15 ķermeņa izmaiņas, ko nedrīkst ignorēt
Mūsu ķermenis nemitīgi mainās, dažādi reaģējot uz apkārtējo pasauli un notiekošajiem procesiem. Bieži vien mēs šīm pārmaiņām nepievēršam pienācīgu uzmanību, taču jebkuras izmaiņas liecina, ka tavā ķermenī kaut kas ir citādāk nekā parasti. Ieklausoties šajos brīdinājuma signālos un zinot, kas ir to pamatā, tu vari pasargāt sevi no nopietnām saslimšanām.
1. Jebkuras krūšu izmaiņas
Liela daļa sabiezējumu, kas rodas krūtīs, nav ļaundabīgi, taču tev tāpat jākonsultējas ar savu ginekologu, ja pamani kādu no šiem simptomiem:
• iedobumi, krokojumi vai citas izmaiņas uz krūšu ādas;
• jebkuras izmaiņas krūšu galos – izdalījumi, neparasta jutība vai sāpes, krūtsgalu ieraušanās uz iekšu;
• krūtsgalu vai krūšu ādas apsārtums, lobīšanās, nieze;
• krūšu ādas tīklojums kļuvis izteiktāks nekā parasti.
Nekavējies ar ārsta apmeklējumu – gadījumā, ja audzējs ir ļaundabīgs, to ir svarīgi diagnosticēt agrīnā stadijā. Ginekologs noskaidros simptomu iemeslu, veicot izmeklēšanu un izpētot tavu slimības vēsturi. Ja būs nepieciešams, tev veiks mamogrāfiju vai biopsiju, noskaidrojot, kas ir tavu sūdzību cēlonis.
2. Vēdera uzpūšanās
Vēdera uzpūšanās novērojama daudzu saslimšanu gadījumos, un visbiežāk tā liecina par gremošanas traucējumiem. Taču, ja uzpūšanās ilgstoši nepāriet vai to pavada svara zudums vai asiņošana, ar steigu jāapmeklē ārsts. Lai gan tā nav uzskatāma par specifisku pazīmi, pastāvīga vēdera uzpūšanās dažos gadījumos var liecināt par olnīcu vēzi. Meklējot problēmas cēloni, tev veiks iegurņa izmeklējumus un asinsanalīzes.
3. Asiņošana mēnešreižu starplaikā
Asiņošana, kas līdzinās mēnešreizēm, taču norisinās cikla vidū, var liecināt par dažādām saslimšanām, tai skaitā arī par dzemdes vēzi. Bieži vien šis simptoms parādās citu slimību gadījumos, tomēr tās ir jāidentificē un jāārstē laikus, lai nenotiktu ļaundabīgas izmaiņas. Līdzko pamani neparastu asiņošanu, pastāsti par to savam ārstam, lai viņš var pārliecināties, ka ar tavu veselību viss kārtībā. Tāpat rīkojies arī tad, ja asiņošana notiek dzimumakta laikā.
Arī tad, ja asiņaini izdalījumi novērojami pēc tam, kad jau iestājusies menopauze, nekavējoties apmeklē ārstu!
4. Ādas izmaiņas
Dzimumzīmju izmēra, formas vai krāsas izmaiņas ir vispārzināma ādas vēža pazīme. Ja kaut ko tādu pamani, noteikti apmeklē ārstu un veic rūpīgu izmeklēšanu vai biopsiju – audu parauga izpēti. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir ilgi nekavēties.
5. Asiņu piejaukums urīnā
Ja urīnā parādās asinis, vērsies pie ārsta. Ja šādi simptomi novērojami ilgāk par divām dienām, nevajadzētu gaidīt, ka problēma pāries pati no sevis, pat tad, ja asiņu piejaukums ir pavisam neliels. Šie simptomi var liecināt par urīnpūšļa vai nieru vēzi.
6. Izmaiņas limfmezglos
Visbiežāk palielināti limfmezgli ir saistīti ar dažādām infekcijām. Taču limfmezglu piepampumu var izraisīt arī, piemēram, leikēmija vai limfoma. Ja tavi limfmezgli ir pietūkuši ilgāk par mēnesi, apmeklē ārstu.
7. Grūtības, norijot siekalas
Ja nepatīkamas sajūtas, rijot siekalas vai ēdot, rodas reti un ātri pāriet, uztraukumam nav pamata. Taču, ja tas atkārtojas biežāk un to pavada tādi simptomi kā vemšana vai svara zudums, tas var signalizēt par balsenes vai kuņģa vēzi.
8. Pēkšņs svara zudums
Ja tavs svars salīdzinoši īsā laikā ir krities vairāk par pieciem kilogramiem, neveicot nekādas korekcijas uzturā vai dzīvesveidā, tas var signalizēt par kādu veselības problēmu. Lielākajā daļa gadījumu, kad svars strauji pazeminās, pie vainas ir stress vai vairogdziedzeris, taču tā var būt arī aizkuņģa dziedzera, kuņģa vai plaušu vēža pazīme.
9. Kuņģa dedzināšana
Kuņģa dedzināšanu parasti izraisa pārmērīgā daudzumā uzņemta pārtika un alkohols vai pārdzīvotais stress. Lai pārliecinātos, ka tieši tas izraisījis nepatīkamās sajūtas, mediķi iesaka nedēļu vai divas īpaši rūpīgi pārdomāt savu ēdienkarti.
Taču, ja uztura maiņa nelīdz, konsultējies ar ārstu. Ilgstoša kuņģa dedzināšana var būt saistīta ar kuņģa, rīkles vai olnīcu vēzi.
10. Mutes izmaiņas
Pievērs uzmanību, ja mutes iekšpusē vai uz lūpām parādās balti vai spilgti sarkani plankumi, nelieli gļotādas sabiezējumi vai plaisiņas. Šādas pazīmes var liecināt par mutes vēzi. Ja simptomi nepāriet divas trīs nedēļas, ļauj tos izmeklēt ārstam. Īpašu vērību tam pievērs, ja smēķē vai pastiprināti lieto alkoholu.
11. Drudzis
Ilgstošs vai periodisks drudzis, kam šķietami nav izskaidrojuma, var liecināt par leikēmiju vai asins vēzi. Ārstam būtu rūpīgi jāizstudē tava slimību vēsture un jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu tā cēloni.
12. Nogurums
Lielākā daļa no mums regulāri jūt nogurumu saspringtā dzīves ritma dēļ. Taču parasti tas pāriet pēc tam, kad esam veltījuši laiku atpūtai. Tāpēc izteiktu un nepārejošu nogurumu nevar uzskatīt par normu. Ja nemitīgi jūties nogurusi un to pavada arī citi neparasti simptomi, konsultējies ar savu ārstu.
13. Klepus
Kad gadījies saslimt, klepus var ilgt līdz pat trīs četrām nedēļām. Neignorē to, ja tas turpinās ilgāk, īpaši tad, ja tu smēķē vai ciet no aizdusas. Ja klepo tik stipri, ka izdalās asinis, nekavējoties vērsies pie ārsta – tas var liecināt par plaušu vēzi.
14. Sāpes
Ja vairāk nekā mēnesi ciet no jebkāda veida sāpēm, apmeklē ārstu. Lai gan lielākā daļa vēža paveidu iesākumā nerada sāpes, nepārejošas sāpes tomēr var būt kaulu, smadzeņu vai cita vēža veida pazīme.
15. Vēdersāpes un depresija
Ārkārtīgi retos gadījumos vēdersāpju un depresijas kombinācija liecina par aizkuņģa dziedzera vēzi. Gadījumā, ja kāds tavā ģimenē ir slimojis ar šo kaiti, drošības labad veic nepieciešamos medicīniskos izmeklējumus.
