās pilsētvidē ievērojami veicina dažādu sirds slimību, tai skaitā infarkta iespējamību.

Tu lieto pārmērīgi daudz sāls

Pārmērīgs daudzums sāls paaugstina asinsspiedienu, kas, savukārt, ir viens no galvenajiem insulta riska faktoriem. Ņem vērā, ka pat tad, ja nepievieno sāli ēdienam pats, tu, iespējams, tāpat uzņem pārlieku lielu diennakts devu. Ievērojams daudzums sāls atrodams dažādos ikdienas produktos, tai skaitā saldētajā pārtikā, dažādos pusfabrikātos, neveselīgajās uzkodās un citos. Pirms iegādājies pārtiku lielveikalā, izpēti tā etiķeti un dod priekšroku veselīgākajai alternatīvai.

Foto: pixabay.com