3.maijs - Pasaules astmas diena
Šonedēļ, 3.maijā, jau 14. gadu arī Latvijā tiks atzīmēta Pasaules astmas diena, kuras mērķis ir izglītot un informēt par plaši izplatīto elpceļu saslimšanu – astmu -, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu galveno astmas ārstēšanas mērķi – spētu astmu kontrolēt.
Pasaules astmas dienas iniciatore un organizatore ir Pasaules astmas iniciatīvas organizācija, kas 1998. gada 11. decembrī pirmo reizi organizēja Pasaules astmas dienu. Pasaulē pirmajā Astmas dienā piedalījās vairāk nekā 35 valstis un toreiz Barselonā, Spānijā, notika arī pirmā pasaules mēroga astmas konference. Pasaules astmas dienas nemainīgs sauklis ir Lai ikviens var elpot! un Tu vari kontrolēt savu astmu.
Šogad, atzīmējot Pasaules astmas dienu, ir apvienojušās visas Latvijas plaušu speciālistu asociācijas un biedrības, lai kopīgiem spēkiem lūgtu atbildīgās institūcijas palielināt medikamentu kompensācijas procentu bērnu astmas un HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība) ārstēšanā.
Latvijā uzmanības centrā vēl ar vien ir mazie astmas pacienti, jo diagnoze astma ir vismaz 8% bērnu Latvijā. Turklāt 2009. gadā Latvijā 4,5% no visiem jaunajiem invaliditātes gadījumiem bērniem bija saistīti ar elpošanas orgānu slimībām un 4,3% no tiem bija tieši astmas dēļ.
Pasaulē apmēram 300 miljoni cilvēku savā ikdienā sadzīvo ar astmu. Latvijas Astmas un alerģijas biedrības veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka katrs trešais aptaujas dalībnieks ikdienā sadzīvo ar nelielu klepu. Tomēr šie skaitļi ir daudz lielāki, jo arvien vairāk ārstu uzsver, ka ir ļoti daudz neatklātu astmas gadījumu.
Astma ir hronisks elpceļu iekaisums, ko var izraisīt alergēni, vīrusi, stress, fiziska slodze un citi kairinātāji. Ja cilvēks, kuram ir astma, nonāk saskarē ar astmas alergēnu vai kairinātāju, saraujas bronhu sieniņu gludā muskulatūra un bronhi kļūst šaurāki, sākas iekaisums bronhu gļotādā, kura izklāj elpceļu iekšējo sieniņu, un sākas elpceļu gļotādas tūska, veidojas gļotains sekrēts. Hroniskais iekaisums un bronhu sašaurināšanās astmas pacientiem izpaužas kā klepus un čīkstēšana, spiedoša sajūta krūtīs.
Astmu vēl nevar pilnībā izārstēt, bet ar medikamentiem iespējams to labi ārstēt un efektīvi kontrolēt slimības gaitu, lai tā netraucētu ne mazam, ne lielam pacientam. Ja astma netiek ārstēta vispār vai netiek ārstēta pareizi, t. i., sekojot ārsta ieteikumiem, ar laiku var rasties neatgriezeniskas sekas – elpceļu deformācija, kas būtiski ietekmēs cilvēka dzīves kvalitāti. Nopietni, pastāvīgi elpošanas traucējumi, elpas trūkums ir tikai īpaši smagas un neārstētas astmas gadījumā.
Ilze Mežniece
