10 pazīmes, kas var liecināt, ka bērns cieš no emocionālās pazemošanas internetā
Statistika ir nepielūdzama – kibermobinga gadījumu skaits pasaulē turpina pieaugt. Arī Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Piemēram, pērn Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija saņēma aptuveni 200 ziņojumus par vardarbību internetā. Eksperti gan norāda, ka patiesais kibermobinga gadījumu skaits bērnu un pusaudžu vidū ir daudz lielāks, jo ne visas situācijas nonāk ekspertu, ka arī pašu vecāku un pedagogu redzeslokā. Lai šīs situācijas tiktu identificētas un atrisinātas savlaicīgi, izšķiroša nozīme ir tam, cik tuvas un atklātas ir bērna un viņu vecāku attiecības, kā arī – cik zinoša par kibermobingu ir sabiedrība.
"Kibermobings līdzīgi kā citas vardarbības formas atstāj ārkārtīgi negatīvu ietekmi uz bērna emocionālo veselību. Turklāt ņemot vērā interneta plašo pieejamību, to var izvērst 24 stundas diennaktī, neļaujot upurim ne brīdi patverties. Pieaugušo atbildība ir sekot līdzi izmaiņām bērnu uzvedībā un paturēt prātā, ka, nespējot pateikt, kas viņus nomāc, bērni sauc pēc palīdzības ar savu uzvedību," uzsver bērnu un pusaudžu psiholoģe Gunita Kleinberga.
Par to, ka bērns cieš no kibermobinga, var liecināt vairākas pazīmes. Iniciatīvas eksperti aicina īpašu vērību pievērst 10 visbiežāk izplatītajām bērna uzvedības izmaiņām.
1. Bērns vairs nevēlas lietot mobilās ierīces, ir satraukts katru reizi, kad saņem kādu paziņojumu.
2. Izlasot saņemto ziņu, mainās bērna garastāvoklis. Tiek aizvērts dators vai nolikts malā telefons, kad parādās vecāki vai ģimenes locekļi.
3. Bērns ir nomākts un jūtas bezspēcīgs.
4. Bērns ir sevī noslēdzies un daudz laika pavada vienatnē, izvairās no ģimenes.
5. Bērnam ir zudusi interese par hobijiem un lietām, kas iepriekš sagādāja prieku.
6. Bērns nevēlas apmeklēt skolu un pildīt mājas darbus.
7. Mainās bērna miega un ēšanas paradumi. Var būt novērojamas krasas svara izmaiņas (zudums vai tieši pretēji – pieaugums) vai centieni pilnībā pārveidot ārējo tēlu, lai pielāgotos, kļūtu par "savējo" vienaudžu vidū.
8. Bērns kļuvis ļoti emocionāls un uztver visu saasināti.
9. Bērns runā, ka dzīvei nav jēgas un ka viņš nevienam nav vajadzīgs, domā par pašnāvību.
10. Bērns pārtrauc saziņu ar draugiem un negatīvi izsakās par klasesbiedriem.
Eksperti ir vienisprātis – lai mazinātu kibermobingu, vienlīdz svarīgi ir gan spēt pareizi "iztulkot" bērna uzvedību, gan arī preventīvi darīt visu, lai kibermobinga situācijas nepieļautu. Kā to darīt visefektīvāk?
Vecākiem jāizrāda interese par bērna aktivitātēm digitālajā vidē
Aktieris un divu bērnu tēvs Dainis Grūbe ir pārliecināts, ka viens no pirmajiem vecāku uzdevumiem ir uztvert kibermobingu kā reālu, nevis izdomātu problēmu. Tāpēc brīdī, kad bērns sāk izmantot modernās tehnoloģijas, ar viņu ir jārunā par atbildīgu mobilo ierīču lietošanu, kā arī sekām, kas rodas, ja ierīces tiek izmantotas neapdomīgi.
"Diemžēl šodien vecākiem arvien biežāk trūkst laika bērniem, tāpēc mobilās ierīces kļūst par ērtām "auklēm". Taču ir ļoti svarīgi ikdienā atrast brīdi, piemēram, lai pārrunātu ar bērnu, kā pagāja viņa diena! Tāpat nav jābaidās iniciēt atklātas sarunas par dažādām tēmām. Arī tad, ja šķiet, ka atvase publicējusi internetā neatbilstošu saturu. Neapdomīgi izplatītai informācijai var būt neatgriezeniskas sekas, tāpēc ar sievu jau tagad stāstām savam pirmklasniekam par to, kas var notikt, ja neseko līdzi saturam. Ar savu atbalstu iedrošinām viņu mums uzticēties, kas ir svarīgi, jo, bērnam augot lielākam, vienaudžu savstarpējo attiecību situācijas kļūs tikai sarežģītākas," skaidro aktieris.
Līdzīgās domās ir tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis. Viņš norāda, ka pieaugušajiem vairāk ir jāinteresējas par bērnu digitālo dzīvi – kādas spēles atvase spēlē savās mobilajās ierīcēs, kādus sociālos tīklus izmato un tamlīdzīgi. Piemēram, tā vietā, lai katru dienu tincinātu bērnu par to, kā ir gājis skolā, dažkārt var pajautāt, kas labs notiek Snapchat vai ko jaunu atvase ir publicējusi savā Instagram kontā. Tas ļaus radīt sajūtu, ka vecākiem rūp, kas notiek bērna dzīvē, kā arī identificēt problēmas laicīgāk.
Kibermobinga situācijas ir jārisina sarunu ceļā, nevis ieviešot sankcijas
Ir svarīgi apzināties, ka kibermobings var skart ikvienu interneta lietotāju. Lielākā kļūda ir nosodīt bērnu, vainot viņu notiekošajā, ir pārliecināts mūziķis un divu bērnu tēvs Juris Kaukulis.
"Vienmēr ir jāseko līdzi bērnu ikdienai un tam, kā mainās viņu uzvedība – vai viņi nav pārāk nomākti, neizrāda agresijas pazīmes un tamlīdzīgi. Manā ģimenē emocionāli sarežģītākas situācijas tiek risinātas ar sarunu, jo agresija pret agresiju nav labākā izeja. Vecākiem ir jāpainteresējas par sava bērna gaitām un, ja atklājas, ka kaut kas nav kārtībā, jāizrāda atbalsts un jāpiedāvā risinājums. Par spīti vēlmei reizēm būt stingrākiem un atņemt saviem bērniem mobilos telefonus, ir jāatrod zelta vidusceļš, lai atvase jūtas iedrošināta padalīties ar savu sirdssāpi," tā mūziķis.
Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem šoruden uzsāka iniciatīvu "Iekod pirkstā!". Tās ietvaros visā Latvijā tiek īstenotas dažādas informatīvi izglītojošas aktivitātes, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kā to atpazīt un kā ar to cīnīties.
