Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko organismā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un audu šūnas. Ķermeņa hormoniem jābūt līdzsvarā – pārmērīgs vai nepietiekams hormonu daudzums veicina dažādus veselības traucējumus, tai skaitā svara pieaugumu.

Hormonālo traucējumu cēlonis visbiežāk ir vairāku faktoru kopums. Mūsu hormonālo sistēmu  ietekmē hroniskas saslimšanas, veselības problēmas, pastāvīgs stress, uzturs, ārējā vide un citi faktori. Ja novēro hormonu disbalansam raksturīgos simptomus, vērsies pēc palīdzības pie speciālista – lai atgūtu dzīves kvalitāti, hormonālajiem traucējumiem nepieciešama atbilstoša ārstēšana.

Hipotireoze

Hipotireoze rodas tad, ja vairogdziedzeris izstrādā nepietiekamu daudzumu hormonu, kā rezultātā cieš teju visi ķermeņa orgāni un to funkcijas. Cilvēks jūtas miegains, pastāvīgi ir noguris, rodas gremošanas traucējumi un pasliktinās atmiņa. Saslimšanas gadījumā āda kļūst sausa, mati un nagi – trausli, iespējams novērot pastiprinātu matu izkrišanu. Pacientam parādās garastāvokļa traucējumi, kas var attīstīties depresijā, ir samazināts libido un pastāvīga salšanas sajūta. Tāpat hipotireozes slimnieks var piedzīvot neizskaidrojamu svara pieaugumu, turklāt lieki kilogrami nepazūd arī, ievērojot diētu vai nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm.

Paaugstināts insulīna līmenis

Insulīns ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas regulē ogļhidrātu maiņu un glikozes līmeni asinīs. Tas apstrādā uzņemto cukuru un pārvērš to enerģijā vai taukos.  Insulīna līmenis paaugstinās, ja cilvēks uzturā lieto pārmērīgu daudzumu neveselīgo ogļhidrātu – apstrādātos pārtikas produktus, saldinātus dzērienus vai mākslīgos saldinātājus, bet neuzņem pietiekami daudz olbaltumvielu, veselīgo tauku un šķiedrvielu. Tāpat insulīna līmeni ietekmē hronisks stress un citi neveselīga dzīvesveida faktori.

Ja insulīna līmenis ir paaugstināts, novērojami tādi simptomi kā sirdsklauves, pastiprināta svīšana, traucēta koncentrēšanās, vājums, trauksme, nogurums un uzbudinātība. Rodas maldīga izsalkuma sajūta, turklāt pastiprinās kāre pēc neveselīgas pārtikas – produktiem ar augstu cukura saturu. Hormonu disbalanss var veicināt saslimšanu ar insulīna rezistenci – stāvokli, kad ķermenis vairs nespēj pareizi reaģēt uz insulīnu. Šī saslimšana ir aptaukošanās, sirds-asinsvadu slimību un diabēta galvenais riska faktors.

Serotonīna disbalanss

Serotonīna līmenis spēj ietekmēt noskaņojumu, emocijas, atmiņas, pašapziņu, sāpju slieksni, apetīti, miega paradumus, gremošanas sistēmu un ķermeņa temperatūru. Šī svarīgā hormona ražošanu nodrošina saules gaisma, veselīgs, ar olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgs miegs. Savukārt serotonīna izsīkumu veicina hronisks stress un neveselīgi ieradumi. Kad organismā trūkst serotonīna, rodas pastiprināta kāre pēc produktiem, kas satur cukuru un cieti – vielas, kas stimulē hormona ražošanu.

Pārlieku liels kortizola daudzumus

Hroniska stresa ietekmē mūsu ķermenis izstrādā pastiprinātu daudzumu kortizola. Cilvēku arvien biežāk piemeklē garastāvokļa traucējumi, tai skaitā trauksme, depresija, spēku izsīkums, un gremošanas sistēmas problēmas, piemēram, kairināto zarnu sindroms. Dažādu hormonālo mijiedarbību rezultātā stress palielina apetīti, palēnina vielmaiņu, nogulsnē taukus vēdera zonā un noārda metaboliski aktīvos muskuļu audus.

Pārmērīgs daudzums estrogēna

Uzņemot pārtiku, kuras sastāvā ir toksiski pesticīdi, herbicīdi un augšanas hormoni, mūsu ķermenī uzkrājas pārmērīgs daudzums estrogēna. Šajā gadījumā sievietēm parādās izteikts pirmsmenstruālais sindroms, pārmērīgs daudzums ķermeņa tauku gurnu rajonā, kā arī grūtības atbrīvoties no liekā svara. Kā sievietēm, tā vīriešiem novērojams samazināts libido, atmiņas traucējumi, depresija, muskuļu masas zudums un palielināts vēdera tauku

Foto: pixabay.com