Fiziski simptomi, kas var liecināt par garīgu saslimšanu
Pētījumi apliecina, ka garīgās veselības problēmas spēj būtiski ietekmēt arī mūsu fizisko labsajūtu, veicinot dažādus nepatīkamus simptomus, kā arī mainot mūsu uzvedību un ieradumus, tādā veidā kaitējot kopējam veselības stāvoklim.
Aptaukošanās
Cilvēkiem ar smagām psihiskām saslimšanām, piemēram, šizofrēniju vai bipolārajiem traucējumiem, ir augstāks aptaukošanās risks. Zinātniskajā izdevumā World Psychiatry publicētā pētījumā apgalvots, ka tiem indivīdiem, kas sirgst ar šizofrēniju, aptaukošanās iespēja ir 3,5 reizes lielāka nekā veseliem cilvēkiem, savukārt tiem pacientiem, kam diagnosticēta depresija vai bipolārie traucējumi, šī iespēja palielinās 1,5 reizes. Svara pieaugums vairumā gadījumu saistāms ar ikdienas ieradumiem – pacienti reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un uzņem neveselīgu pārtiku, kas laika gaitā veicina aptaukošanos.
Nogurums
Izteikts nogurums un nespēks raksturīgs virknei dažādu slimību, tai skaitā psihiskām saslimšanām. Pacients var sūdzēties par hronisku nogurumu, zemu enerģijas līmeni un miega traucējumiem, turklāt pašsajūta neuzlabojas arī pēc ilgstošas atpūtas. Lai noskaidrotu precīzu simptomu cēloni, nepieciešams laikus meklēt palīdzību pie ārsta.
Hroniskas sāpes
Zinātnieki ir pārliecināti, ka pacienti ar hroniskām saslimšanām ir daudz vairāk pakļauti dažādām psihiskas dabas saslimšanām nekā veseli cilvēki. Piemēram, Hārvardas Medicīnas skolas speciālisti norāda, ka hroniskas sāpes veicina depresiju, savukārt depresijas radītās emocijas veicina sāpju intensitātes paaugstināšanos. Pētījuma rezultāti norāda, ka cilvēkiem, kas piedzīvo hroniskas sāpes, ir trīs reizes lielāks risks sasirgt ar psihiskām slimībām, bet pacientiem ar psihiskām saslimšanām ir trīs reizes lielāka iespēja piedzīvot hroniskas sāpes.
Deguna blakusdobumu infekcija
Izdevumā Psychology Today publicētā pētījumā secināts, ka aptuveni viena ceturtdaļa cilvēku ar hronisku deguna blakusdobumu infekciju vienlaikus cieš arī no depresijas. Zinātnieki apgalvo, ka šīs saslimšanas izraisītie blakusefekti, tai skaitā miega traucējumi, pastāvīgais diskomforts, sāpes, stress un alerģijas, veicina depresiju, turklāt depresijas izraisītās emocijas neļauj ķermenim pilnvērtīgi cīnīties ar saslimšanu, tādā veidā veidojot apburto loku.
Nelabums
Izdevumā Science Daily publicēta pētījuma ietvaros tika izmeklēti 62 000 indivīdu. 48% respondentu pastāvīgi saskārās ar kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumiem. 41% no šiem cilvēkiem tika diagnosticēta izteikta trauksme un hronisks stress, savukārt 24% bija depresija vieglā formā. Pētījuma autori apgalvo, ka slikta dūša, gremošanas traucējumi un citi līdzīgi simptomi cieši saistīti ar trauksmi un depresiju.
