HOPS jeb hroniski obstruktīvā plaušu slimība ir izplatītākā elpceļu saslimšana Latvijā. Slimības rezultātā rodas hronisks iekaisums un progresējoši sašaurinās elpceļi. Ja saslimšana netiek laikus diagnosticēta, plaušās veidojas neatgriezeniski bojājumi un tiek veicinātas citas saslimšanas.

Galvenais HOPS riska faktors ir smēķēšana. Aptuveni 90% pacientu saslimšana radusies, ieelpojot tabakā atrodamās gāzes un kairinošās daļiņas, savukārt aptuveni 10% iekaisumu veicinājusi iedzimta nosliece, bērnībā pārciestas infekcijas slimības vai dažādas ķīmiskas gāzes un daļiņas.

Pētījumi liecina, ka saslimšana attīstās aptuveni 50% ilgstošo smēķētāju, turklāt aptuveni puse saslimušo par savu slimību nav informēti – HOPS sākuma stadijas simptomi nereti tiek maldīgi diagnosticēti kā parasta saaukstēšanās vai alerģija. Tādējādi iekaisums progresē, skarot arvien plašākus plaušu un bronhu audu rajonus un traucējot organismu pilnvērtīgi apgādāt ar skābekli. Slimībai attīstoties, rodas neatgriezeniski plaušu un elpceļu bojājumi, var rasties sirds un plaušu asinsvadu izmaiņas, kā arī dažādas nopietnas komplikācijas, kuru rezultāts var būt letāls. Lai plaušu funkciju zudums nebūtu neatgriezenisks, ir īpaši svarīgi laikus atpazīt saslimšanas pazīmes un vērsties pie speciālista.

Elpas trūkums

HOPS gadījumā plaušām trūkst elastīguma, līdz ar to tu pastāvīgi izjūti elpas trūkumu un aizdusu, kas kļūst izteiktāka fizisko aktivitāšu vai slodzes laikā. Slimībai progresējot, aizelšanos iespējams novērot pat pie niecīgas slodzes, piemēram, pārģērbjoties vai veicot citas ikdienišķas darbības.

Klepus

Viens no galvenajiem HOPS simptomiem ir hronisks klepus. Atšķirībā no saaukstēšanās izraisīta klepus, tas nepāriet vispār vai mazinās tikai uz noteiktu periodu, līdz atsākas no jauna. Šādā veidā tavs organisms reaģē uz plaušu kairinājumu un cenšas atbrīvot tās no gļotām.

Krēpas

Vesela cilvēka organisms pastāvīgi ražo zināmu daudzumu gļotu, kas vajadzīgas, lai mitrinātu elpceļus. HOPS gadījumā saražoto gļotu daudzumus ir pārlieku lieks, kā rezultātā krēpas un gļotas tiek regulāri atklepotas. Tās visbiežāk ir bezkrāsainas, savukārt zaļas, dzeltenas, brūnas vai cita toņa krēpas var liecināt par to, ka plaušās ir infekcija.

Sēkšana

Elpceļiem sašaurinoties, gaiss var izdalīties no plaušām ar svelpjošu, sēcošu skaņu.

Sāpes krūtīs

HOPS slimnieku plaušas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, un tām rodas papildu slodze, kā rezultātā pacients jūt sāpes. Sāpes tāpat var izraisīt pastāvīgais klepus, kas iedarbojas uz krūšu muskuļiem.

Hronisks bronhīts

Viens no HOPS paveidiem ir hronisks bronhīts. Bronhu iekaisums veicina gļotu izstrādi, kas rada klepu un grūtības elpot. Saslimšana var ilgt mēnešiem un regulāri atkārtoties. Liekās gļotas tāpat var veicināt baktēriju attīstību plaušās, tādā veidā radot drudzi.

Plaušu infekcijas

HOPS pacienti ir ārkārtīgi jutīgi pret dažādām vīrusu vai baktēriju izraisītām plaušu infekcijām. Viņi pastāvīgi slimo ar gripu, pneimoniju un citām saslimšanām.

Nogurums

Lai elpotu, ķermenis patērē daudz vairāk enerģijas, līdz ar to HOPS slimnieks pastāvīgi jūt nogurumu un nespēku.

Zilgans ādas tonis

Zilganas krāsas gļotāda vai āda jeb cianoze veidojas gadījumā, ja ķermeņa audi nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Šis simptoms parasti veidojas vienā no pēdējām HOPS stadijām, un to viegli diagnosticēt cilvēkiem ar gaišas krāsas ādu.

Garastāvokļa vai atmiņas traucējumi

HOPS progresējot, smadzenēm tiek piegādāts arvien mazāk skābekļa, kas var veicināt dažādus garastāvokļa vai atmiņas traucējumus. Aptuveni 40% HOPS pacientu diagnosticēta depresija, kas saistāma gan ar saslimšanas emocionālo ietekmi, gan ar fiziskiem faktoriem, piemēram, zemu skābekļa līmeni asinīs.

Svara zudums

Aptuveni ceturto daļu HOPS slimnieku piemeklē neizskaidrojams svara zudums. To var radīt muskuļu atrofija, medikamenti, palielinātais enerģijas daudzums, ko ķermenis patērē, lai nodrošinātu elpošanu, kā arī citi faktori.

Piepampušas pēdas

HOPS attīstoties, ķermenī rodas šķidruma aizture, kas var radīt piepampumu pēdās un potītēs. Saslimšana tāpat ietekmē sirdsdarbību un nieru darbību, kas var radīt pietūkumu.