10 simptomi, kas var liecināt par smaganu iekaisumu jeb gingivītu
Laikus atklāts, gingivīts ir vienkāršs tā ārstēšanā. Galvenais ir rīkoties ātri – pretējā gadījumā iestāsies neatgriezenisks noārdīšanās process!
Slimības apraksts
Gingivīts ir smaganu iekaisums, mutes dobuma gļotādas saslimšanas pirmā stadija. Tas parasti rodas, baktērijām uzkrājoties uz zobiem, tā radot aplikumu. Ja bakteriālais aplikums netiek regulāri notīrīts, baktērijas laika gaitā izstrādā toksīnus, kas veicina iekaisumu. Jau 2 – 3 dienas pēc mutes dobuma tīrīšanas pārtraukšanas var būt novērojami pirmie gingivīta simptomi.
Galvenā pazīme ir apsārtušas, piepampušas smaganas, kuras bieži vien arī asiņo zobu tīrīšanas laikā. Taču visai bieži simptomi ir tik nemanāmi, ka pacienti ilgu laiku nepievērš uzmanību slimībai, līdz sākas tās nākamā stadija – zobu balstošā kaula noārdīšanās jeb periodontīts.
Gingivīts ir plaši izplatīta slimība, tā vismaz reizi mūžā skar aptuveni 70% pasaules iedzīvotāju.
Riska faktori
• Galvenais riska faktors ir aplikuma uzkrāšanās, kuru jo īpaši veicina plombu pārkares, nekvalitatīvi ievietoti kroņi, tilti, implanti utt., jo tie apgrūtina zobu tīrīšanu;
• Hormonālā fona izmaiņas, kas var norisināties pubertātes, menopauzes, hormonālā cikla vai grūtniecības laikā;
• Medikamenti – daži medikamenti var ietekmēt mutes veselību, it īpaši, ja tie mazina siekalu plūsmu;
• Smēķēšana;
• Vecums – risks palielinās līdz ar vecumu;
• Nesabalansēts uzturs – īpaši, ja ir C vitamīna deficīts;
• Dažas slimības – piemēram, diabēts, HIV un vēzis paaugstina iekaisuma rašanās risku;
• Ģenētika.
Simptomi
Gingivīta pacieni parasti novēro dažus vai visus šos simptomus:
1. Mainījusies smaganu krāsa – tās kļuvušas sarkanas vai violetas;
2. Smagas ir uzpampušas, jutīgas un sāpīgas;
3. Tīrot zobus, smaganas sāk asiņot;
4. Slikta elpa;
5. Slikta garša mutē;
6. Atstarpes veidošanās starp zobiem un smaganām;
7. Strutošana starp zobiem un smaganām;
8. Vaļīgi, kustīgi zobi;
9. Sāpes košļājot;
10. Sakodiena izmaiņa.
Diemžēl slimība mēdz attīstīties arī bez šo simptomu parādīšanās, tāpēc ir svarīgi regulāri apmeklēt zobārstu un higiēnistu, kas norādīs uz problēmu, ja tāda būs radusies.
Ārstēšanas metodes
Ja gingivītu atklāj laicīgi, to iespējams vienkārši izārstēt. Ārstēšana iekļauj vizīti pie zobu higiēnista, kam seko mājās veicamas kopšanas procedūras.
Vispirms higiēnists likvidēs aplikumu un zobakmeni. Pēc procedūras higiēnists ieteiks piemērotākos mutes dobuma kopšanas līdzekļus, kā arī parādīs veidu, kā pareizi veikt tīrīšanu. Pacientam būs nepieciešams vismaz divas reizes dienā rūpīgi veikt mutes dobuma kopšanu ar norādītājiem līdzekļiem.
Dažos gadījumos būs nepieciešams atkārtoti veikt ārstēšanas procedūru.
Ir svarīgi arī salabot zobus, ja tas nepieciešams, lai orālo higiēnu būtu iespējams veikt efektīvi.
Profilakse
Galvenais veids, kā izvairīties no smaganu iekaisuma, ir veikt regulāru, rūpīgu mutes dobuma kopšanu. Tā paredz zobu tīrīšanu un skalošanu vismaz divas reizes dienā, zobu diegošanu vismaz vienreiz dienā.
Tāpat svarīga ir arī regulāra kontrole pie higiēnista un zobārsta, kas nodrošinās mutes dobuma veselību un ļaus laikus atklāt radušās problēmas.